213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31iso4217:EUR213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:SeparateMemberiso4217:EURxbrli:shares213800DJRB539Q1EMW752023-12-31213800DJRB539Q1EMW752022-12-31213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:OtherReservesMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:SeparateMemberifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:OtherReservesMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752021-12-31ifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:OtherReservesMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:SeparateMemberifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:OtherReservesMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-01-012022-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:OtherReservesMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:SeparateMemberifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:OtherReservesMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752022-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:OtherReservesMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:SeparateMemberifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:OtherReservesMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752023-01-012023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:OtherReservesMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:EquityAttributableToOwnersOfParentMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:NoncontrollingInterestsMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:SeparateMemberifrs-full:IssuedCapitalMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:OtherReservesMemberifrs-full:SeparateMember213800DJRB539Q1EMW752023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMemberifrs-full:SeparateMember
Latvenergo koncerna konsolidētais
un AS“Latvenergo” gada pārskats
| 2023
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
2
Latvenergo koncerna konsolidētais un AS“Latvenergo” gada pārskats
Finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS)
Šis ir gada pārskats PDF formātā, kas pārveidots par ESEF ziņojumu, kas savukārt uzskatāms par uzņēmuma gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar nepieciešamajām prasībām
Saturs
3 Galvenie rādītāji
5 Vadības ziņojums
12 Finanšu pārskati
12 Peļņas vai zaudējumu aprēķins
12 Visaptverošo ienākumu pārskats
13 Pārskats par finanšu stāvokli
14 Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
15 Pārskats par naudas plūsmām
16 Finanšu pārskatu pielikums
62 Neatkarīgu revidentu ziņojums
Finanšu pārskatu pielikums
16 Nr. 1. Vispārīga informācija
16 Nr. 2. Uzskaites principi
20 Nr. 3. Finanšu risku vadība
23 Nr. 4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi
27 Nr. 5. Darbības segmenti
30 Nr. 6. Ieņēmumi
32 Nr. 7. Pārējie ieņēmumi
32 Nr. 8. Izejvielas un materiāli
33 Nr. 9. Personāla izmaksas
33 Nr. 10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
33 Nr. 11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas
34 Nr. 12. Ienākuma nodoklis
34 Nr. 13. Nemateriālie ieguldījumi
36 Nr. 14. Pamatlīdzekļi
41 Nr. 15. Noma
43 Nr. 16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
44 Nr. 17. Krājumi
45 Nr. 18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
47 Nr. 19. Nauda un naudas ekvivalenti
47 Nr. 20. Akciju kapitāls
48 Nr. 21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju
49 Nr. 22. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības
49 Nr. 23. Aizņēmumi
50 Nr. 24. Atvasinātie finanšu instrumenti
52 Nr. 25. Patiesās vērtības un to novērtēšana
55 Nr. 26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
55 Nr. 27. Uzkrājumi
56 Nr. 28. Nākamo periodu ieņēmumi
57 Nr. 29. Darījumi ar saistītajām pusēm
61 Nr. 30. Nākotnes saistības un iespējamās saistības
61 Nr. 31. Notikumi pēc pārskata gada beigām
FINANŠU KALENDĀRS
Starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati:
par 2024. gada 3 mēnešiem (nerevidēti) – 31. 05. 2024.
par 2024. gada 6 mēnešiem (nerevidēti) – 30. 08. 2024.
par 2024. gada 9 mēnešiem (nerevidēti) – 29. 11. 2024.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
3
Galvenie rādītāji
Lai nodrošinātu objektīvu un salīdzināmu finanšu rezultātu atspoguļošanu, Latvenergo koncerns un AS "Latvenergo" izmanto virkni finanšu rādītāju un koeficientu, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.
Latvenergo koncerns
Darbības rādītāji 2023 2022 2021 2020 2019
Pārdotā elektroenerģija GWh 8 659 7 346 9 260 8 854 9 259
- Mazumtirdzniecība* GWh 6 208 5 452 6 706 6 394 6 505
- Vairumtirdzniecība** GWh 2 450 1 894 2 554 2 460 2 754
Pārdotā dabasgāze GWh 1 554 1 040 1 026 516 303
- Mazumtirdzniecība GWh 896 930 1 026 516 303
- Vairumtirdzniecība GWh 658 110
Elektroenerģijas izstrāde GWh 5 132 3 822 4 517 4 249 4 880
Siltumenerģijas izstrāde GWh 1 698 1 777 2 072 1 702 1 842
Darbinieku skaits pārskata gada beigās 3 497 3 316 3 153 3 295 3 423
Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils)
EUR’000
Finanšu rādītāji 2023 2022 2021 2020 2019***
Ieņēmumi 2 034 425 1 841 801 1 065 219 773 391 841 636
EBITDA 601 769 360 209 198 813 277 894 243 526
Saimnieciskās darbības peļņa 404 596 193 961 81 890 121 350 100 365
Peļņa pirms nodokļa 388 529 184 545 74 930 112 699 92 072
Pārskata gada peļņa 350 917 183 874 71 623 116 309 94 359
Dividendes mātessabiedrības akcionāram 152 538 70 160 98 246 127 071 132 936
Aktīvi 4 127 922 3 855 330 3 475 890 3 358 835 3 864 941
Ilgtermiņa aktīvi 3 377 267 3 078 635 2 894 502 2 976 192 2 798 712
Pašu kapitāls 2 963 080 2 356 419 2 123 448 2 118 242 2 265 487
Aizņēmumi 629 696 875 918 795 029 743 199 882 671
Neto aizņēmumi
1)
511 240 763 161 697 950 555 876 563 959
Pamatdarbības neto naudas plūsma**** 575 682 126 499 67 250 281 647 289 826
Koriģēts FFO
2)
513 678 338 977 176 143 249 534 259 237
Kapitālieguldījumi 193 349 121 666 126 728 168 855 229 427
Ņemot vērā nozarē biežāk izmantojamos finanšu rādītājus un koeficientus, Latvenergo koncerna
stratēģijā 2022.-2026. gadam noteiktos finanšu mērķus (skatīt arī Vadības ziņojuma sadaļu "Turpmākā
attīstība" un ilgtspējas pārskatu), kā arī koncerna aizņēmumu līgumos noteiktos finanšu ierobežojumus,
Latvenergokoncerns šeit ir noteicis un izmanto šādus finanšu rādītājus un koeficientus:
rentabilitātes rādītājus – EBITDA; EBITDA rentabilitāte; saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte;
peļņas pirms nodokļa rentabilitāte; peļņas rentabilitāte; aktīvu atdeve (ROA); pašu kapitāla atdeve
(ROE); koriģēts ROE bez sadales; ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)
kapitāla struktūras rādītājus – neto aizņēmumi
1)
; koriģēts FFO
2)
/neto aizņēmumi; kapitāla attiecības
rādītājs; neto aizņēmumi / EBITDA; neto aizņēmumi/pašu kapitāls; vispārējais apgrozāmo līdzekļu
koeficients;
dividenžu politikas rādītāju – dividenžu izmaksas rādītājs.
* Iekļaujot saimniecisko patēriņu
** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool
*** Veikts pārrēķins par periodu no 2019. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades
sistēmas aktīvi)
**** Salīdzinošie rādītāji pārrēķināti, atspoguļojot īstermiņa nemateriālo ieguldījumu (CO
2
emisijas kvotu) izmaiņas pamatdarbības naudas plūsmā kā apgrozāmo
līdzekļu izmaiņas
1) neto aizņēmumi =aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās
2) koriģēts FFO = pamatdarbības neto naudas plūsma – (krājumu un īstermiņa nemateriālo ieguldījumu izmaiņas + parādu no līgumiem ar klientiem un citu
debitoru izmaiņas + pārējo īstermiņa finanšu ieguldījumu izmaiņas) – parādu piegādātājiem un pārējo kreditoru izmaiņas – valsts kompensācija par garantēto
atbalstu TEC par uzstādīto elektrisko jaudu
Finanšu koeficienti
2023 2022 2021 2020 2019
Formulas
EBITDA rentabilitāte 30 % 20 % 19 % 36 % 29 % EBITDA / ieņēmumi
Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 19,9 % 10,5 % 7,7 % 15,7 % 11,9 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi
Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 19,1 % 10,0 % 7,0 % 14,6 % 10,9 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi
Peļņas rentabilitāte 17,2 % 10,0 % 6,7 % 15,0 % 11,2 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi
Koriģēts FFO / neto aizņēmumi 81 % 46 % 28 % 45 % 48 % Koriģēts FFO / ((neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2)
Kapitāla attiecības rādītājs 72 % 61 % 61 % 63 % 59 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās
Neto aizņēmumi / EBITDA 1,1 2,0 3,2 2,0 2,2 (Neto aizņēmumi pārskata gada sākumā + neto aizņēmumi pārskata gada beigās) / 2 / EBITDA
Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,17 0,32 0,33 0,26 0,25 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās
Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 2,2 1,2 1,4 1,5 1,2 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās
Aktīvu atdeve (ROA) 8,8 % 5,0 % 2,1 % 3,2 % 2,5 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)
Pašu kapitāla atdeve (ROE) 13,2 % 8,2 % 3,4 % 5,3 % 4,1 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)
ROE bez sadales sistēmas operatora 19,9 % 16,3 % 5,5 % 7,7 % 4,8 %
(Pārskata gada peļņa – AS "Sadales tīkls" pārskata gada peļņa) / ((pašu kapitāls gada sākumā – AS "Sadales tīkls" pašu kapitāls gada
sākumā + pašu kapitāls gada sākumā gada beigas – AS " Sadales tīkls" pašu kapitāls gada beigās) / 2)
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 11,9 % 6,3 % 2,9 % 4,2 % 3,4 %
Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi
pārskata gada sākumā + aizņēmumi pārskata gada beigās ) / 2)
Dividenžu izmaksas rādītājs 73 % 88 % 63 % 126 % 62 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
4
AS “Latvenergo”
Darbības rādītāji 2023 2022 2021 2020 2019
Pārdotā elektroenerģija GWh 6 090 4 700 5 304 5 318 5 502
- Mazumtirdzniecība* GWh 3 830 3 540 3 999 4 235 4 211
- Vairumtirdzniecība** GWh 2 261 1 161 1 305 1 083 1 290
Pārdotā dabasgāze GWh 1 435 905 804 453 294
- Mazumtirdzniecība GWh 777 795 804 453 294
- Vairumtirdzniecība GWh 658 110
Elektroenerģijas izstrāde GWh 5 115 3 800 4 495 4 215 4 832
Siltumenerģijas izstrāde GWh 1 457 1 531 1 800 1 475 1 603
Darbinieku skaits 1 414 1 329 1 269 1 267 1 328
Moody's kredītreitings Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils) Baa2 (stabils)
EUR’000
Finanšu rādītāji 2023 2022 2021 2020 2019
Ieņēmumi 1 397 179 1 231 015 592 785 385 612 437 529
EBITDA 473 295 280 325 85 275 197 889 112 651
Saimnieciskās darbības peļņa 362 267 198 812 52 367 111 630 45 108
Peļņa pirms nodokļa 362 660 209 362 79 520 154 848 101 227
Peļņa 331 561 209 362 79 520 154 848 101 227
Dividendes mātessabiedrības akcionāram 152 538 70 160 98 246 127 071 132 936
Aktīvi 3 474 032 3 305 536 2 915 587 2 760 155 3 136 958
Ilgtermiņa aktīvi 2 672 436 2 434 746 2 215 793 2 307 985 2 615 113
Pašu kapitāls 2 608 014 2 018 694 1 761 070 1 746 436 1 949 287
Aizņēmumi 618 179 863 938 782 322 733 392 872 899
Neto aizņēmumi
1)
*** 511 016 763 670 689 904 548 511 555 348
Pamatdarbības neto naudas plūsma**** 423 244 258 419 291 049 436 615 352 535
Kapitālieguldījumi 64 452 30 040 29 545 50 999 48 269
*Iekļaujot saimniecisko patēriņu
** tai skaitā OI ietvaros iepirktās enerģijas pārdošana Nord Pool
*** Veikts pārrēķins par periodu no 2019. gada līdz 2020. gada 10. jūnijam, finanšu rādītājos un finanšu koeficientos izkļaujot pārtraucamo darbību (pārvades
sistēmas aktīvi)
**** Salīdzinošie rādītāji pārrēķināti, atspoguļojot īstermiņa nemateriālo ieguldījumu (CO
2
emisijas kvotu) izmaiņas pamatdarbības naudas plūsmā kā apgrozāmo
līdzekļu izmaiņas
1) neto aizņēmumi = aizņēmumi pārskata gada beigās – nauda un naudas ekvivalenti pārskata gada beigās
Finanšu koeficienti 2023 2022 2021 2020 2019 Formulas
EBITDA rentabilitāte 33,9 % 22,8 % 14,4 % 51,3 % 25,7 % EBITDA / ieņēmumi
Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte 25,9 % 16,2 % 8,8 % 28,9 % 10,3 % Saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi
Peļņas pirms nodokļiem rentabilitāte 26,0 % 17,0 % 13,4 % 40,2 % 23,1 % Peļņa pirms nodokļa / ieņēmumi
Peļņas rentabilitāte 23,7 % 17,0 % 13,4 % 40,2 % 23,1 % Pārskata gada peļņa / ieņēmumi
Kapitāla attiecības rādītājs 75 % 61 % 60 % 63 % 62 % Pašu kapitāls pārskata gada beigās / aktīvi pārskata gada beigās
Neto aizņēmumi / pašu kapitāls 0,20 0,38 0,39 0,31 0,29 Neto aizņēmumi pārskata gada beigās / pašu kapitāls pārskata gada beigās
Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients 3,5 1,5 1,8 2,3 1,8 Apgrozāmie līdzekļi pārskata gada beigās / īstermiņa kreditori pārskata gada beigās
Aktīvu atdeve (ROA) 9,8 % 6,7 % 2,8 % 5,3 % 3,2 % Pārskata gada peļņa / ((aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās) / 2)
Pašu kapitāla atdeve (ROE) 14,3 % 11,1 % 4,5 % 8,4 % 5,1 % Pārskata gada peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2)
Ieguldītā kapitāla atdeve (ROCE)*** 11,9 % 7,3 % 2,1 % 4,4 % 1,7 %
Saimnieciskās darbības peļņa / ((pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās) / 2 + (aizņēmumi
pārskata gada sākumā + aizņēmumi pārskata gada beigās ) / 2)
Dividenžu izmaksas rādītājs 73 % 88 % 63 % 126 % 62 % Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes / mātessabiedrības peļņa iepriekšējā gadā
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
55
PēcEmber datiem 2023. gadā ES uzstādītā vēja elektrostaciju (VES) un saules elektrostaciju (SES) jauda
palielināta par 75 GW. Līdz ar to 2023. gadā VES izstrāde ES pieaugusi par 13 %, savukārt SES izstrāde
pieaugusi par 17 %, kopumā 2023. gadā veidojot 27 % no visas elektroenerģijas izstrādes. Labāki
hidroloģiskie apstākļi veicināja arī hidroenerģijas izstrādes pieaugumu par 15 %. Tāpat bija vērojams
elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums 2–3 % apmērā. Elektroenerģijas tirgu palīdzēja stabilizēt
arī Eiropas Komisijas īstenotais REPowerEU plāns, reaģējot uz pasaules enerģijas tirgus grūtībām, ko
izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. REPowerEU plāns paredz īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus,
enerģijas avotu dažādošanu, mazinot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, kā arī straujāku atjaunīgo
energoresursu apguvi.
Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas samazinās
Vidējā ikmēneša elektroenerģijas cena Nord Pool tirdzniecības reģionos (mēnešu), EUR/MWh
Reģions 2023 2022 Δ, %
Sistēmas cena 56,4 135,9 –58 %
Latvija 93,9 225,9 –58 %
Lietuva 94,4 229,2 –59 %
Igaunija 90,8 192,0 –53 %
Polija 111,7 166,7 –33 %
Zviedrija 49,3 100,3 –51 %
Somija 56,5 153,5 –63 %
Dānija 84,3 213,7 –61 %
Norvēģija 56,5 117,0 –52 %
Vācija 95,2 235,5 –60 %
Francija 96,9 275,9 –65 %
Lielbritānija 108,0 239,4 –55 %
2023. gadā TTF dabasgāzes (Front Month) vidējā cena bija 49 EUR/MWh, kas ir par 63 % mazāka
nekā gadu iepriekš. Lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme vienlaikus ar augsto sašķidrinātās
dabasgāzes importu, lielāku AER izstrādi un mazāku dabasgāzes patēriņu veicināja ES dabasgāzes
krātuvju aizpildījuma palielinājumu. 2023. gadā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis pēc
Gas Infrastructure Europe datiem bija 79 % (2022. gadā – 61 %). Līdz 2024. gada marta beigām
turpinājās REPowerEU plāns, kas paredzēja brīvprātīgus pasākumus gāzes patēriņa samazināšanai
par15% ES teritorijā.
Kopš 2022. gada 24. februāra AS "Latvenergo" ir pārtraukusi dabasgāzes iegādes no Krievijas,
pārorientējoties uz SDG piegādēm no citām valstīm. Līdz 2032. gadam AS "Latvenergo" ir nodrošinājusi
tiesības saņemt regulāras dabasgāzes piegādes Klaipēdas SDG terminālī 6 TWh gadā.
Oglekļa emisijas kvotu (EUA DEC futures) vidējā cena pieauga par 5 %, salīdzinot ar 2022. gadu,
un tā sasniedza 85,3 EUR/t, tomēr gada nogalē emisijas kvotu cenām bija lejupvērsta tendence,
ko ietekmēja dabasgāzes cenu samazinājums un lēnāka ekonomikas attīstība. Eiropas Parlamenta
lēmums par papildu kvotu izsolīšanu REPowerEU plāna finansēšanai, lai samazinātu Eiropas atkarību
no Krievijas energoresursiem, veicināja lielāku kvotu piedāvājumu tirgū īstermiņā. Joprojām ir aktuāls arī
Eiropas Komisijas klimata mērķis līdz 2030. gadam samazināt CO
2
emisijas par 55 % salīdzinājumā ar
1990.gada līmeni.
Vadības ziņojums
Latvenergo koncerns (turpmāk arī koncerns) ir viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu
sniedzējiem un enerģijas ražotājiem Baltijā. Latvenergo koncerna darbība aptver elektroenerģijas
un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, ar elektroenerģijas patēriņu
un energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas sadales
pakalpojuma nodrošināšanu.
Latvenergo koncerns – viens no lielākajiem energoapgādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā
Latvenergo koncerna mātessabiedrība ir AS "Latvenergo", kas ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja,
kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes un
elektroenerģijas patēriņu, un ar energoefektivitāti saistītu produktu un pakalpojumu tirdzniecību.
Latvenergo koncerna darbība ir organizēta divos darbības segmentos: ražošana un tirdzniecība; un
sadale.
Darbības vides raksturojums
2023. gadā gan Nord Pool sistēmas vidējā cena, gan elektroenerģijas vidējā cena Latvijā samazinājās
par 58 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eiropas Savienībā (ES) elektroenerģijas cenas samazinājumu
galvenokārt ietekmēja zemākas dabasgāzes cenas un augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde.
Janv 2022 Apr 2022 Jūl 2022 Okt 2022 Janv 2023 Apr 2023 Jūl 2023 Okt 2023
100
200
300
400
500
Energoresursu cenas
EUR/MWh, EUR/t
Elektroenerģija: Nord Pool Latvia Dabasgāze: TTF CO
2
kvotas
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
66
Tirdzniecība
2023. gada nogalē Latvenergo koncerna elektroenerģijas klientu skaits pārsniedz 845 tūkstošus,
t.sk.ārpus Latvijas – gandrīz 227 tūkstoši klientu. Kopējais elektroenerģijas klientu skaits uzrāda pozitīvu
pieaugumu par 3 %, ko galvenokārt nosaka klientu skaita pieaugums Lietuvas mājsaimniecību tirgū.
Latvenergo ar Elektrum zīmolu ir kļuvis par otru lielāko elektroenerģijas tirgotāju Lietuvas mājsaimniecību
klientu segmentā.
Mazumtirdzniecībā pārdots par 14 % vairāk elektroenerģijas
2023. gadā Latvenergo saviem klientiem Baltijā pārdeva 6,2 TWh elektroenerģijas, kas ir par 14 %
vairāk nekā gadu iepriekš. Elektroenerģijas pārdošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja
pārdošanas apjomu pieaugums biznesa klientu segmentā, kā arī pārdošanas apjoma pieaugums
Lietuvas mājsaimniecību tirgū.
Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido 38 % no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotās
elektroenerģijas apjoma. Latvenergo koncerna pārdotās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 3,8 TWh,
Lietuvā – 1,9 TWh, un Igaunijā – 0,5 TWh.
Savukārt dabasgāzes tirdzniecības segmentā Latvenergo klientu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas
reizes, decembra beigās pārsniedzot 49 tūkstošus klientu. Latvenergo mazumtirdzniecībā pārdotās
dabasgāzes apjoms Baltijā ir samazinājies par 4 %, sasniedzot 896 GWh, kas ir saistīts ar vispārēju
dabasgāzes patēriņa kritumu Baltijas tirgū. Kopumā pārdots 1,6 TWh dabasgāzes, kas ir teju uz pusi
vairāk nekā 2022. gadā.
Darbības rādītāji
Ražošana
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem Baltijā. Koncerna kopējais
saražotās elektroenerģijas apjoms 2023. gadā veidoja 1/3 no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas
apjoma, turklāt 73 % elektroenerģijas saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem (2022. gadā – 70 %).
Latvenergo savās elektrostacijās ir saražojis 5,1 TWh elektroenerģijas un 1,7 TWh siltumenerģijas.
Otrā lielākā Daugavas HES izstrāde pēdējo 25 gadu laikā
Pārskata gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī
otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Izstrādātās elektroenerģijas apjoms ir par 39%
lielāks nekā 2022. gadā. To ietekmēja par 56 % lielāka ūdens pietece Daugavā. Kā liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā 2023. gadā bija 789 m
3
/s, bet
iepriekšējā gadā tā bija 506 m
3
/s.
Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" TEC sasniedza 1,4 TWh, kas ir par 23 % vairāk nekā gadu
iepriekš. Izstrādes pieaugumu noteica salīdzinoši zemā izstrāde 2022. gadā, ko tad ietekmēja augstās
dabasgāzes cenas. AS "Latvenergo" TEC darbība tiek pielāgota elektroenerģijas tirgus apstākļiem un
siltumenerģijas pieprasījumam.
Saražotās siltumenerģijas apjoms nav būtiski mainījies, un tas sasniedza 1,7 TWh.
3 725 GWh
+39%
1 385 GWh
+23%
2023
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Janv 2022 Apr 2022 Jūl 2022 Okt 2022 Janv 2023 Apr 2023 Jūl 2023 Okt 2023
Daugavas HES un AS “Latvenergo” TEC izstrāde
GWh
AS “Latvenergo” TEC Daugavas HES
2023. gadā paveiktais
Mazumtirdzniecības
klientiem Baltijā
pārdotas
6,2 TWh
elektroenerģijas
Mazumtirdzniecības
klientiem Baltijā
pārdotas
0,9 TWh
dabasgāzes
Noslēgti
vairāk nekā
1 600 saules
paneļu un
saules parku
daļu līgumi Baltijā
Elektrum Drive
elektroauto
uzlādes stacijās
veiktas
44,3 tūkstoši
uzlādes
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
77
Pārskata gadā turpināja attīstīties arī citu mazumtirdzniecības produktu un pakalpojumu pārdošana
Baltijas valstīs. Koncerna noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits
pārsniedza 1 600. Kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu
jauda (ieskaitot attālināto saules parku) decembra beigās pārsniedz 70 MW, līdz ar to Latvenergo ir viens
no vadošajiem šī pakalpojuma sniedzējiem Baltijā. Teju 3/4 no kopējās jaudas ir uzstādītas klientiem
ārpus Latvijas.
Produktu līnijas "Elektrum Apdrošināts" klientu portfeli Baltijā kopumā veido aptuveni 130 tūkstoši klientu,
turpinot stabilu izaugsmi.
Pārskata gadā esam vēl vairāk nostiprinājuši savu līderpozīciju Latvijas elektrouzlādes jomā. Elektrum
Drive uzlādes tīkls Baltijā pieaudzis līdz 400 pieslēgvietām. 2023. gadā veiktas 44,3 tūkstoši uzlādes
880MWh apmērā, sniedzot 530 tonnu CO
2
izmešu ietaupījumu. Ar Elektrum Drive lietotni uzlādes var
veikt arī e-mobi tīklā Latvijā un LIDL uzlādes stacijās Lietuvā – kopā klientiem pieejama 571pieslēgvieta.
Sadale
Sadales segments nodrošina elektroenerģijas sadales pakalpojumu Latvijā. AS "Sadales tīkls" ir valsts
lielākais sadales sistēmas operators un aptver aptuveni 99 % Latvijas teritorijas. Sadales sistēmas
pakalpojumu tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
No 2023. gada 1. jūlija stājušies spēkā AS "Sadales tīkls" jaunie sadales tarifi, tarifa aprēķinā palielinot
fiksētā tarifa proporciju, kas ir atbilstošāks risinājums faktiskajai sadales tīkla uzturēšanas izmaksu
struktūrai. Līdz ar jauno tarifu ieviešanu ir uzlabojušies sadales segmenta finanšu rezultāti.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros no 2023.gada
1. septembra līdz 31. decembrim visām mājsaimniecībām tika piemērots 60 % samazinājums
elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās maksas daļai (jaudas uzturēšanas maksai), to kompensējot no
valsts budžeta.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju un izmaiņu prognozējamību iedzīvotājiem nākotnē, no 2024.gada
1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim noteikti elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas
pieauguma griesti, un elektroenerģijas sadales tarifa jaudas maksājuma pieaugums mājsaimniecību
lietotājiem tiks piemērots pakāpeniski. Starpība starp apstiprināto tarifu un klientiem piemēroto tiks
kompensēta no valsts budžeta un AS "Latvenergo" dividendēm.
Ņemot vērā finansējuma piesaistes iespējas, kā arī energoresursu sadārdzinājumu, pēdējo divu
gadu laikā ievērojami stimulēta mikroģenerācijas attīstība valstī. 2022. gadā maksimumu sasniedza
jaunu mikroģeneratoru pieslēgšana sadales elektrotīklam, un 2023. gadā kopējā klientu aktivitāte
joprojām saglabājās augsta. Pārskata gada beigās sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru un
ģeneratoru kopējā ražošanas jauda sasniegusi 550 MW. 2023. gadā sadales elektrotīklam pieslēgto
mikroģeneratoru jauda sasniedza gandrīz 70 MW, savukārt pieslēgto ģeneratoru (ražotāju) kopējā
ražošanas jauda pieaugusi par 137 MW.
Nelabvēlīgāki laikapstākļi 2023. gadā būtiski ietekmēja SAIDI (Vidējais elektroenerģijas piegādes
pārtraukuma ilguma indekss) un SAIFI (Vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma skaita indekss)
rādītājus. Tomēr, neskaitot masveida bojājumus, elektroapgādes drošums un kvalitāte ik gadu pieaug,
un pēdējo piecu gadu laikā SAIFI ir samazināts par 16 %, un SAIDI – par 21 %.
Finanšu rezultāti
2023. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 2 034,4 miljonus EUR, kas ir par
192,6 miljoniem EUR jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. To galvenokārt ietekmēja par
135,8 miljoniem EUR lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas, ko noteica par 14 % lielāks
mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoms, augstākas enerģijas pārdošanas cenas, par 39%
lielāka Daugavas HES izstrāde, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugums par 42,1miljonuEUR,
stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" sadales tarifiem no 2023. gada 1. jūlija.
Latvenergo koncerna EBITDA pieaugusi par 67 %
Latvenergo koncerna EBITDA ir pieaugusi par 241,6 miljoniem EUR jeb 67 %, salīdzinot ar 2022.gadu,
sasniedzot 601,8 miljonus EUR. To pozitīvi galvenokārt ietekmēja lielāka elektroenerģijas izstrāde
Daugavas HES, zemākas elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkuma cenas, kā arī sadales segmenta
ieņēmumu pieaugums. Koncerna peļņa pārskata gadā sasniedza 350,9 miljonus EUR.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
88
Investīcijas
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2023. gadā ir 193,3 miljoni EUR, kas ir par 59%
jeb 71,7 miljoniem EUR vairāk nekā gadu iepriekš, un lielāko pieaugumu radīja ieguldījumi saules
elektrostaciju attīstības projektos.
Pārskata gadā sadales sistēmas aktīvos veiktās investīcijas sasniedz 99,6 miljonus EUR, kas ir puse
no kopējām koncerna investīcijām. Lielākā daļa līdzekļu tiek ieguldīti elektrolīniju un transformatoru
izbūvē un rekonstrukcijā, tādējādi nodrošinot augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un
darbības drošumu. Sadales investīciju mērķis ir sekmēt kvalitatīvu un drošu energoapgādi un samazināt
plānotu un neplānotu bojājumu izraisīto elektroenerģijas piegādes pārtraukumu biežumu un ilgumu, kā
arī nodrošināt atbilstošu sprieguma kvalitāti.
Latvenergo mērķtiecīgi attīsta atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudas Baltijā
Pārskata gadā 34,9 miljoni EUR novirzīti Elektrum saules parku attīstībā, kas ir teju 1/5 no kopējām
investīcijām. Tāpat turpinās Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas programma. 2023. gadā
Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanā ieguldīti 8,2 miljoni EUR. Kopumā līdz 2023. gada
31.decembrim programmas ietvaros ekspluatācijā nodoti jau 8 rekonstruētie hidroagregāti.
Atbilstoši Latvenergo koncerna stratēģijai 2022.–2026. gadam turpmākajos gados būtiski pieaugs
koncerna investīcijas AER ražošanas jaudās, kas mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmēs
Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.
Pārskata gadā darbu uzsāka trīs saules parki Lietuvā ar kopējo jaudu 18,7 MW, tādējādi 2023. gada
beigās Lietuvā ar Elektrum zīmolu elektroenerģiju ražo jau 6 saules parki ar kopējo jaudu teju 30MW.
Saules parku jaudu Lietuvā plānots sadalīt trīs ieņēmumu veidos – pārdotā jauda klientiem, iznomātā
jauda klientiem un saražotās enerģijas piegāde Elektrum klientiem. Savukārt Latvijā pirmo saules
parku ar kopējo jaudu 11,7 MW plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada maijā. Koncernam Baltijā
projektēšanas vai celtniecības stadijā ir saules un vēja parki ar kopējo jaudu ap 400 MW, tajā skaitā pēc
pārskata gada beigām 2024. gada sākumā AS "Latvenergo" AER ražošanas jaudu portfelis paplašināts
ar vēl septiņiem SES projektiem Latvijā, kuru kopējā jauda ir 40 MW. Tāpat uzsākta jaunas VES projekta
attīstība Lietuvā, Akmenes rajonā ar jaudu līdz 15 MW. Saules un vēja parku pakāpeniska nodošana
ekspluatācijā sagaidāma 2024. – 2025. gadā.
Finansēšana
Investīciju projektu finansēšanu Latvenergo koncerns veic no pašu līdzekļiem un ārējā aizņemtā ilgtermiņa
finansējuma, kas tiek regulāri un savlaicīgi piesaistīts finanšu un kapitāla tirgos. Savlaicīgi plānota aizņemtā
finansējuma piesaiste ir būtiska optimālas aizdevumu refinansēšanās riska vadības nodrošināšanai, kā arī
aizdevumu pamatsummu atmaksu veikšanai saistošajā termiņā.
2023. gada 22. februārī AS "Latvenergo" noslēdza trešo obligāciju piedāvājuma programmu
200 miljonu EUR apmērā, emitējot 6 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 50 miljoni EUR pēc
nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2029. gada 22. februāris, un fiksēto procentu likmi (kuponu) un
ienesīgumu 4,952 % gadā. Emitētās obligācijas tiek kotētas AS "Nasdaq Riga".
Obligācijas emitētas zaļo obligāciju formātā, atbilstoši AS "Latvenergo" Zaļo obligāciju satvaram. Ārējais
eksperts CICERO Shades of Green AS "Latvenergo" Zaļo obligāciju satvaru ir novērtējis ar augstāko
vērtējumu – Tumši zaļš, norādot uz plānoto projektu atbilstību ilgtermiņa vides aizsardzības un klimata
pārmaiņu samazināšanas mērķiem, kā arī uzņēmuma labu pārvaldību un caurskatāmību.
2023. gada 31. decembrī koncerna aizņēmumi ir 629,7 miljoni EUR, no kuriem visi ir ilgtermiņa aizņēmumi
(2022. gada 31. decembrī – 875,9 miljoni EUR, no kuriem ilgtermiņa aizņēmumi – 756,2 miljoni EUR).
Aizņēmumu portfeli veido gan ilgtermiņa aizņēmumi no komercbankām un starptautiskajām finanšu
institūcijām, gan zaļās obligācijas 200 miljonu EUR apmērā.
Ārējā finansējuma piesaistes avoti ilgtermiņā ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi izveidojot sabalansētu
finansējuma piesaistes avotu īpatsvaru kopējā aizņēmumu portfelī. Latvenergo koncerna esošajos
aizņēmumu līgumos visi noteiktie finanšu rādītāju ierobežojumi pārskata gadā ir ievēroti.
82
54
154
93
107
2029 2030-2034
70
70
2027 20282023 20252024 2026
182
Latvenergo koncerna ilgtermiņa aizņēmumu atmaksas grafiks
MEUR
Aizņēmumi Atmaksāts pārskata gadāZaļās obligācijas
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
99
Korporatīvā pārvaldība
Līdz ar Latvenergo koncerna finanšu rezultātiem ir publicēts arī AS "Latvenergo" Korporatīvās
pārvaldības ziņojums par 2023. gadu. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Korporatīvās pārvaldības
kodeksu, ko 2020. gadā publicējusi Tieslietu ministrijas izveidotā Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā
padome. Izvērtējot gan kapitālsabiedrības pārvaldības sistēmu, gan principu ievērošanu 2023. gadā,
valde uzskata, ka AS "Latvenergo" būtiskos aspektos ir ievērojusi visus kodeksā noteiktos principus,
izņemot kritēriju par abu dzimumu pārstāvniecību uzņēmuma padomē. Plašāka informācija ir pieejama
2023. gada Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatā.
Nefinanšu paziņojums
Latvenergo koncerna nefinanšu paziņojums ir sagatavots, izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma
prasības.
Pilns korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jomu raksturojums, apraksts par KSA politikām un procedūrām
un to īstenošanas rezultātiem, riskiem un to pārvaldīšanu, kā arī nefinanšu rādītāji ir iekļauti 2023. gada
Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatā. Minētais pārskats ir publiski pieejams Latvenergo interneta
vietnē. Ilgtspējas pārskatā informācija ir sagatavota atbilstoši GRI Standards prasībām.
Nefinanšu paziņojums sagatavots atbilstoši GRI Standards prasībām
Ilgtspējas pārskatā ir aplūkoti tādi jautājumi kā korporatīvā sociālā atbildība, ekonomiskā atbildība, atbildība
par produktu, sabiedrība, darbinieki un darba vide, vides aizsardzība u.c.
Turpmākā attīstība
2022. gada martā AS "Latvenergo" padomē apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības
stratēģija 2022.– 2026. gadam, kurā izvirzīti koncerna stratēģiskie un finanšu mērķi.
Koncerna mērķi paredz:
paplašināt un diversificēt ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām;
nostiprināt Elektrum kā vērtīgākā enerģijas tirgotāja pozīciju Baltijā;
attīstīt transporta sektora elektrifikāciju;
nodrošināt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu sadales pakalpojumu un uzlabot elektroapgādes
drošumu un kvalitāti.
Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī Latvenergo koncerna finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti
četrās mērķu grupās – rentabilitāte, kapitāla struktūra, dividenžu politika un citi mērķi.
Izvirzītie finanšu mērķi ir noteikti, lai nodrošinātu:
ambiciozu, bet reizē sasniedzamu rentabilitāti, kas ir samērojama ar Eiropas enerģētikas nozares
salīdzināmo uzņēmumu vidējiem rādītājiem un nodrošina biznesa riskam atbilstošu atdevi;
optimālu, nozarei atbilstošu kapitāla struktūru, kas ierobežo iespējamos finanšu riskus;
adekvātu dividenžu politiku, kas ir atbilstoša plānotajai investīciju politikai un izvirzītajam kapitāla
struktūras mērķim;
investīciju pakāpes kredītreitingu, lai nodrošinātu finansējumu stratēģijā paredzētajai vērienīgajai
investīciju programmai.
Mērķa grupa Rādītājs 2026. gads
Rentabilitāte Pašu kapitāla atdeve (ROE) bez sadales* > 7 %
Kapitāla struktūra
Attiecība starp koriģētajiem pamatdarbības līdzekļiem
(FFO) un neto aizņēmumiem (FFO / Net Debt) > 25 %
Dividenžu politika Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa > 64 %
Cits Moody's kredītreitings Saglabāt investīciju pakāpes kredītreitingu
* Koncerna sniegto regulēto pakalpojumu rentabilitātes līmeni nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Būtiskākais īpatsvars koncerna
regulētajos pakalpojumos ir sadales pakalpojumam. Izvērtējot ROE mērķa izpildi, tiks novērtēts, kāds ir koncerna atdeves rādītājs, izkļaujot no tā regulēto
sadales pakalpojuma atdevi – ROE bez sadales
Plašāka informācija par 2023. gada mērķu izpildi un jauno stratēģiju ir atrodama 2023. gada Latvenergo
koncerna Ilgtspējas pārskatā.
Finanšu risku vadība
Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskiem,
kredītriskam un likviditātes un naudas plūsmas riskam. Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības
politika ir orientēta uz šo risku potenciāli negatīvā efekta uz finanšu rezultātiem samazināšanu. Finanšu
risku vadības ietvaros Latvenergo koncerns un AS "Latvenergo" izmanto finanšu risku kontroles un veic
risku ierobežošanas pasākumus, samazinot riskam atvērtās pozīcijas.
a) Tirgus riski
I) Cenas risks
Cenas risks var negatīvi ietekmēt Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" finanšu rezultātus, ja
samazinās ražošanas ieņēmumi vai nesaskaņotības starp elektroenerģijas īstermiņa ražošanas
izmaksām vai elektroenerģijas un dabasgāzes iegādes izdevumiem par mainīgajām tirgus cenām un
realizāciju mazumtirdzniecībā par fiksētajām cenām dēļ.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1010
Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" pakļautības cenas riskam galvenais cēlonis ir mainīgās
elektroenerģijas tirgus cenas Nord Pool biržā Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos un dabasgāzes
cena AS "Latvenergo" TEC kurināmā un realizācijas vajadzībām. Koncerna un mātessabiedrības
finanšu rezultātus var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenas svārstības, kas atkarīgas no laika
apstākļiem Ziemeļvalstīs, resursu cenas pasaules tirgos, kā arī lokālu faktoru (ūdens pieejamības un
gaisa temperatūras) ietekme uz elektroenerģijas ražošanas iespējām. Dabasgāzes cenas izmaiņas
pieprasījuma–piedāvājuma faktoru un sezonālu svārstību dēļ var negatīvi ietekmēt starpību starp
līgumos ar klientiem fiksētajām mazumtirdzniecības cenām un TEC mainīgajām ražošanas izmaksām.
Latvenergo koncerns un AS "Latvenergo" slēdz ilgtermiņa fiksētas cenas klientu līgumus, lai ierobežotu
elektroenerģijas ražošanas cenu risku. Lai ierobežotu cenu risku, ko rada mazumtirdzniecības fiksētās
cenas un mainīgās tirgus cenas neatbilstība, Latvenergo koncerns un AS "Latvenergo" izmanto
elektroenerģijas un dabasgāzes atvasinātos finanšu instrumentus un slēdz fiksētas cenas līgumus
par dabasgāzes piegādi. Cenas riska ietekme uz ražošanu tiek slēgta pakāpeniski, līdz kārtējā gada
sākumam cena tiek fiksēta 60-65 % no plānotā elektroenerģijas izstrādes apjoma. Cenas fiksēšanas
līmenis decembra beigās sasniedza 71 % no gada ražošanas apjoma.
II) Procentu likmju risks
Procentu likmju risks Latvenergo koncernā un AS "Latvenergo" galvenokārt rodas no ilgtermiņa
aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, radot risku, ka finanšu izmaksas koncernā
un mātessabiedrībā būtiski palielinās, pieaugot atsauces likmei. Aizņēmumiem no finanšu institūcijām
ir mainīgā procentu likme, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR un pievienotās likmes. Latvenergo
koncerna Finanšu risku vadības politika nosaka, ka fiksētās likmes īpatsvars aizņēmumu portfelī (ņemot
vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) jāuztur virs 35 %, bet vidējais svērtais
fiksētās procentu likmes periods – robežās no 1 līdz 4 gadiem. Ņemot vērā noslēgtos procentu likmju
mijmaiņas darījumus un ar fiksēto procentu likmi emitētās obligācijas, 2023. gada 31. decembrī 46%
no koncerna un 47 % no mātessabiedrības ilgtermiņa aizņēmumiem ir nofiksēta procentu likme, un
vidējais svērtais fiksētās procentu likmes periods koncernam ir 2,1 gads, mātessabiedrībai 2,1 gads.
III) ) Valūtas risks
Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā funkcionālā
valūta, kas ir EUR.
Gadījumos, kad būtu nepieciešama valūtas riska ierobežošana saistībām, kas rodas no dabasgāzes
iepirkumiem, Finanšu risku vadības politika nosaka valūtas nākotnes maiņas darījumu slēgšanu.
2023.gada laikā izpildījās 2022.gada decembrī Latvenergo noslēgtie pieci EUR/USD valūtas nākotnes
maiņas darījumi par 153,5 miljoniem USD, kas tika noslēgti 2022. gadā, lai ierobežotu 2022. gadā noslēgtā
dabasgāzes iegādes līgumā plānoto maksājumu ASV dolāros valūtas risku. 2023.gada laikā jauni valūtas
nākotnes darījumi netika slēgti.
2023. gada 31. decembrī visi Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" aizņēmumi ir eiro, un pārskata
gadā Latvenergo koncernam un AS "Latvenergo" nebija investīciju īstermiņa vai ilgtermiņa aktīvos, kuras
būtu pakļautas vērā ņemamam valūtas riskam.
b) Kredītrisks
Kredītrisks tiek pārvaldīts Latvenergo koncerna līmenī. To galvenokārt rada nauda un naudas ekvivalenti,
atvasinātie finanšu instrumenti un noguldījumi bankās, debitoru parādi. Debitoru parādu kredītriska
koncentrāciju samazina plašais Latvenergo koncerna klientu skaits, jo koncernam un mātessabiedrībai
nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu
partneru grupu.
Kredītrisks saistībā ar naudu un noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un
instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus izvēlētos izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu risku zaudēt
finanšu līdzekļus. Pārskata gadā noteiktie kredītlimiti nav pārsniegti, un vadība nesagaida būtiskus
zaudējumus līdz ar kredītriska iestāšanos.
c) Likviditātes un naudas plūsmas risks
Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir uzturēt atbilstošu
naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošināt atbilstošu finansējumu, izmantojot banku
piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas esošās un paredzamās saistības, kā arī lai kompensētu naudas
plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē. 2023. gada 31. decembrī Latvenergo
koncerna likvīdie aktīvi (nauda un naudas ekvivalenti – noguldījumi īstermiņa depozītos līdz 3 mēnešiem)
sasniedz 118,5 miljonus EUR (2022. gada 31. decembrī – 112,8 miljonu EUR), savukārt AS "Latvenergo"
likvīdie aktīvi sasniedz 107,2 miljonus EUR (2022. gada 31. decembrī – 100,3 miljonus EUR).
Latvenergo koncerns un AS "Latvenergo" nepārtraukti uztur naudas plūsmas un likviditātes prognozes,
kas sastāv no pieejamo aizņēmumu un naudas un naudas ekvivalentu kopējā apjoma izvērtējuma.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1111
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Notikumi pēc pārskata gada beigām
Ekonomikas ministrijai un AS "Latvenergo" tika uzdots sagatavot izvērtējumu par optimālāko risinājumu
AS "Latvenergo" koncerna struktūrai, izskatot iespēju apvienot AS "Latvenergo" koncerna ietvaros
esošos un plānotos atjaunojamo energoresursu projektus vienā meitas uzņēmumā.
AS "Latvijas valsts meži" tika atļauts izbeigt līdzdalību AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo"
kopuzņēmumā SIA "Latvijas vēja parki", atsavinot visas AS "Latvijas valsts meži" piederošās SIA "Latvijas
vēja parki" daļas (20%) AS "Latvenergo".
Lai īstenotu AS "Latvenergo" koncerna stratēģijā paredzēto kopējo jauno 2 300 MW AER (AER
atjaunīgie energoresursi) jaudu uzstādīšanu, Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot un iesniegt
izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļauju AS "Latvenergo" vidēja termiņa darbības
stratēģijā 2026.-2030.gadam noteikt AS "Latvenergo" atšķirīgu valsts budžetā iemaksājamo dividenžu
apjomu ar 2027.gadu, pielīdzinot AS "Latvenergo" valsts budžetā dividendēs izmaksājamo apmēru
Eiropas enerģētikas sektora tirgus dalībnieku vidējam dividenžu izmaksas rādītājam.
Citi būtiskie notikumi un apstākļi pēc pārskata gada beigām, kas varētu ietekmēt Latvenergo koncerna
un AS "Latvenergo" finanšu stāvokli, finanšu rādītājus vai naudas plūsmu ir atklāti koncerna un
mātessabiedrības finanšu pārskatu 31. pielikumā.
Ziņojums par vadības atbildību
Pamatojoties uz AS "Latvenergo" valdes rīcībā esošo informāciju, koncerna konsolidētie finanšu pārskati
un AS "Latvenergo" finanšu pārskati par gadu, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī, ir sagatavoti
saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, visos
būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo"
finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Vadības ziņojumā sniegtā informācija
ir patiesa.
Priekšlikumi par peļņas sadali
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu)
ir 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 199,3 miljoni EUR, uzņēmumu ienākuma
nodokli aprēķinot un to nomaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lēmumu par peļņas izlietošanu un
dividenžu apmēru pieņem AS "Latvenergo" akcionāru sapulce.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1212
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Ieņēmumi
6
2 034 425
1 841 801
1 397 179
1 231 015
Pārējie ieņēmumi
7
31 896
31 174
28 343
28 690
Izejvielas un materiāli
8
(1 248 320)
(1 333 708)
(846 986)
(891 138)
Personāla izmaksas
9
(141 882)
(116 993)
(63 366)
(52 812)
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
10
(74 350)
(62 065)
(41 875)
(35 430)
EBITDA*
601 769
360 209
473 295
280 325
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības
samazinājums
13 a,14a, 15
(197 173)
(166 248)
(111 028)
(81 513)
Saimnieciskās darbības peļņa
404 596
193 961
362 267
198 812
Finanšu ieņēmumi
11
9 226
1 414
24 747
10 767
Finanšu izmaksas
11
(25 293)
(10 830)
(25 278)
(10 802)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes
16
924
10 585
Peļņa pirms nodokļa
388 529
184 545
362 660
209 362
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
12
(37 612)
(671)
(31 099)
Pārskata gada peļņa
350 917
183 874
331 561
209 362
Peļņa attiecināma uz:
- mātessabiedrības akcionāru
21 c
349 749
183 443
331 561
209 362
- nekontrolējošo līdzdalību
1 168
431
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro)
21 c
0,443
0,232
0,420
0,265
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro)
21 c
0,443
0,232
0,420
0,265
* Alternatīvā snieguma rādītāja definīciju skatīt 2. pielikuma sadaļā Alternatīvie snieguma rādītāji
Pielikumi no 16. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Visaptverošo ienākumu pārskats
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada peļņa
350 917
183 874
331 561
209 362
Pārējie visaptverošie ienākumi/(zaudējumi), kas
pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos
periodos, neietverot nodokļus:
- ienākumi / (zaudējumi) no riska ierobežošanas rezerves
izmaiņām
21 a, 24
99 380
(109 483)
99 380
(109 483)
Neto pārējie visaptverošie ienākumi/(zaudējumi),
kas pārklasificējami uz pelņu vai zaudējumiem
nākamajos periodos
99 380
(109 483)
99 380
(109 483)
Pārējie visaptverošie ienākumi/(zaudējumi), kas nav
jāpārklasificē uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos
periodos, neietverot nodokļus:
- ienākumi no ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas
14 a, 21 a
312 061
227 695
312 061
227 695
- (zaudējumi) / ienākumi no definētā pabalstu plāna
novērtēšanas
21 a, 27
(2 709)
645
(1 144)
210
Neto pārējie visaptverošie ienākumi, kas nav jāpārklasificē uz
pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos
309 352
228 340
310 917
227 905
Kopā pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā
408 732
118 857
410 297
118 422
Kopā visaptverošie ienākumi pārskata gadā
759 649
302 731
741 858
327 784
Visaptverošie ienākumi attiecināmi uz:
- mātessabiedrības akcionāru
758 481
302 300
741 858
327 784
- nekontrolējošo līdzdalību
1 168
431
Pielikumi no 16. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1313
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
Pārskats par finanšu stāvokli
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
AKTĪVI
Ilgtermiņa aktīvi
Nemateriālie ieguldījumi
13 a
57 326
51 789
21 647
18 397
Pamatlīdzekļi
14 a
3 301 051
3 005 370
1 505 411
1 242 660
Tiesības lietot aktīvus
15
11 219
10 526
4 710
5 066
Ieguldījuma īpašumi
14 b
2 309
2 297
2 261
2 222
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
16
42
40
671 720
647 320
Ilgtermiņa aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
863
463 030
510 468
Citi ilgtermiņa debitori
18 c
447
482
447
482
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs
12
800
Atvasinātie finanšu instrumenti
24
3 210
8 131
3 210
8 131
Ilgtermiņa aktīvi kopā
3 377 267
3 078 635
2 672 436
2 434 746
Apgrozāmie līdzekļi
Krājumi
17
183 798
295 638
146 045
261 586
Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi
13 b
23 051
31 664
23 051
31 664
Parādi no līgumiem ar klientiem
18 a
224 922
314 109
161 674
233 192
Citi īstermiņa debitori
18 b, c
50 081
17 521
52 280
36 451
Nākamo periodu izmaksas
2 388
2 408
2 156
2 191
Īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
161 268
202 840
Atvasinātie finanšu instrumenti
24
7 959
2 598
7 959
2 598
Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
19
140 000
140 000
Nauda un naudas ekvivalenti
19
118 456
112 757
107 163
100 268
Apgrozāmie līdzekļi kopā
750 655
776 695
801 596
870 790
AKTĪVU KOPSUMMA
4 127 922
3 855 330
3 474 032
3 305 536
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
PASĪVI
Pašu kapitāls
Akciju kapitāls
20
790 368
790 368
790 368
790 368
Rezerves
21 a
1 681 852
1 282 683
1 320 419
910 683
Nesadalītā peļņa
483 016
276 242
497 227
317 643
Mātessabiedrības akcionāra kapitāla līdzdalības
daļa
2 955 236
2 349 293
2 608 014
2 018 694
Nekontrolējošā līdzdalība
7 844
7 126
Pašu kapitāls kopā
2 963 080
2 356 419
2 608 014
2 018 694
Kreditori
Ilgtermiņa kreditori
Aizņēmumi
23
536 316
574 754
527 082
561 551
Nomas saistības
15
9 015
8 648
3 607
4 206
Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības
12
5 475
667
Uzkrājumi
27
18 240
15 566
8 565
7 552
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
28 I) a
138 506
133 116
668
735
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
28 I) b, c
112 509
121 180
94 263
115 798
Citi ilgtermiņa kreditori
265
Ilgtermiņa kreditori kopā
820 061
854 196
634 185
689 842
Īstermiņa kreditori
Aizņēmumi
23
93 380
301 164
91 097
302 387
Nomas saistības
15
2 391
2 027
1 217
960
Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
26
202 733
165 274
115 300
133 768
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
28 II) a
21 304
29 330
67
13 714
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
28 II) b, c
24 973
24 901
24 152
24 152
Atvasinātie finanšu instrumenti
24
122 019
122 019
Īstermiņa kreditori kopā
344 781
644 715
231 833
597 000
Kreditori kopā
1 164 842
1 498 911
866 018
1 286 842
PASĪVU KOPSUMMA
4 127 922
3 855 330
3 474 032
3 305 536
Pielikumi no 16. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1414
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Attiecināms uz mātessabiedrības akcionāru
Attiecināms uz mātessabiedrības akcionāru
Akciju
Rezerves
Nesadalītā
Kopā
Nekontro-
KOPĀ
Akciju
Rezerves
Nesadalītā
KOPĀ
kapitālspeļņalējošā kapitālspeļņa
Pielikumslīdzdalība
2021.
gada 31. decembrī
790 368
1 175 355
151 430
2 117 153
6 295
2 123 448
790 368
795 731
174 971
1 761 070
Nekontrolējošās līdzdalības ieguldījums akciju kapitālā
400
400
Dividendes par 2021. gadu
21 b
(70 160)
(70 160)
(70 160)
(70 160)
(70 160)
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana
21 a
(11 529)
11 529
(3 470)
3 470
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas
(11 529)
(58 631)
(70 160)
400
(69 760)
(3 470)
(66 690)
(70 160)
Pārskata gada peļņa
183 443
183 443
431
183 874
209 362
209 362
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi
21 a
118 857
118 857
118 857
118 422
118 422
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi
118 857
183 443
302 300
431
302 731
118 422
209 362
327 784
2022.
gada 31. decembrī
790 368
1 282 683
276 242
2 349 293
7 126
2 356 419
790 368
910 683
317 643
2 018 694
Dividendes par 2022. gadu
21 b
(152 538)
(152 538)
(450)
(152 988)
(152 538)
(152 538)
Izveidotas citas rezerves
21 a
50
(50)
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana
21 a
(9 613)
9 613
(561)
561
Kopā darījumi ar akcionāru un pārējās pašu kapitālā atzītās izmaiņas
(9 563)
(142 975)
(152 538)
(450)
(152 988)
(561)
(151 977)
(152 538)
Pārskata gada peļņa
349 749
349 749
1 168
350 917
331 561
331 561
Pārskata gada pārējie visaptverošie ienākumi
21 a
408 732
408 732
408 732
410 297
410 297
Kopā pārskata gadā atzītie visaptverošie ienākumi
408 732
349 749
758 481
1 168
759 649
410 297
331 561
741 858
2023.
gada 31. decembrī
790 368
1 681 852
483 016
2 955 236
7 844
2 963 080
790 368
1 320 419
497 227
2 608 014
Pielikumi no 16. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
1515
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
Pārskats par naudas plūsmām
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pamatdarbības naudas plūsma
Peļņa pirms nodokļa
388 529
184 545
362 660
209 362
Korekcijas:
- nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību
lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības 13 a,
samazinājums
14a, 15
197 173
166 248
111 028
81 513
- zaudējumi / (ieņēmumi) no ilgtermiņa aktīvu
norakstīšanas
2
6 629
3 984
(373)
(2 485)
- procentu izmaksas
11
24 961
10 493
24 981
10 508
- procentu ieņēmumi
11
(6 149)
(27)
(21 670)
(9 380)
- (ieņēmumi) / zaudējumi no finanšu instrumentu
patiesās vērtības izmaiņām
8
(23 079)
9 022
(23 079)
8 753
- dividendes no meitassabiedrībām
16
(924)
(10 585)
- uzkrājumu (samazinājums) / pieaugums
27
(35)
480
(130)
222
- nerealizētie zaudējumi no valūtas kursu svārstībām
11
4
29
5
Izdevumi procentu maksājumiem
(23 638)
(9 098)
(23 402)
(8 909)
Samaksātie procentu maksājumi par nomu
15
(114)
(88)
(37)
(26)
Ieņēmumi no procentu maksājumiem
5 506
27
5 270
27
Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis
(32 119)
(2 648)
(31 099)
Pamatdarbības līdzekļi (FFO)*
537 668
362 967
403 225
279 005
Krājumu un īstermiņa nemateriālo ieguldījumu
samazinājums / (pieaugums)
2
120 445
(110 925)
124 155
(97 717)
Parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru samazinājums /
(pieaugums)
57 353
(89 847)
76 230
(95 101)
Pārējo īstermiņa finanšu ieguldījumu pieaugums
19
(140 000)
(140 000)
Parādu piegādātājiem un pārējo kreditoru pieaugums /
(samazinājums)
216
(35 696)
(57 714)
(49 662)
Ietekme no savstarpējo ieskaitu veikšanas
meitassabiedrību debitoru un kreditoru parādiem, neto
29 e
17 348
221 894
Pamatdarbības neto naudas plūsma
575 682
126 499
423 244
258 419
* Alternatīvā snieguma rādītāja definīciju skatīt 2. pielikuma sadaļā Alternatīvie snieguma rādītāji
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Ieguldīšanas darbības naudas plūsma
Izsniegtie aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
(863)
(225 482)
Saņemtā aizdevumu atmaksa no saistītajām pusēm
29 e
68 272
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde
2
(181 515)
(118 210)
(61 263)
(28 570)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes
16
924
156
Ieguldījumi meitassabiedrībās
16
(28 399)
(2 102)
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma
(182 378)
(118 210)
(20 466)
(255 998)
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
23
(100 000)
(100 000)
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas
23
50 000
100 000
50 000
100 000
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām
23
2 000
207 846
200 013
Izdevumi aizņēmumu atmaksai no finanšu institūcijām
23
(301 090)
(129 118)
(295 276)
(123 801)
Saņemts Eiropas Savienības finansējums
16 245
4
2 625
Samaksātie maksājumi par nomu
15
(1 772)
(1 583)
(694)
(623)
Ieņēmumi no nekontrolējošās līdzdalības iemaksām
akciju kapitālā
400
Nekontrolējošai līdzdalībai izmaksātās dividendes
21 b
(450)
Mātessabiedrības akcionāram izmaksātās dividendes
21 b
(152 538)
(70 160)
(152 538)
(70 160)
Finansēšanas darbības neto naudas plūsma
(387 605)
7 389
(395 883)
5 429
Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums
5 699
15 678
6 895
7 850
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā
19
112 757
97 079
100 268
92 418
Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās
19
118 456
112 757
107 163
100 268
Pielikumi no 16. līdz 61. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
16
Finanšu pārskatu pielikums
1. Vispārīga informācija
Visas akciju sabiedrības "Latvenergo", kas ir Latvenergo koncerna mātessabiedrība (turpmāk tekstā
AS "Latvenergo" jeb mātessabiedrība) akcijas pieder Latvijas Republikai, un to turētāja ir Latvijas
Republikas Ekonomikas ministrija. AS "Latvenergo" juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga,
LV-1230, Latvija. Atbilstoši Latvijas Republikas Enerģētikas likumam AS "Latvenergo" ir atzīta par
valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu un nav privatizējama.
AS "Latvenergo" ir energoapgādes pakalpojumu sniedzēja, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un
siltumenerģijas ražošanu, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību. AS "Latvenergo" ir viena
no lielākajām sabiedrībām Baltijā.
Latvenergo koncernā (turpmāk tekstā – arī koncerns) ietilpstošās meitassabiedrības, līdzdalības
daļas meitassabiedrībās, asociētajās sabiedrībās un pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi ir atklāti
16. pielikumā.
AS "Latvenergo" un tās meitassabiedrības – AS "Sadales tīkls" un SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" ar
kopējo 48,15 % līdzdalības daļu ir akcionāri arī AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" (AS "Latvenergo"
ar 46,30 % līdzdalības daļu), kas veic fiksēto iemaksu pensiju plānu pārvaldīšanu Latvijā.
AS "Latvenergo" valde:
No 2024. gada 26. janvāra AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā: Mārtiņš Čakste (valdes
priekšsēdētājs), Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris un Ilvija Boreiko.
No 2022. gada 3. janvāra līdz 2024. gada 26. janvārim AS "Latvenergo" valde strādāja šādā sastāvā:
Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs), Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris un
Kaspars Cikmačs (līdz 2023. gada 24. septembrim).
AS "Latvenergo" padome:
No 2024. gada 1. marta AS "Latvenergo" padome strādā šādā sastāvā: Aigars Laizāns (padomes
priekšsēdētājs, no 2024.gada 8.marta), Kaspars Rokens (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Toms
Siliņš un Gundars Ruža.
No 2020. gada 11. jūnija līdz 2024. gada 1. martam AS "Latvenergo" padome strādāja šādā sastāvā:
Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Kaspars Rokens (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Toms
Siliņš, Aigars Laizāns un Gundars Ruža.
Uzraudzības institūcija – Revīzijas komiteja:
No 2021. gada 3. februāra un atkārtoti ievēlēti no 2024. gada 3. februāra uz trīs gadu pilnvaru termiņu
Revīzijas komiteja strādā šādā sastāvā: Svens Dinsdorfs, Torbens Pedersens (Torben Pedersen), Ilvija
Grūba, Toms Siliņš un Gundars Ruža.
Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība
SIA "Ernst & Young Baltic" (40003593454), licence Nr. 17, un atbildīgā zvērinātā revidente Diāna
Krišjāne, sertifikāts Nr. 124.
Latvenergo konsolidētos un AS "Latvenergo" 2023. gada finanšu pārskatus AS "Latvenergo" valde ir
apstiprinājusi 2024. gada 23. aprīlī. Lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu pieņems akcionāru
sapulce.
2. Uzskaites principi
Galvenie grāmatvedības uzskaites pamatprincipi jeb politikas, kas ir izmantotas, sagatavojot finanšu
pārskatus kopumā, tiek atklātas šajā pielikuma sadaļā, bet atlikušās grāmatvedības politikas ir aprakstītas
attiecīgajos pielikumos, uz kurām tās attiecas. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas, atspoguļojot
datus par visiem pārskatos ietvertajiem periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādi.
Latvenergo konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā
(ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Ņemot vērā Eiropas
Savienības apstiprināšanas procedūru, šajā pielikumā ir atspoguļoti arī standarti un interpretācijas,
kas nav apstiprinātas piemērošanai Eiropas Savienībā, jo šiem standartiem un interpretācijām var būt
ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos periodos, ja tie tiek apstiprināti.
Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, kas modificēti, izmantojot
pārvērtēšanu patiesajā vērtībā finanšu aktīviem un finanšu saistībām (ieskaitot atvasinātos finanšu
instrumentus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumus), kā arī noteiktu pamatlīdzekļu atzīšanu pārvērtētajā
vērtībā, kā atklāts zemāk aprakstītajās grāmatvedības politikās.
2023. gada finanšu pārskati iekļauj finanšu informāciju par Latvenergo koncernu un AS "Latvenergo"
par gadu, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī, iekļaujot salīdzinošos rādītājus par 2022. gadu. Kur
nepieciešams, salīdzinošie rādītāji par 2022. gadu ir pārklasificēti atbilstoši 2023. gada finanšu pārskatu
sastādīšanas principiem.
Koncerns un mātessabiedrība ir pārklasificējuši atsevišķas pozīcijas 2022. gada naudas plūsmas
pārskatā, atspoguļojot īstermiņa nemateriālo ieguldījumu (CO
2
emisijas kvotu) izmaiņas pamatdarbības
neto naudas plūsmā kā apgrozāmo līdzekļu izmaiņas.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
17
Latvenergo konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu pārskati ir sagatavoti eirovalūtā, un visi rādītāji šajos
finanšu pārskatos, izņemot nemonetāros rādītājus, ir uzrādīti tūkstošos EUR (EUR'000). Visi rādītāji ir
noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts citādi.
Atsevišķas monetārās summas, procenti un citas summas tiek noapaļotas. Tāpēc tabulās atspoguļotās
summas reizēm aritmētiski var nesakrist ar iepriekš norādītajām summām, bet summu, kas tekstā un
tabulās izteiktas procentos, kopsumma var nebūt 100 procenti.
Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē
finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguļošanu, kā
arī pārskata gada ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses tiek pamatotas ar koncerna vadībai
pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties
no šīm aplēsēm. Šī pielikuma sadaļā Konsolidācija un 4. pielikumā ir aprakstītas tās jomas, kas pakļautas
augstākai sprieduma vai sarežģītības pakāpei, vai jomas, attiecībā uz kurām piemērotie pieņēmumi un
aplēses ir būtiskas finanšu pārskatu sagatavošanā.
Alternatīvie snieguma rādītāji
Lai nodrošinātu koncerna un mātessabiedrības darbības patiesu atspoguļojumu, koncerns un
mātessabiedrības izmanto alternatīvus snieguma rādītājus, kas nav noteikti SFPS vai Latvijas Republikas
Grāmatvedības likumā. Tālāk ir aprakstīti alternatīvie snieguma rādītāji, tostarp to definīcijas un to
aprēķināšanas veids.
Koncerna un mātessabiedrības vadība uzskata, ka šie rādītāji sniedz vērtīgu papildu informāciju
ieinteresētajām pusēm un vadībai. Šos finanšu rādītājus nevajadzētu uzskatīt kā aizvietotājiem tiem
rādītājiem, kas noteikti saskaņā ar SFPS, un tie nav salīdzināmi ar citu uzņēmumu izmantotajiem rādītājiem.
EBITDA – saimnieciskās darbības peļņa pirms nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot
aktīvus amortizācijas, nolietojuma un vērtības samazinājuma (Earnings Before Interest, Tax, Depreciation
and Amortisation).
Pamatdarbības līdzekļi (FFO) = pamatdarbības neto naudas plūsma – (krājumu un īstermiņa nemateriālo
ieguldījumu izmaiņas + parādu no līgumiem ar klientiem un citu debitoru izmaiņas + pārējo īstermiņa
finanšu ieguldījumu izmaiņas) – parādu piegādātājiem un pārējo kreditoru izmaiņas – ietekme no
savstarpējo ieskaitu veikšanas meitassabiedrību debitoru un kreditoru parādiem, neto (Funds From
Operations).
Atsevišķu pozīciju pārklasifikācija koncerna un mātessabiedrības naudas plūsmas pārskatā par gadu, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2022 pirms pārklasifikācijas
Pārklasifikācija
2022 pēc pārklasifikācijas
2022 pirms pārklasifikācijas
Pārklasifikācija
2022 pēc pārklasifikācijas
Pamatdarbības naudas plūsma
- zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu norakstīšanas
43 229
(39 245)
3 984
36 760
(39 245)
(2 485)
Pamatdarbības līdzekļi (FFO)
402 212
(39 245)
362 967
318 250
(39 245)
279 005
Krājumu un īstermiņa nemateriālo ieguldījumu
samazinājums / (pieaugums)
(103 526)
(7 399)
(110 925)
(90 318)
(7 399)
(97 717)
Pamatdarbības neto naudas plūsma
173 143
(46 644)
126 499
305 063
(46 644)
258 419
Finansēšanas darbības naudas plūsma
Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde
(164 854)
46 644
(118 210)
(75 214)
46 644
(28 570)
Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma
(164 854)
46 644
(118 210)
(302 642)
46 644
(255 998)
Kapitālieguldījumi = Iegādātie pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un ieguldījuma īpašumi, iekļaujot
aktīvus no meitassabiedrību iegādes.
Pārskatu ziņošana Eiropas vienotajā elektroniskās ziņošanas formātā
Koncernam un mātessabiedrībai ir jāiesniedz gada pārskats Eiropas vienotajā elektroniskās ziņošanas
formātā ((European Single Electronic Format, turpmāk tekstā ESEF), izmantojot XHTML formātu, un
jāiezīmē konsolidētie finanšu pārskati, tostarp piezīmes, izmantojot Inline XBRL (Inline eXtensible Business
Reporting Language (iXBRL)). Sagatavotie finanšu pārskati atbilst 2023. gada taksonomijai. Ja finanšu
pārskata rindas vienība vai teksta bloks nav definēts ESEF taksonomijā, tiek izveidots taksonomijas
paplašinājums.
Jaunu un / vai pārskatītu SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas
(SFPIK) interpretāciju piemērošana
a) Standarti un to grozījumi, kas ir izdoti un stājušies spēkā un kurus Eiropas Savienība ir
apstiprinājusi, un kuri ir svarīgi koncerna un mātessabiedrības darbībai
Piemērotās grāmatvedības politikas atbilst iepriekšējā finanšu gada politikām, izņemot šādus
SFPS grozījumus, kurus Koncerns un mātessabiedrība ir piemērojusi, sākot ar 2023. gada 1. janvāri:
SGS Nr. 1 Finanšu pārskatu sniegšana un SFPS prakses nostādne 2: Informācijas atklāšana
par grāmatvedības politikām (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz periodiem, kas sākās 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi attiecas
uz būtiskuma principa piemērošanu informācijas sniegšanā par izmantotajām grāmatvedības politikām.
1. SGS grozījumos prasība sniegt informāciju par “nozīmīgām” grāmatvedības politikām aizstāta ar
prasību atklāt informāciju par “būtiskām” grāmatvedības politikām. Koncerna un mātessabiedrības
vadība pārskatīja par savām grāmatvedības politikām sniegto informāciju un atjaunoja finanšu pārskatu
pielikumos sniegto informāciju.
SGS Nr. 8 Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas:
Grāmatvedības aplēšu definīcija (grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi
attiecas uz izmaiņām grāmatvedības politikās un grāmatvedības aplēsēs, kas radušās vai veiktas minētā
perioda sākumā vai vēlāk. Grozījumā sniegta jauna grāmatvedības aplēšu definīcija, proti, grāmatvedības
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
18
aplēses ir finanšu pārskatā uzrādītas naudas summas, kuru novērtējumam piemīt nenoteiktība. Grozījumi
arī paskaidro, kas ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kā tās atšķiras no izmaiņām grāmatvedības
politikās un kļūdu labojumiem. Koncerna un mātessabiedrības vadība ir novērtējusi, ka šie grozījumi
neietekmē grāmatvedības politikas un grāmatvedības aplēšu atklāšanu finanšu pārskatos.
SGS Nr. 12 Ienākuma nodokļi: Starptautiskā nodokļu reforma – Otrā pīlāra pamatnoteikumi
(grozījumi)
Grozījumi kopumā stājas spēkā uzreiz pēc to izdošanas, bet dažas informācijas atklāšanas prasības
vēlāk. 2021. gada decembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicēja otrā
pīlāra pamatnoteikumus, lai nodrošinātu, ka lielie starptautiskie uzņēmumi maksā ienākuma nodokli
vismaz 15 % apmērā no peļņas. 2023. gada 23. maijā SGSP publicēja Starptautiskās nodokļu reformas
Otrā pīlāra pamatnoteikumus (12. SGS grozījumus). Grozījumi ievieš obligātu pagaidu izņēmumu, kas
piemērojams to atlikto nodokļu uzskaitei, kas izriet no Otrā pīlāra pamatnoteikumu ieviešanas attiecīgajā
jurisdikcijā, un prasību uzņēmumiem sniegt informāciju par iespējamo Otrā pīlāra ienākuma nodokļa
piemērošanu. Grozījumi pieprasa par periodiem, kuros Otrā pīlāra noteikumi ir (pēc būtības) pieņemti,
bet vēl nav stājušies spēkā, atklāt zināmu vai pamatoti aplēšamu informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu
lietotājiem izprast uzņēmuma risku, kas saistīts ar Otrā pīlāra ienākuma nodokli. Lai izpildītu šīs prasības,
uzņēmumam ir jāatklāj kvalitatīva un kvantitatīva informācija par Otrā pīlāra ienākuma nodokļa saistībām
pārskata perioda beigās. Prasība sniegt informāciju par pārskata gada ienākuma nodokli atbilstoši
Otrā pīlāra noteikumiem, kā arī informāciju par periodiem pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, attiecas
uz pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet nav piemērojama nevienam
starpperiodam, kas beidzas 2023. gada 31. decembrī vai agrāk.
2022. gada 14. decembra globālā minimālā nodokļa Direktīvas (ES) 2022/2523 50. pants ļauj dalībvalstīm,
kurās ir ne vairāk kā 12 (divpadsmit) galīgie mātes uzņēmumi, kas pieder starptautisku uzņēmumu (SU)
grupām, kuras ietilpst šīs Direktīvas tvērumā, izvēlēties nepiemērot ienākuma iekļaušanas noteikumus (IIR)
un nepietiekami apliktas peļņas noteikumus (UTPR) sešos secīgos fiskālos gados, sākot no 2023. gada
31. decembra. Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir atlikusi Otrā pīlāra noteikumu ieviešanu uz 6 gadiem,
sākot no 2023. gada 31. decembra, kā nosaka izņēmums. Ņemot vērā apstiprinājuma statusu, koncerns
un mātessabiedrība nav konstatējusi būtisku ietekmi uz to finanšu pārskatiem.
b) Standarti un to grozījumi, kas ir izdoti un ir stājušies spēkā un kurus ir apstiprinājusi Eiropas
Savienība, bet kuri vēl nav stājušies spēkā un nav piemēroti pirms spēkā stāšanās datuma, bet
ir svarīgi koncerna un mātessabiedrības darbībai
SGS Nr. 1 Finanšu pārskatu sniegšana: Īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija
(grozījumi)
Grozījumi ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, un ir
pieļaujama to agrāka piemērošana. Grozījumi būs jāpiemēro retrospektīvi saskaņā ar SGS Nr. 8.
Grozījumu mērķis ir precizēt SGS Nr. 1 principus, kas piemērojami, lai saistības klasificētu kā īstermiņa
vai ilgtermiņa saistības. Koncerns un mātessabiedrība izvērtēs šo grozījumu ietekmi uz saistību
klasifikāciju un finanšu pārskatiem un nesagaida ka tiem varētu būt būtiska ietekme uz koncerna un
mātessabiedrības finanšu stāvokli.
c) Standarti un to grozījumi, kas vēl nav stājušies spēkā un kurus Eiropas Savienība vēl nav
apstiprinājusi, bet kuri nav svarīgi Sabiedrības darbībai
SGS Nr. 7 Naudas plūsmu pārskats un SFPS Nr. 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana:
Piegādātāju finansēšanas kārtība (grozījumi)
SGS Nr. 21 "Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme": Valūtas maiņas iespējas trūkums (grozījumi)
Grozījumi SFPS Nr. 10. Konsolidētie finanšu pārskati (grozījumi) un SGS Nr. 28. Ieguldījumi asociētajās
sabiedrībās un kopuzņēmumos (grozījumi): Aktīvu pārdošana vai ieguldīšana darījumos starp
ieguldītāju un tā asociēto sabiedrību vai kopuzņēmumu
d) Standarti, kas ir izdoti, ir stājušies spēkā, un kurus Eiropas Savienība ir apstiprinājusi, bet
kuri nav svarīgi Sabiedrības darbībai
SFPS Nr. 17 "Apdrošināšanas līgumi" un tā grozījumi
SGS Nr. 12 "Ienākuma nodokļi": Atliktais nodoklis, saistībā ar aktīviem un saistībām, kas rodas no
viena darījuma (grozījumi)
SFPS Nr. 16 "Noma" – Nomas saistības pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā gadījumā
(grozījumi)
Konsolidācija
a) Meitassabiedrības
Meitassabiedrības ir visas sabiedrības, kuras Koncerns kontrolē. Koncerns kontrolē sabiedrību, ja
Koncerns saņem mainīgo peļņas daļu no tā dalības sabiedrībā vai ja tam ir tiesības uz mainīgo peļņu, un
tam ir iespējas ietekmēt šo ienākumu apmēru, izmantojot tā pilnvaras vadīt sabiedrības darbības.
Koncerna meitassabiedrību finanšu pārskati tiek konsolidēti, sākot ar brīdi, kad mātessabiedrība ir
ieguvusi kontroli pār meitassabiedrību, un konsolidācija tiek pārtraukta, kad šī kontrole beidzas. Vispārēja
informācija par konsolidācijā iekļautajām sabiedrībām un to primāro saimnieciskās darbības veidu ir atklāta
16. pielikumā.
Ieguldījumi meitassabiedrību kapitālos tiek uzskaitīti, izmantojot iegādes metodi. Iegādes izmaksas tiek
noteiktas iegūto aktīvu, izdoto pašu kapitāla instrumentu un radušos vai maiņas datumā pieņemto saistību
patiesajā vērtībā. Iegādes izmaksas tiek attiecinātas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu periodā, kurā tās
radušās. Iegādātie identificējamie aktīvi un saistības un pakārtotās saistības, kas radušās meitassabiedrības
iegādes rezultātā, tiek sākotnēji novērtētas patiesajā vērtībā iegādes datumā.
Visi darījumi starp koncerna sabiedrībām, savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp
koncerna sabiedrībām tiek izslēgti. Nerealizētie zaudējumi arī tiek izslēgti, bet tiek uzskatīti par nodotā
aktīva vērtības samazināšanās indikatoru. Nepieciešamības gadījumā koncerna meitassabiedrību
uzskaites un novērtēšanas metodes ir mainītas, lai nodrošinātu atbilstību koncernā lietotajām uzskaites
un novērtēšanas metodēm.
b) Darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību un īpašniekiem
Koncerna darījumi ar nekontrolējošo līdzdalību tiek uzskatīti par darījumiem ar saimnieciskās vienības
kapitāla īpašniekiem. Izmaiņas mātessabiedrības līdzdalības daļā meitassabiedrībā, kas netiek
atspoguļotas mātessabiedrībā, tai zaudējot kontroli pār meitassabiedrību ir pašu kapitāla transakcijas
(t.i. transakcijas, kas tiek uzskatītas par darījumiem īpašniekiem).
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
19
Ārvalstu valūtu pārvērtēšana
a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta
Finanšu pārskatu posteņi tiek mērīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā koncerna uzņēmums darbojas
(funkcionālā valūta). Finanšu pārskatu posteņi ir izteikti eiro (EUR), kas ir mātessabiedrības funkcionālā
valūta, un uzrādīti tūkstošos EUR. Visi rādītāji ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim, ja nav norādīts citādi.
b) Darījumi un atlikumi
Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc attiecīgo darījumu veikšanas dienā
noteiktajiem valūtas kursiem. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek pārvērtētas
funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Gūtie ienākumi vai zaudējumi tiek
iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nemonetārās pozīcijas, kas tiek novērtētas
pēc sākotnējās vērtības ārvalstu valūtā, ir pārvērtētas pēc valūtas kursa sākotnējā darījuma dienā.
Finanšu aktīvi un saistības
Finanšu aktīvi
Koncerns un mātessabiedrība klasificē savus finanšu aktīvus saskaņā ar 9. SFPS šādās novērtējuma
kategorijās:
tie, kas turpmāk jānovērtē patiesajā vērtībā (ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos vai
peļņas vai zaudējumu aprēķinā), un
tie, kas jānovērtē amortizētajās izmaksās.
Klasifikācija ir atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa finanšu aktīvu pārvaldībai un naudas plūsmu līguma
noteikumiem. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja šīs naudas plūsmas
ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, novērtē pēc amortizētajām izmaksām.
Koncerns un mātessabiedrība pārklasificē parāda ieguldījumus tikai un vienīgi tad, kad mainās to
uzņēmējdarbības modelis šo aktīvu pārvaldīšanai.
Parāda instrumenti
Parāda instrumentu turpmākā novērtēšana ir atkarīga no koncerna un mātessabiedrības uzņēmējdarbības
modeļa aktīvu pārvaldīšanas un aktīvu naudas plūsmas raksturlielumiem. Koncerns un mātessabiedrība
klasificē visus savus parāda instrumentus:
Amortizētajās izmaksās. Aktīvus, kurus tur līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšanai, ja šīs naudas
plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, turpmāk novērtē pēc amortizētajām izmaksām,
izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, un ir pakļauti vērtības samazinājumam. Vērtības samazināšanos
uzrāda kā atsevišķu posteni "Sagaidāmie kredītzaudējumi (iekļaujot reversus) finanšu instrumentiem" peļņas
vai zaudējumu aprēķina pozīcijā "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" (10. pielikums).
Kapitāla instrumenti
Turpmāk koncerns un mātessabiedrība novērtē visus kapitāla instrumentus patiesajā vērtībā. Dividendes
no šādiem ieguldījumiem turpina atzīt peļņā vai zaudējumos, ja koncernam un mātessabiedrībai ir noteiktas
tiesības saņemt maksājumus.
Zaudējumus no vērtības samazināšanās (un apvērstie zaudējumi no vērtības samazināšanās) no kapitāla
ieguldījumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā visaptverošajos ienākumos vai peļņā vai zaudējumos,
neuzrāda atsevišķi no citām patiesās vērtības izmaiņām.
Finanšu saistības
Finanšu saistības tiek novērtētas amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā
vai zaudējumos. Finanšu saistības klasificē pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos, ja tās klasificē
kā turētas tirdzniecībai, tās ir atvasinātas vai tās ir norādītas kā tādas sākotnējā atzīšanā. Finanšu
saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos novērtē patiesajā vērtībā, un neto guvumus vai
zaudējumus, tostarp procentu izdevumus atzīst peļņā vai zaudējumos. Citas finanšu saistības turpmāk
novērtē amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Procentu izdevumus un ārvalstu
valūtas peļņu un zaudējumus atzīst peļņā vai zaudējumos.
Vērtības samazināšana
Koncerns un mātessabiedrība, pamatojoties uz nākotnes apsvērumiem, novērtē sagaidāmos
kredītzaudējumus, kas saistīti ar to parāda instrumentiem, kas atzīti amortizētajās izmaksās. Izmantotā
vērtības samazināšanās metodika ir atkarīga no tā, vai ir bijis būtisks kredītriska pieaugums. Zaudējumu
no vērtības samazināšanās novērtēšanas un atzīšanas principi ir atklāti 4. b pielikumā.
Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmos kredītzaudējumu novērtējuma modeļus:
darījuma partnera modeli un portfeļa modeli.
Darījuma partnera modeli izmanto atsevišķiem līgumiem noguldījumiem, ieguldījumiem Valsts
kases obligācijās, aizdevumiem meitassabiedrībām un naudai un tās ekvivalentiem. Sagaidāmie
kredītzaudējumi saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes
riska novērtējumu, pamatojoties uz Moody's 12 mēnešu sagaidāmām attiecīgās nozares uzņēmumu
saistību neizpildes un atgūšanas likmēm, ja nav identificēts būtisks kredītriska pieaugums. Apstākļi,
kas norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody's saistību neizpildes un
parādu atgūšanas likmēm (par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt maksājumus
noteiktajos termiņos (kavējums 30 un vairāk dienas, maksātnespēja vai bankrots, vai uzsāktas
līdzīgas juridiskās procedūras un citas norādes uz nespēju maksāt). Ja identificēts būtisks kredītriska
pieaugums, tiek atzīti aprēķinātie mūža sagaidāmie kredītzaudējumi.
Lai novērtētu sagaidāmos kredītzaudējumus nesaņemtajiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK)
ieņēmumiem un individuāli nozīmīgākiem citiem debitoru parādiem, un citiem enerģijas industrijas un
saistīto pušu debitoru parādiem, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršoto pieeju un uzskaita
sagaidāmos kredītzaudējumus, pamatojoties uz saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmēm.
Portfeļa modelis tiek izmantots debitoru parādiem, kas sagrupēti pēc līdzīgām riska iezīmēm un
kavējuma dienām, un ir noteikts uzņēmējdarbības pamatdarbības virzieniem. Debitoru parādiem, kas
sagrupēti pēc portfeļa modeļa, koncerns un mātessabiedrība piemēro vienkāršotu pieeju un atzīst
sagaidāmos kredītzaudējumus no debitoru parādiem, pamatojoties uz vēsturiski novēroto saistību
neizpildes līmeni, kas papildināts ar nākotnes prognozēm, ja tām ir būtiska ietekme.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā finanšu aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā
finanšu saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt
piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības. Atvasināto finanšu instrumentu
uzskaites principi ir atspoguļoti 24. pielikumā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
20
3. Finanšu risku vadība
3.1. Finanšu risku faktori
Koncerna un mātessabiedrības darbība pakļauj tos dažādiem finanšu riskiem: tirgus riskam (ieskaitot
valūtas risku, procentu likmju risku un cenu risku), kredītriskam un likviditātes riskam. Koncerna un
mātessabiedrības vispārējā risku vadības politika koncentrējas uz finanšu tirgus nenoteiktību un cenšas
mazināt tās potenciāli negatīvo efektu uz koncerna un mātessabiedrības finanšu rezultātiem. Koncerns
un mātessabiedrība lieto atvasinātos finanšu instrumentus, lai samazinātu risku atklātās pozīcijas.
Finanšu risku, izņemot cenu risku, vadību veic mātessabiedrības Finanšu un kredītu vadības funkcija
(koncerna finanšu vadība) atbilstoši mātessabiedrības valdes apstiprinātai Finanšu risku vadības politikai.
Koncerna finanšu vadība identificē, novērtē un veic finanšu risku ierobežošanas pasākumus, cieši
sadarbojoties ar koncerna biznesa vienībām/meitassabiedrībām. Mātessabiedrības valde, apstiprinot
Finanšu risku vadības politiku, ir noteikusi principus vispārējai finanšu risku vadībai, kā arī noteiktas rīcības
politikas attiecībā uz procentu likmju risku, valūtas risku, likviditātes risku un kredītrisku, turklāt nosaka
procedūras, definē pieņemamos finanšu instrumentus un principus brīvo finanšu resursu izvietošanai.
Cenu riska vadību savukārt veic mātessabiedrības Elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcija atbilstoši
mātessabiedrības valdes apstiprinātai Elektroenerģijas vairumtirdzniecības kārtībai.
Finanšu riskiem pakļautās finanšu aktīvu pozīcijas sadalījumā pa to novērtējuma kategorijām
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Finanšu aktīvi amortizētajās Riska ierobežošanas Atvasinātie finanšu Finanšu aktīvi amortizētajās Riska ierobežošanas Atvasinātie finanšu
izmaksās atvasinātie finanšu instrumenti patiesajā vērtībā izmaksās atvasinātie finanšu instrumenti patiesajā vērtībā
instrumenti ar ietekmi uz peļņas vai instrumenti ar ietekmi uz peļņas vai
Pielikums zaudējumu aprēķinu zaudējumu aprēķinu
Finanšu aktīvi 2023. gada 31. decembrī
Parādi no līgumiem ar klientiem
18 a
224 922
161 674
Citi īstermiņa finanšu debitori
18 b
47 972
51 225
Aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
863
624 298
Atvasinātie finanšu instrumenti
24 I
5 297
5 872
5 297
5 872
Nauda un naudas ekvivalenti
19
118 456
107 163
Finanšu aktīvi 2022. gada 31. decembrī
392 213
5 297
5 872
944 360
5 297
5 872
Parādi no līgumiem ar klientiem
18 a
314 109
233 192
Citi īstermiņa finanšu debitori
18 b
17 089
36 253
Aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
713 308
Atvasinātie finanšu instrumenti
24 I
450
10 279
450
10 279
Nauda un naudas ekvivalenti
19
112 757
100 268
443 955
450
10 279
1 083 021
450
10 279
Finanšu riskiem pakļautās finanšu saistību pozīcijas sadalījumā pa to novērtējuma kategorijām
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Finanšu saistības Riska ierobežošanas Atvasinātie finanšu Finanšu saistības Riska ierobežošanas Atvasinātie finanšu
amortizētajās izmaksās atvasinātie finanšu instrumenti patiesajā vērtībā amortizētajās izmaksās atvasinātie finanšu instrumenti patiesajā vērtībā
instrumenti ar ietekmi uz peļņas vai instrumenti ar ietekmi uz peļņas vai
Pielikums zaudējumu aprēķinu zaudējumu aprēķinu
Finanšu saistības 2023. gada 31. decembrī
Aizņēmumi
23
629 696
618 179
Nomas saistības
15
11 406
4 824
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem
26
136 014
87 078
Finanšu saistības 2022. gada 31. decembrī
777 116
710 081
Aizņēmumi
23
875 918
863 938
Atvasinātie finanšu instrumenti
24 I
99 154
22 865
99 154
22 865
Nomas saistības
15
10 675
5 166
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa
finanšu kreditoriem
26
107 811
99 902
994 404
99 154
22 865
969 006
99 154
22 865
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
21
a) Tirgus risks
I) valūtas risks
2023. gada 31. decembrī un 2022. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai aizņēmumi bija
tikai eiro (23. pielikums). To ieņēmumi un lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību bija izteikti eiro. Līdz ar
to ne koncerns, ne mātessabiedrība netiek pakļauti nozīmīgam valūtas riskam.
Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai atzītie aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā
koncerna un mātessabiedrības funkcionālā valūta.
Koncerna finanšu vadības Finanšu risku vadības politikas mērķis ir ierobežot valūtas risku visām
sagaidāmajām naudas plūsmām ārvalstu valūtās (kapitālieguldījumiem vai materiālu un izejvielu iegādei),
kas var radīt nozīmīgu valūtas risku.
2023. gada laikā izpildījās 2022. gada decembrī Latvenergo noslēgtie pieci EUR/USD valūtas nākotnes
maiņas darījumi par 153,5 miljoniem USD, kas tika noslēgti 2022. gadā, lai ierobežotu 2022. gadā
noslēgtā dabasgāzes iegādes līgumā plānoto maksājumu ASV dolāros valūtas risku. 2023. gada laikā
jauni valūtas nākotnes darījumi netika slēgti.
II) procentu likmju risks
Tā kā koncernam un mātessabiedrībai ir nozīmīga apjoma mainīgo procentu likmju aktīvi un saistības,
kas pakļauti procentu likmju izmaiņām, tad koncerna un mātessabiedrības finanšu ieņēmumi un
operatīvās naudas plūsmas ir būtiski atkarīgas no izmaiņām tirgus procentu likmēs.
2023. gadā, ja eiro procentu likmes būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pārējiem
mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, koncerna procentu ieņēmumi no bankās uzturēto
norēķinu kontu atlikumiem būtu par 737 tūkstošiem EUR lielāki (2022. gadā: par 687 tūkstošiem EUR),
un mātessabiedrības procentu ieņēmumi no bankās uzturēto norēķinu kontu atlikumiem būtu par
715 tūkstošiem EUR lielāki (2022. gadā: par 678 tūkstošiem EUR).
Naudas plūsmas procentu likmju risks koncernā un mātessabiedrībā galvenokārt rodas no ilgtermiņa
aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme. Tas koncernam un mātessabiedrībai rada
risku, jo finanšu izmaksas nozīmīgi pieaug situācijās, kad procentu likme palielinās. Koncerna Finanšu
riska vadības politika nosaka vairāk nekā 35 % aizņēmumu nodrošināt fiksētās procentu likmes (ņemot
vērā atvasināto finanšu instrumentu un emitēto obligāciju efektu) un uzturēt vidējo svērto fiksētās
procentu likmes periodu robežās no 1 līdz 4 gadiem.
Koncernā un mātessabiedrībā regulāri tiek analizētas procentu likmju pozīcijas. Dažādi scenāriji tiek
modelēti, ņemot vērā iespējamo aizņēmumu refinansēšanu, esošo pozīciju atjaunošanu un risku
ierobežošanas aktivitātes. Balstoties uz šiem scenārijiem, koncernā un mātessabiedrībā tiek aprēķināta
procentu likmju izmaiņu ietekme uz peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijām, kā arī uz naudas plūsmu.
Ņemot vērā, ka koncerna un mātessabiedrības politika pārsvarā ir orientēta uz ilgtermiņa finansējuma
piesaisti ar mainīgajām procentu likmēm, koncernā un mātessabiedrībā tiek vadīts naudas plūsmas
procentu likmju risks, slēdzot procentu likmju mijmaiņas darījumus, ar kuriem mainīgās procentu likmes
tiek mainītas pret fiksētajām procentu likmēm. Šādi atvasinātie finanšu instrumenti padara attiecīgos
aizņēmumus ar mainīgajām procentu likmēm par aizņēmumiem ar fiksētām procentu likmēm. Tādējādi
tiek iegūtas fiksētās likmes, kuras kopumā ir zemākas nekā tās, kuras tiktu noteiktas, ja koncerns
un mātessabiedrība aizņemtos ar fiksētajām procentu likmēm. Atbilstoši procentu likmju mijmaiņas
darījumiem koncerna un mātessabiedrības darījuma puses piekrīt apmainīties ar summām noteiktos
laika intervālos (parasti ik pēc pusgada), kas atspoguļo starpību starp fiksētajām un mainīgajām
procentu likmēm, un ir aprēķinātas, pamatojoties uz darījumu nosacītajām pamatsummām.
Lai mazinātu naudas plūsmas risku, koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi procentu likmju
mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto apjomu 118 miljoniem EUR (2022. gadā: 133 miljoniem EUR)
(24. II pielikums). 2023. gada 31. decembrī 46 % no koncerna un 47 % no mātessabiedrības ilgtermiņa
aizņēmumiem (31/12/2022: attiecīgi 36 % un 36 %) bija fiksēta procentu likme, ņemot vērā procentu likmju
mijmaiņas darījumu efektu, un vidējais svērtais fiksētās procentu likmes periods koncernam bija 2,1 gads,
mātessabiedrībai – 2,1 gads (2022. gadā: koncernam – 1,8 gadi un mātessabiedrībai – 1,9 gadi).
Ja ilgtermiņa aizņēmumu eiro procentu likmes pie mainīgajām bāzes procentu likmēm (ņemot vērā
riska ierobežošanas ietekmi) būtu bijušas par 50 bāzes punktiem augstākas, pieņemot, ka pārējie
mainīgie rādītāji saglabātos konstanti periodā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai, tad koncerna
pārskata gada peļņa un pašu kapitāls būtu par 1 914 tūkstošiem EUR mazāks (nākamo 12 mēnešu
laikā pēc 31/12/2022: par 2 536 tūkstošiem EUR) un mātessabiedrības pārskata gada peļņa un
pašu kapitāls būtu par 1 857 tūkstošiem EUR mazāks (nākamo 12 mēnešu laikā pēc 31/12/2022:
par 2 474 tūkstošiem EUR).
Ja 2023. gada 31. decembrī īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem
augstākas, pārējiem mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas
darījumu patiesā vērtība būtu par 1 213 tūkstošiem EUR lielāka (31/12/2022: par 1 623 tūkstošiem EUR),
kas būtu jāattiecina uz visaptverošo ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija.
Savukārt, ja īstermiņa un ilgtermiņa eiro procentu likmes būtu par 50 bāzes punktiem zemākas, pārējiem
mainīgajiem rādītājiem paliekot nemainīgiem, tad procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesā vērtība
būtu par 1 246 tūkstošiem EUR mazāka (31/12/2022: par 1 671 tūkstoti EUR), kas būtu jāattiecina uz
visaptverošo ienākumu pārskatu kā riska ierobežošanas uzskaites pozīcija un neefektīvā daļa jāattiecina
uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
III) cenu risks
Cenu risks ir risks, kā ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības un naudas plūsmas nākotnē
svārstīsies citu iemeslu dēļ, nevis procentu likmju riska vai valūtas riska radīto izmaiņu dēļ. Koncernā un
mātessabiedrībā saražoto preču un sniegto pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu brīvā tirgus apstākļos,
kā arī ražošanā izmantoto resursu pirkšanu ietekmē cenu risks.
Nozīmīgākais cenu risks ir saistīts ar elektroenerģijas un dabasgāzes iegādi. Lai ierobežotu cenu
risku, kas rodas no elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņām, 2022. un 2023. gada laikā
mātessabiedrība ir noslēgusi elektroenerģijas nākotnes līgumus, un dabasgāzes cenas mijmaiņas
darījumus (24. III, IV pielikums).
b) Kredītrisks
Kredītrisks tiek pārvaldīts koncerna līmenī. Kredītrisks rodas no naudas un naudas ekvivalentiem,
atvasinātajiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu
aprēķinā, citiem finanšu aktīviem, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, ieskaitot neapmaksātos
debitoru parādus. Kredītriska koncentrācija saistībā ar debitoru parādiem ir ierobežota plašā koncerna
un mātessabiedrības klientu skaita dēļ. Koncernam un mātessabiedrībai nav nozīmīgas kredītriska
koncentrācijas attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai līdzīgu darījumu partneru grupu, izņemot
nesaņemtos obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumus, aizdevumus un debitoru parādus no
meitassabiedrībām un pārvades sistēmas operatora (AS "Augstsprieguma tīkls") debitora parādus.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
22
Novērtējot kredītrisku izsniegtajiem aizdevumiem meitassabiedrībām, mātessabiedrība ņem vērā, ka
AS "Latvenergo" ir izsniegusi aizdevumus tām meitassabiedrībām, kurās tai pieder visas akcijas, un
attiecīgi uzrauga šo meitassabiedrību (aizņēmēju) darbību un finanšu stāvokli. Pārskatā par finanšu
stāvokli zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atskaitīti no bruto vērtībām.
Attiecībā uz finanšu aktīviem (skat. tabulu zemāk) maksimālo atklāto kredītriska pozīciju veido naudas
un naudas ekvivalentu bilances vērtība (19. pielikums), parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
(18. pielikums), atvasinātie finanšu instrumenti (24. pielikums) un aizdevumi saistītajām pusēm
(29. e pielikums).
Maksimālā iespējamā kredītriska riska novērtējums
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Parādi no līgumiem ar klientiem
18 a
224 922
314 109
161 674
233 192
Citi īstermiņa finanšu debitori
18 b
47 972
17 089
51 225
36 253
Aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
863
624 298
713 308
Nauda un naudas ekvivalenti
19
118 456
112 757
107 163
100 268
Atvasinātie finanšu instrumenti
24
11 169
10 729
11 169
10 729
403 382
454 684
955 529
1 093 750
Atbilstoši 9. SFPS koncerns un mātessabiedrība novērtē debitoru saistību neizpildes varbūtību jau pēc
debitoru parādu sākotnējās atzīšanas, izņemot debitoru parādus no līgumiem ar klientiem, un katrā
bilances datumā apsver, vai kopš parādu sākotnējās atzīšanas ir būtiski palielinājies to kredītrisks (2. un
18. b pielikums).
Saistībā ar bankām un finanšu institūcijām tiek akceptēti darījumu partneri ar pašu vai mātesbanku
starptautiskas kredītreitinga aģentūras noteikto minimālo kredītreitingu vismaz investīciju pakāpes līmenī.
Ja darījumu partnerim nav šāda kredītreitinga, tad tiek veikta riska kontrole un novērtēta darījuma partnera
kredītkvalitāte, ņemot vērā darījumu partnera finanšu stāvokli, iepriekšējo pieredzi un citus faktorus. Tiek
noteikti individuāli riska limiti atbilstoši Finanšu risku vadības politikas principiem. Atkarībā no noteiktiem
sadarbības limitiem bankas atlikumi vienā bankā vai finanšu institūcijā nedrīkst pārsniegt piecdesmit
procentus no kopējiem naudas atlikumiem. Atsevišķu individuāli nozīmīgu finanšu aktīvu, kam nav pienācis
izpildes termiņš, kredītkvalitātes izvērtēšanai tiek izmantoti finanšu reitingu aģentūru piešķirtie kredītreitingi,
bet, ja tādu nav, tad par pamatu tiek ņemta līdzšinējā klientu maksājumu vēsture.
Kredītrisks saistībā ar naudu un īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu
aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus saglabātu iespēju izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus un
samazinātu iespējamību zaudēt finanšu līdzekļus. Parādu no līgumiem ar klientiem un citu finanšu debitoru
kredītriska novērtējums ir aprakstīts 4. b un 18. pielikumā.
Naudas un naudas ekvivalentu bilances atlikuma sadalījums pēc finanšu darījumu partneriem pēc stāvokļa
uz pārskata gada beigām atspoguļots šajā tabulā:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/203
31/12/2022
Ar investīciju līmeņa kredītreitingu*
118 456
112 757
107 163
100 268
118 456
112 757
107 163
100 268
* Banku mātessabiedrībām noteiktais investīciju līmeņa kredītreitings
Nākamajā tabulā atklāti esošie naudas atlikumi bankās un finanšu institūcijās sadalījumā pēc kredītreitinga
pakāpes atbilstoši Moody`s noteiktajai kredītreitinga skalai. Sagaidāmie kredītzaudējumi nav būtiski
(zem 1 %), ņemot vērā, ka lielākā daļa naudas un naudas ekvivalentu atrodas bankās un finanšu institūcijās
ar investīciju pakāpes kredītreitingu un finanšu aktīvi tiek vērtēti ar labu kredītkvalitāti.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Aa3
79 177
66 596
79 602
55 722
Baa1
17 344
43 644
16 461
43 154
Baa2
21 110
1 363
11 100
1 362
Baa3
825
1 154
-
30
118 456
112 757
107 163
100 268
Finanšu darījumu partneriem noteiktie kredītriska limiti pārskata periodā netika pārsniegti, un koncerna un
mātessabiedrības vadība nesagaida nekādus zaudējumus, kas varētu rasties no finanšu darījumu partneru
iespējamās saistību neizpildes, kā novērtēts finanšu darījumu partneru kredītrisks atbilst kredītriska
1. līmenim.
Koncerns un mātessabiedrība iegulda naudas līdzekļus tikai kotētos parāda instrumentos ar ļoti zemu
saistību neizpildes varbūtību (valsts kases obligācijās).
c) Likviditātes risks
Latvenergo koncerna likviditātes un naudas plūsmas riska vadības politikas mērķis ir uzturēt pietiekamu
naudas un naudas ekvivalentu apjomu (19. pielikums) un ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu pieejamību,
izmantojot pietiekamu kredītu apjomu, lai izpildītu esošās un paredzamās saistības un kompensētu
naudas plūsmu svārstības dažādu finanšu risku ietekmē.
Nākamajā tabulā tiek analizētas koncerna un mātessabiedrības finanšu saistības, kas sagrupētas vecuma
grupās atbilstoši to izpildes termiņiem. Summas veidojas no nediskontētām naudas plūsmām atbilstoši
noslēgtajiem līgumiem. Aizņēmumu naudas plūsmas noteiktas, ņemot vērā spēkā esošās procentu likmes
pārskata perioda beigās.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
23
4. Būtiskas grāmatvedības aplēses un novērtējumi
Aplēses un novērtējumi tiek regulāri pārvērtēti un balstīti uz iepriekšējo pieredzi un citiem faktoriem,
ieskaitot nākotnes notikumus, kas uzskatāmi par ticamiem attiecīgajos apstākļos, novērtējumu.
Koncerns un mātessabiedrība aplēš un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Grāmatvedības aplēses
var atšķirties no faktiskajiem rezultātiem.
Koncerns un mātessabiedrība ņem vērā ar klimatu saistītos jautājumus aplēsēs un novērtējumos, kur tas
ir atbilstoši. Latvenergo koncerns mērķtiecīgi veic investīcijas, lai attīstītu bezemisijas un zemas emisijas
ražotņu portfeli un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Koncernā tiek īstenotas tehnoloģijas
un pasākumi, kas samazina vai novērš ietekmi uz klimata pārmaiņām, vai nodrošina pielāgošanos tām.
Plašāku informāciju skatīt Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskata sadaļā Vides aspekti. Lai gan ar
klimatu saistītiem riskiem pašlaik var nebūt būtiskas ietekmes uz novērtēšanu, pamatlīdzekļu lietderīgās
lietošanas laiku vai nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanos, koncerns rūpīgi uzrauga attiecīgās
izmaiņas un notikumus, piemēram, jaunus ar klimatu saistītus tiesību aktus.
Koncerna un mātessabiedrības vadība ir izvērtējusi situāciju pārskata beigu datumā un ir konstatējusi, ka
notikumi, kas saistīti ar Krievijas karadarbību Ukrainā un ar to saistītajām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai,
ņemot vērā koncerna un mātessabiedrības sniegto pakalpojumu specifiku un nepārtrauktību, nav
atstājuši būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna un mātessabiedrības finanšu rezultātiem. Koncerna un
mātessabiedrības vadība nepārtraukti veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu enerģijas ražošanas
Likviditātes analīze (līgumiskās nediskontētās bruto naudas plūsmas)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Mazāk par No 1 līdz No 3 līdz Vairāk par KOPĀ Mazāk par No 1 līdz No 3 līdz Vairāk par KOPĀ
Pielikums 1 gadu 2 gadiem 5 gadiem 5 gadiem 1 gadu 2 gadiem 5 gadiem 5 gadiem
2023.
gada 31. decembrī
Aizņēmumi no finanšu institūcijām
105 333
119 825
158 276
99 286
482 720
102 632
117 339
152 874
96 710
469 555
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
5 146
5 153
162 925
52 483
225 707
5 146
5 153
162 925
52483
225 707
Nomas saistības *
2 455
2 336
3 539
4 337
12 667
1 284
1 281
1 461
1 193
5 219
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem
26
136 014
136 014
87 078
87 078
2022.
gada 31. decembrī
248 516
127 314
324 740
156 106
857 108
196 140
123 773
317 260
150 386
787 559
Aizņēmumi no finanšu institūcijām
195 441
105 399
239 038
135 056
674 934
193 094
99 201
234 010
131 758
658 063
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
2 670
2 670
108 010
50 137
163 487
2 670
2 670
108 010
50137
163 487
Overdrafti finanšu institūcijās
119 478
119 478
119 478
119 478
Īstermiņa aizņēmumi no saistītajām pusēm
3 317
3 317
Atvasinātie finanšu instrumenti
1 499
1 499
1 499
1 499
Nomas saistības*
2 023
1 798
2 939
4 581
11 341
876
866
1 847
1 554
5 143
Parādi piegādātājiem un pārējiem īstermiņa finanšu kreditoriem
26
107 811
107 811
99 902
99 902
428 922
109 867
349 987
189 774
1 078 550
420 836
102 737
343 867
183 449
1 050 889
* nomas saistības uzskaites vērtībā (diskontētas) koncernā ir 11 406 tūkstoši EUR un mātessabiedrībā 4 824 tūkstoši EUR (31/12/2022: koncernā – 10 675 tūkstoši EUR, mātessabiedrībā – 5 166 tūkstoši EUR) (15. pielikums)
3.2. Kapitāla riska vadība
Koncerna un mātessabiedrības mērķi kapitāla riska vadībā ir nodrošināt koncerna un mātessabiedrības
ilgtspējīgu darbību, investīciju programmai nepieciešamo finansējumu, kā arī izvairīties no aizņēmumu
līgumos noteikto un ar kapitāla struktūru saistīto ierobežojošo nosacījumu pārkāpšanas (2023. un
2022. gadā nosacījumi nav pārkāpti).
Lai uzturētu noteiktu kapitāla struktūru vai to mainītu nepieciešamā veidā, koncerns un mātessabiedrība
izvērtē jaunu investīciju programmu finansēšanai nepieciešamo aizņēmumu apjomu un saņemšanas
periodu vai nepieciešamību iniciēt akcionāra ieguldījumu pamatkapitālā. Lai jebkurā laika brīdī
uzturētu kapitāla struktūru atbilstošu aizņēmumu līgumu ierobežojošajiem nosacījumiem, koncerns un
mātessabiedrība veic regulārus pašu kapitāla rādītāja aprēķinus un analīzi.
Pašu kapitāla rādītājs tiek aprēķināts, dalot pašu kapitāla summu ar aktīvu kopsummu. Atbilstoši
koncerna stratēģijai un aizņēmumu līgumos noteiktajiem ierobežojošajiem nosacījumiem, pašu kapitāla
rādītājs jāuztur vismaz 30 % līmenī.
Pašu kapitāla rādītāji ir šādi:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Pašu kapitāls, kopā
2 963 080
2 356 419
2 608 014
2 018 694
Aktīvi, kopā
4 127 922
3 855 330
3 474 032
3 305 536
Pašu kapitāla rādītājs
72%
61 %
75%
61 %
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
24
un sadales sistēmas operatora darbības nepārtrauktību, gan klientiem sniegto pakalpojumu pieejamību,
un koncerna un mātessabiedrības vadība arī turpmāk neprognozē ievērojamus darbības traucējumus,
kas varētu ietekmēt koncerna un mātessabiedrības darbības turpināšanu un aktīvu, un saistību
novērtējumu. Koncerna un mātessabiedrības vadības pieņēmumi ir balstīti uz informāciju, kas pieejama
finanšu pārskata apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme uz koncerna un mātessabiedrības
turpmāko darbību var atšķirties no pašreizējā novērtējuma.
Aplēses un pieņēmumi, kuriem piemīt palielināts risks radīt būtiskus labojumus finanšu pārskatos
uzrādīto aktīvu un saistību uzskaites vērtībā nākamā finanšu gada laikā, ir aprakstīti zemāk:
a) Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļiem
I) pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks
Koncerns un mātessabiedrība veic aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku
un atlikušo vērtību. Šīs aplēses izriet no iepriekšējās pieredzes, kā arī no nozares prakses un tiek
izvērtētas katra pārskata gada beigās. Pamatlīdzekļiem, kuriem ir plānota rekonstrukcija, atlikušais
lietderīgās lietošanas laiks tiek noteikts līdz rekonstrukcijas datumam. Iepriekšējā pieredze liecina, ka
faktiskais pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks dažreiz ir bijis ilgāks nekā aplēsts. Pilnībā nolietoto
pamatlīdzekļu vērtības ir atklātas 14. a pielikumā. Paredzamais lietderīgās lietošanas laika izmaiņu
ietekmes novērtējums nav precīzi aplēšams, tādēļ nolietojuma likmju izmaiņu jutīguma analīzes ietekme
uz nākamajiem periodiem netiek atklāta.
II) pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība
Koncerns un mātessabiedrība veic pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās testu ikreiz, kad notikumi
un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Pamatlīdzekļiem ir noteiktas
atsevišķas naudu ienesošās vienības. Atbilstoši testu izvērtējumam, ja nepieciešams, aktīvu vērtība tiek
norakstīta līdz to atgūstamajai vērtībai. Vērtības samazināšanās izvērtēšanā vadība izmanto dažādas
aplēses naudas plūsmai, kas rodas no aktīvu izmantošanas, pārdošanas, uzturēšanas un pamatlīdzekļu
remontiem, kā arī inflācijas un procentu likmju pieauguma. Aplēses izriet no vispārējās ekonomiskās
vides, patēriņa un elektroenerģijas pārdošanas cenu prognozēm. Ja nākotnē reālā situācija mainītos,
tiktu atzīts papildu vērtības samazinājums vai arī atzītais vērtības samazinājums varētu tikt daļēji vai
pilnīgi apvērsts. Atgūstamās vērtības samazinājumu ietekmē tādi faktori kā augstas remontu un
rekonstrukcijas izmaksas, būtiskas izmaiņas sagaidāmajās diskonta likmēs, atsevišķu palīgiekārtu zema
noslodze, relatīvi lielas uzturēšanas izmaksas, ierobežotas iespējas pārdot pamatlīdzekļus tirgū un citi
būtiski faktori. Vērtības samazinājuma izmaksas tiek atzītas attiecīgajā pārskata gadā un ir aprakstītas
14. c pielikumā.
III) pārvērtēšana
Atsevišķu koncerna un mātessabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic neatkarīgi, ārēji, sertificēti
vērtētāji, izmantojot pamatlīdzekļu amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi vai ieņēmumu metodi.
Vērtējums tiek veikts atbilstoši starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem, pamatojoties uz
pamatlīdzekļu esošo izmantošanu, kas tiek uzskatīta par iespējami labāko un efektīvāko, nosakot arī
atbilstošāko vērtēšanas metodi katrai pārvērtētajai pamatlīdzekļu grupai. Pārvērtēšanas rezultātā tiek
noteikta pārvērtētā vērtība hidroelektrostaciju un sadales sistēmas aktīvu grupām.
Izmantojot pamatlīdzekļu amortizēto aizvietošanas izmaksu metodi, atlikusī aizvietošanas vērtība ir
starpība starp analoga pamatlīdzekļa aizvietošanas vai atjaunošanas izmaksām vērtēšanas brīdī un
uzkrāto kopējo pamatlīdzekļa vērtības zudumu, kas ietver sevī tā fizisko, funkcionālo (tehnoloģisko)
un ekonomisko (ārējo) nolietošanos. Fiziskais nolietojums tiek noteikts proporcionāli pamatlīdzekļa
vecumam. Pamatlīdzekļiem, kurus tuvākajā laikā plānots rekonstruēt, vērtējumā papildus tiek aprēķināts
arī funkcionālais nolietojums. Pamatlīdzekļu atlikušais lietderīgās lietošanas laiks pēc pārvērtēšanas tiek
novērtēts atbilstoši novērtētajam kopējam nolietojumam.
Ieņēmumu metodes pamatā ir ražošanas jaudas apzināšana un analīze, elektroenerģijas pārdošanas
cenu prognoze, vēsturisko ražošanas un ar saimniecisko darbību saistīto izmaksu analīze un nākotnes
izmaksu prognoze, kapitālieguldījumu prognoze, neto naudas plūsmas prognoze, kā arī diskonta un
kapitalizācijas likmes aprēķins, balstoties uz tirgus datiem.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados, pārvērtēšana var tikt
veikta biežāk, ja ir būtiskas un ilgstošas inženierbūvju būvniecības izmaksu izmaiņas, būtiskas
izmaiņas sagaidāmajās diskonta likmēs un enerģijas cenās. Pārvērtēšanas process tiek uzsākts, ja
inženierbūvju būvniecības izmaksu izmaiņas kopš iepriekšējās pārvērtēšanas divus ceturkšņu pēc
kārtas pārsniedz 10 %, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem un ir paredzamas ilglaicīgas
izmaksu izmaiņas, vai ja ir būtiskas un ilgstošas izmaiņas (vismaz gada periodā) diskonta likmēs un
enerģijas cenās.
Detalizētāk pēdējo veikto pārvērtēšanu rezultāti ir atklāti 14 c. pielikumā.
b) Finanšu aktīvu vērtības samazinājums
Koncernā un mātessabiedrībā ir šādi finanšu aktīvu veidi, uz kuriem attiecas sagaidāmo kredītzaudējumu
modelis:
ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm;
citi ilgtermiņa debitori;
pārējie finanšu ieguldījumi (parāda instrumenti);
parādi no līgumiem ar klientiem;
citi īstermiņa debitori;
nauda un naudas ekvivalenti.
Uzkrājumi finanšu aktīvu vērtības samazinājumam ir balstīti uz pieņēmumiem par saistību neizpildes
risku un paredzamām kredītzaudējumu likmēm. Koncerns un mātessabiedrība izmanto novērtējumu,
veicot šīs aplēses un atlasot datus vērtības samazinājuma aprēķinam, pamatojoties uz koncerna un
mātessabiedrības iepriekšējo vēsturi, esošajiem tirgus apstākļiem, kā arī uz nākotni vērstām aplēsēm
katra pārskata perioda beigās.
Koncerns un mātessabiedrība piemēro divus sagaidāmo kredītzaudējumu modeļus: portfeļa modeli un
darījuma partnera modeli (2. un 18. pielikums).
Izmantojot portfeļa modeli, koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju,
lai novērtētu sagaidāmos kredītzaudējumus, veicot mūža sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumu
noteikšanu pircēju un pasūtītāju parādiem, kas saistīti ar pamatdarbību (elektroenerģijas, dabasgāzes,
siltumenerģijas un ar tiem saistīto atbalsta pakalpojumu pārdošana, IT un telekomunikāciju pakalpojumu
pārdošana). Lai noteiktu sagaidāmos kredītzaudējumus, šie debitoru parādi ir sagrupēti, pamatojoties uz
to kopīgām kredītriska pazīmēm un nokavētajām dienām. Atbilstoši tam koncerns un mātessabiedrība ir
secinājuši, ka paredzamās kredītzaudējumu likmes šiem debitoru parādiem ir noteiktas iespējami tuvu
to atbilstošajam kredītriskam.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
25
Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes ir noteiktas, atbilstoši pārdoto preču un pakalpojumu maksājumu
profiliem izvērtējot attiecīgos vēsturiskos kredītzaudējumus. Aprēķinot sagaidāmos kredītzaudējumus, ir
ņemta vērā pašreizējā un uz nākotni vērstā informācija par makroekonomiskajiem faktoriem, kuri ietekmē
klientu spēju segt debitoru parādus, koncerns un mātessabiedrība ir novērtējusi, ka šo faktoru ietekme
nav būtiska. Darījuma partnera modeli izmanto, izvērtējot atsevišķus līgumus par ilgtermiņa un īstermiņa
aizdevumiem saistītajām pusēm, pārējiem finanšu ieguldījumiem un naudai, un tās ekvivalentiem. Ja
nav identificēts būtisks kredītriska pieaugums, sagaidāmie kredītzaudējumi atbilstoši šim modelim tiek
pamatoti ar individuālā darījuma partnera nozares saistību neizpildes riska novērtējumu un Moody's
kredītreitingu aģentūras tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo kredītzaudējumu atgūšanas likmēm.
Apstākļi, kas norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu, ir būtisks pieaugums Moody's saistību
neizpildes un parādu atgūšanas likmēm (par vienu procentu punktu) vai darījuma partnera nespēja veikt
maksājumus noteiktajos termiņos (kavējums 30 un vairāk dienas). Ja identificēts būtisks kredītriska
pieaugums, tiek aprēķināti mūža sagaidāmie kredītzaudējumi. Koncerns un mātessabiedrība uzskata,
ka finanšu aktīvs ir ar neatbilstošu sniegumu un tiek atzīti mūža sagaidāmie kredītzaudējumi, ja līgumā
noteiktie maksājumi ir kavēti 90 un vairāk dienas, pastāv darījuma partnera maksātnespēja vai bankrots,
vai uzsāktas līdzīgas juridiskās procedūras un citas iekšējas vai ārējas norādes uz nespēju samaksāt
līgumā noteiktās summas.
Darījuma partnera modeli izmanto arī pārējiem ilgtermiņa un īstermiņa finanšu debitoru parādiem,
atsevišķiem individuāli nozīmīgiem debitoru parādiem, enerģētikas nozares uzņēmumu un saistīto pušu
debitoru parādiem, aprēķinot mūža sagaidāmos kredītzaudējumus, pamatojoties uz saistību neizpildes
un parādu atgūšanas likmēm.
Visiem koncerna un mātessabiedrības pārējiem finanšu ieguldījumiem, kas novērtēti amortizētajā
iegādes vērtībā (ieguldījumi Valsts kases obligācijās), nav bijis būtisks kredītriska pieaugums, un tiek
uzskatīts, ka tiem ir zems kredītrisks (Moody's kredītreitings – A3) un tie atbilst kredītriska 1. līmenim,
tāpēc sagaidāmie uzkrājumi to vērtības samazinājumam bija nebūtiski un netika atzīti.
Kaut arī uz naudu un tās ekvivalentiem attiecas arī 9. SFPS prasības attiecībā uz sagaidāmo
kredītzaudējumu atzīšanu, konstatētie sagaidāmie kredītzaudējumi bija nebūtiski, ņemot vērā arī
faktu, ka praktiski visi naudas un naudas ekvivalenti tiek turēti finanšu iestādēs, kurām pašām vai to
mātesbankām piešķirts investīciju pakāpes kredītreitings (galvenokārt "A" pakāpes kredītreitinga līmenis)
(atbilst kredītriska 1. līmenim).
c) Aplēses attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu no līgumiem ar klientiem
I) Obligātās iepirkuma komponentes atzīšana
Koncerns un mātessabiedrība izmanto svarīgus novērtējumus, piemērojot aģenta uzskaites principu, lai
atzītu obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumus (skatīt arī 6. pielikumu).
Vadība ir izvērtējusi šādas pazīmes, kas norāda, ka koncerns un mātessabiedrība darbojas kā aģents,
jo:
tiem nav kontroles pār OIK pirms tās nodošanas klientiem;
tiem ir pienākums OIK iekļaut klientiem izrakstītajos rēķinos un iekasēt maksu, bet nav tiesību
uz ieņēmumiem, kurus valsts noteiktā atbalsta mehānismā sedz visi elektroenerģijas galalietotāji
proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam;
tiešā vai netiešā veidā nesaņem atlīdzību no OIK maksājumiem.
II) Sadales sistēmas pakalpojuma un pārvades sistēmas pakalpojuma atzīšana
(mātessabiedrība)
Vadība ir izvērtējusi, ka mātessabiedrībai nav ietekmes un kontroles pār sadales sistēmas pakalpojumu
un pārvades sistēmas pakalpojumu un tā darbojas kā aģents. It īpaši vadība ir izvērtējusi šādus rādītājus,
nosakot, ka mātessabiedrība darbojas kā aģents, jo:
tai nav kontroles pār sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu;
tā sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora vārdā iekļauj klientiem izrakstītajos rēķinos
sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumus un iekasē maksu par tiem, bet tai nav
tiesības uz ieņēmumiem;
tai nav tiesību pašai tieši vai netieši noteikt sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumu
cenu (skatīt arī 6. pielikumu).
III) Sadales sistēmas pieslēgumu maksas atzīšana (Koncerns)
Sadales sistēmas pieslēgumu maksas netiek uzskatītas par atsevišķu (atšķirīgu) izpildes pienākumu, jo
nav atšķirīgas individuāli vai līguma kontekstā. Sadales sistēmas pakalpojums tiek sniegts pēc klienta
veiktā maksājuma par elektrotīkla pieslēgumu, tāpēc elektrotīkla pieslēgumu maksa un sadales sistēmas
pakalpojums ir savstarpēji ļoti atkarīgi un saistīti.
Ieņēmumi no pieslēgumu maksas un citi ieņēmumi no sadales sistēmas aktīvu pārbūves, kas veikta
pēc klientu pieprasījuma, tiek atzīti nākamajos periodos, jo nepārtrauktās darbības pakalpojums
ir identificēts kā līgums ar klientu, lai sniegtu sadales sistēmas pakalpojumu, un tiek atzīts atbilstoši
15. SFPS "Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem" kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības) (6. un
28. pielikums). Pieslēgumu maksas tiek atzītas kā ieņēmumi visā paredzamajā komerciālo attiecību ar
klientu perioda laikā. Pamatojoties uz vadības aplēsi, 20 gadi ir paredzamais komerciālo attiecību ar
klientu perioda laiks, kas ir aplēsts kā periods, pēc kura beigām tehnoloģisku izmaiņu rezultātā varētu
būtiski mainīties pieprasītās jaudas pieslēgumu objektos.
Ieņēmumu atzīšanas periods tiek pamatots ar vadības aplēsi, jo ir pamatota pārliecība, ka aktīvus, kuru
izbūves izmaksas daļēji nosedz saņemtās pieslēgumu maksas, izmantos sadales sistēmas pakalpojumu
sniegšanai ilgākā laika periodā, kāds ir noteikts, slēdzot pieslēgumu līgumu ar klientu (6. pielikums).
IV) Valsts atbalsts enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijai
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem energoresursu cenu samazināšanai
tiek piešķirts atbalsts galalietotājiem enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumu maksai un siltumenerģijas
maksai. Šie noteikumi nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos
sadales sistēmas tarifus un enerģijas cenas, attiecīgi nemainot koncerna un mātesasbiedrības ieņēmumu
atzīšanas principus, bet gan darījuma maksas saņemšanu un pakalpojuma apmaksas veicēju, un tāpēc
nav klasificējams kā valsts atbalsts koncernam un mātessabiedrībai (6. pielikums).
d) Uzkrājumu atzīšana un novērtēšana
2023. gada 31. decembrī koncerns ir izveidojis uzkrājumus pēcnodarbinātības pabalstiem un
darba attiecību izbeigšanas pabalstiem 18,2 miljonu EUR apmērā (31/12/2022: 15,6 miljoni EUR)
un mātessabiedrība 8,6 miljonu EUR apmērā (31/12/2022: 7,6 miljoni EUR) (27. pielikums). Šo
saistību izpildes apmērs un laiks ir nenoteikts. Lai noteiktu šo uzkrājumu pašreizējo vērtību, tiek
izmantoti noteikti pieņēmumi un aplēses, tai skaitā paredzamās nākotnes izmaksas, inflācijas tempi
un izmaksu laika grafiki. Faktiskās izmaksas var atšķirties no izveidotajiem uzkrājumiem sakarā ar
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
26
izmaiņām likumdošanas normās, nākotnes tehnoloģiskajām iespējām novērst dabai radīto kaitējumu,
kā arī trešo pušu segtajām izmaksām. Lai novērtētu uzkrājumus pēcnodarbinātības pabalstiem, tiek
aplēsta darba attiecību izbeigšanas iespējamība dažādās darbinieku vecuma grupās, par pamatu
izmantojot iepriekšējo pieredzi, kā arī dažādus pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem un
finanšu faktoriem (ieskaitot paredzamo darba atlīdzības pieaugumu un noteiktas izmaiņas pabalstu
apmēros). Varbūtība un citi faktori tiek noteikti uz iepriekšējās pieredzes pamata.
e) Risku ierobežošanas instrumentu efektivitātes novērtēšana
Koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi ievērojamu daudzumu mijmaiņas un nākotnes darījumu,
lai ierobežotu elektroenerģijas un dabasgāzes cenas izmaiņu un procentu likmju svārstību riskus, uz
kuriem attiecas naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite, un ieņēmumi vai zaudējumi no spēkā
esošo risku ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņām ir
iekļauti atbilstošajās rezervēs pašu kapitālā. Risku ierobežošanas efektivitātes novērtēšana tiek pamatota
ar vadības aplēsēm, ņemot vērā nākotnes elektroenerģijas un dabasgāzes iepirkuma darījumus un
parakstītos mainīgo procentu likmju aizdevumu līgumus. Kad risku ierobežošanas instrumenti kļūst
neefektīvi, ieņēmumi vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām tiek atzīti peļņas vai zaudējumu
aprēķinā (25. pielikums).
f) Vienreizējas kompensācijas atzīšana saistībā ar koģenerācijas stacijām
2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,
vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un
TEC-2 koģenerācijas stacijām. Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā no diskontētās
nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. Dotācijas daļa, kurai piemēroti
nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā par finanšu
stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda
laikā līdz 2028. gada 23. septembrim (7. pielikums).
g) Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atzīšana
Konsolidētajos finanšu pārskatos tiek atzītas atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par
meitassabiedrību pirmsnodokļu peļņu tādā apmērā, kādā mātessabiedrība kā akcionārs tuvākajā
nākotnē lems par šīs peļņas sadalīšanu dividendēs, atbilstoši noteiktajai nodokļa likmei pie peļņas
sadalīšanas – 20/80 no neto izmaksām (12. pielikums). Mātessabiedrības vadība ir aplēsusi paredzamo
meitassabiedrību peļņas sadalīšanas laiku un apjomu un koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos ir
atzinusi atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības par sadalāmo meitassabiedrību peļņu.
h) Finanšu nodrošinājuma dalībai preču biržā atzīšana
Mātessabiedrības vadība ir novērtējusi (aplēsusi), ka elektroenerģijas un dabasgāzes finanšu darījumi
ir mātessabiedrības saimnieciskās darbības daļa un, ņemot vērā to, ka mātessabiedrība neplāno
pārtraukt tirdzniecības operācijas Nasdaq Commodities preču biržā, tā uzskata, ka šie aktīvi nav likvīdi
un ir jāatzīst par ilgtermiņa vai īstermiņa finanšu debitoru parādiem (18. pielikums).
i) Patiesās vērtības novērtēšana
Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu,
pamatojoties uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta,
pamatojoties uz tirgus cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.
Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek
aprēķinātas, pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus
cenas, kas izmantotas attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas
dienas beigās.
Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta,
izmantojot novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus,
kā arī izdara pieņēmumus, kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata
perioda beigu datumā. Diskontētās naudas plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu
instrumentu patieso vērtību.
Visi aktīvi un saistības, kuru patiesā vērtība tiek noteikta vai atklāta finanšu pārskatos, tiek klasificēti
atbilstoši patiesās vērtības hierarhijai, kas tiek piemērota sekojoši, pamatojoties uz zemākā līmeņa
ievades datiem, kas ir nozīmīgi patiesās vērtības noteikšanai kopumā:
identisku aktīvu vai saistību tirgus cenas (nekoriģētas) – 1. līmenis,
cita veida cenu kotācijas kā aktīviem vai saistībām atspoguļotiem pirmajā līmenī, tiešā veidā (cenas)
vai netiešā (atvasinātā) – 2. līmenis,
tādi cenu kotāciju pieņēmumi aktīviem vai saistībām, kas nav bāzēti uz novērojamiem tirgus
datiem – 3. līmenis.
Šādas metodes un pieņēmumi tiek izmantoti, lai novērtētu patieso vērtību:
a) pārvērtēto pamatlīdzekļu patiesās vērtības ir vienādas ar pārvērtētajām summām, kuras nosaka
atbilstoši ārēju neatkarīgu vērtētāju veiktajai periodiskai vērtēšanai vai koncerna vai mātessabiedrības
vadības veiktajiem novērtējumiem, atskaitot sekojošo uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no
vērtības samazināšanās (3. līmenis);
b) Koncerna un mātessabiedrības vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru,
kreditoru, banku overdraftu un citu īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai,
ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso termiņu (3. līmenis);
c) Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" ir novērtēti iegādes vērtībā, nevis
patiesajā vērtībā, jo koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs Pensiju fondā, kas ir
bezpeļņas organizācija, un visus riskus vai labumus, kas rodas Pensiju fonda darbības un pensiju plāna
līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju plāna dalībnieki (3. līmenis);
d) aizņēmumu ar mainīgajām procentu likmēm patiesā vērtība ir līdzīga to atlikušajai bilances vērtībai, jo
to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai pieejamo līdzīgu
finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai tirgū, savukārt
procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu un kapitāla
tirgos pieprasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem (2. līmenis);
e) patiesās vērtības aprēķins aizdevumiem meitassabiedrībām ar fiksētām procentu likmēm tiek veikts,
diskontējot to naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgā termiņa EUR mijmaiņas likmes,
kam pievienota īstermiņa aizņēmumu vidējā tirgus likme (2. līmenis);
f) koncerns un mātessabiedrība slēdz atvasinātos finanšu darījumus ar dažādiem darījumu partneriem,
finanšu institūcijām un energoapgādes uzņēmumu ar investīciju pakāpes kredītreitingu; atvasinātie
finanšu darījumi tiek novērtēti, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes un modeļus ar tirgū pieejamām
vērtībām; novērtēšanas modeļi ietver darījuma puses kredītriska novērtējumu, valūtas nākotnes un
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
27
tagadnes maiņas darījumus; procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības tiek iegūtas no
attiecīgo banku finanšu instrumentu pārvērtēšanas paziņojumiem un ir atzītas finanšu pārskatos banku
norādītās finanšu instrumentu patiesās vērtības; lai pārliecinātos, ka procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesās vērtības ir precīzas jebkurā būtiskā aspektā, koncerns un mātessabiedrība pati veic patiesās
vērtības aprēķinu, diskontējot finanšu instrumentu līgumiskās nākotnes naudas plūsmas, izmantojot
6 mēnešu EURIBOR procentu likmes mijmaiņas līkni; elektroenerģijas nākotnes līgumu un dabasgāzes
cenas mijmaiņas līgumu patiesā vērtība tiek noteikta kā diskontētā starpība starp aktuālo attiecīgo
finanšu instrumentu tirgus cenu un noslēgto nākotnes darījumu cenu nākotnes līgumos noteiktajam
darījumu apjomam; Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas mijmaiņas līgumu gadījumā, kad darījumi
tiek slēgti ar citiem darījuma partneriem, finanšu pārskatos tiek atzītas koncernā un mātessabiedrībā
aprēķinātās patiesās vērtības (2. līmenis);
g) emitēto obligāciju patiesās vērtības tiek aprēķinātas, diskontējot to nākotnes naudas plūsmas, kā
diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto ienesīguma likmi uz finanšu pārskata beigu
datumu (2. līmenis);
h) ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība noteikta, izmantojot ienākumu metodi, diskontējot sagaidāmās
nākotnes naudas plūsmas. 2023. gadā ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai izmantota nominālā
pirmsnodokļu diskonta likme ir 7,24 % (2022. gadā: 5,92 %) kas ir noteikta elektroenerģijas sadales un
pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (3. līmenis).
5. Darbības segmenti
Segmentu pārskatu ziņojuma vajadzībām darbības segmentu sadalījums tiek pamatots ar uz iekšējo
pārvaldes struktūru, kas ir pamatā pārskatu veidošanas sistēmai, darbības novērtēšanai un resursu
sadalei, ievērojot galvenā darbības lēmumu pieņēmēja – koncerna sabiedrības, kas darbojas konkrētā
segmentā, vadības viedokli. Koncerna mātessabiedrības valde pārskata visu darbības segmentu
finanšu rezultātus.
Peļņas rādītājs, ko uzrauga galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, galvenokārt ir EBITDA, bet tas
uzrauga arī saimnieciskās darbības peļņu. Atsevišķos finanšu pārskatos saimnieciskās darbības peļņa
neiekļauj no meitassabiedrībām saņemtās dividendes un procentu ieņēmumus. Meitassabiedrības
darbojas neatkarīgi no mātessabiedrības atbilstoši ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām
un to pamatdarbība atšķiras no mātessabiedrības darbības. Līdz ar to mātessabiedrības galvenais
darbības lēmumu pieņēmējs uzrauga mātessabiedrības darbību un pieņem lēmumus par resursu
piešķiršanu, pamatojoties uz mātessabiedrības darbības rezultātiem.
Koncerna darbības iedala divos galvenajos segmentos – ražošana un tirdzniecība un sadale.
Mātessabiedrība iedala tās darbības vienā galvenajā segmentā – ražošana un tirdzniecība.
Papildus Latvenergo koncernā un mātessabiedrībā tiek izdalītas korporatīvās funkcijas, kas nodrošina
un sniedz atbalsta pakalpojumus.
Korporatīvās funkcijas nodrošina vadības pakalpojumus meitassabiedrībām, kā arī nodrošina
informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumus, nomas pakalpojumus ārējiem klientiem.
Ražošanas un tirdzniecības segments ietver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, ko
nodrošina koncerna sabiedrības AS "Latvenergo" un SIA "Liepājas enerģija", elektroenerģijas un
dabasgāzes tirdzniecība (ieskaitot elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirdzniecību) Baltijā, ko veic
AS "Latvenergo", Elektrum Eesti OÜ (ieskaitot tās meitassabiedrības – Energiaturu Võrguehitus ,
HN põld ja mets 1 OÜ) un Elektrum Lietuva, UAB (ieskaitot tās meitsabiedrību
Klaipėda unlimited sun, UAB) Baltijas reģionā, vēja parku attīstību nodrošina SIA "Latvijas vēja parki",
kā arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu, ko nodrošina SIA "Enerģijas publiskais
tirgotājs".
Sadales segmenta darbību raksturo elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšana Latvijā, ko
realizē meitassabiedrība AS "Sadales tīkls", lielākais sadales sistēmas operators Latvijā.
Turpmāk tabulās atklāti koncerna segmentu darbības ieņēmumi, finanšu rezultātu un peļņas informācija
un segmentu aktīvi, un saistības. Starpsegmentu ieņēmumi tiek izslēgti konsolidācijas ietvaros un
atspoguļoti kolonnā "Korekcijas un izslēgšana". Visi darījumi starp segmentiem tiek veikti atbilstoši
regulētajiem tarifiem, ja tādi ir, vai atbilstīgi godīgas konkurences principam.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
28
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Ražošana un
Sadale
Korporatīvās
KOPĀ Korekcijas un KOPĀ Ražošana un Korporatīvās KOPĀ Korekcijas un KOPĀ
tirdzniecība funkcijas Segmenti izslēgšana Koncerns tirdzniecība funkcijas Segmenti izslēgšana Sabiedrība
2023.
gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti
1 683 894
342 460
8 071
2 034 425
2 034 425
1 362 802
34 377
1 397 179
1 397 179
Starpsegmentu
40 806
869
55 437
97 112
(97 112)
4 648
31 931
36 579
(36 579)
Kopā ieņēmumi
1 724 700
343 329
63 508
2 131 537
(97 112)
2 034 425
1 367 450
66 308
1 433 758
(36 579)
1 397 179
Rezultāts
EBITDA
480 181
111 853
9 735
601 769
601 769
459 763
13 532
473 295
473 295
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums
(102 660)
(82 233)
(12 280)
(197 173)
(197 173)
(98 586)
(12 442)
(111 028)
(111 028)
Segmentu peļņa pirms nodokļa
377 521
29 620
(2 545)
404 596
(16 067)
388 529
361 177
1 090
362 267
393
362 660
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās
1 940 641
1 800 405
127 578
3 868 624
259 298
4 127 922
1 775 511
155 340
1 930 851
1 543 181
3 474 032
Segmentu saistības pārskata gada beigās
221 067
221 656
16 570
459 923
705 549
1 164 842
192 896
18 266
211 162
654 856
866 018
Cita informācija
Kapitālieguldījumi
76 848
99 608
18 254
194 710
(1 361)
193 349
46 198
18 254
64 452
64 452
2022.
gads
Ieņēmumi
Ārējie klienti
1 533 150
300 610
8 041
1 841 801
1 841 801
1 199 418
31 597
1 231 015
1 231 015
Starpsegmentu
26 421
578
50 823
77 822
(77 822)
2 175
29 192
31 367
(31 367)
Kopā ieņēmumi
1 559 571
301 188
58 864
1 919 623
(77 822)
1 841 801
1 201 593
60 789
1 262 382
(31 367)
1 231 015
Rezultāts
EBITDA
275 216
71 268
13 725
360 209
360 209
266 131
14 194
280 325
280 325
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums
(73 208)
(81 087)
(11 953)
(166 248)
(166 248)
(69 418)
(12 095)
(81 513)
(81 513)
Segmentu peļņa pirms nodokļa
202 008
(9 819)
1 772
193 961
(9 416)
184 545
196 713
2 099
198 812
10 550
209 362
Segmentu aktīvi pārskata gada beigās
1 833 099
1 791 684
117 750
3 742 533
112 797
3 855 330
1 700 079
144 561
1 844 640
1 460 896
3 305 536
Segmentu saistības pārskata gada beigās
359 253
181 201
12 804
553 258
945 653
1 498 911
366 212
14 078
380 290
906 552
1 286 842
Cita informācija
Kapitālieguldījumi
20 659
84 633
16 374
121 666
121 666
13 666
16 374
30 040
30 040
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
29
Koncerna un mātessabiedrības segmentu ieņēmumi no ārējiem klientiem (6. pielikums)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Ražošana un
Sadale
Korporatīvās
Segmenti KOPĀ Ražošana un Korporatīvās Segmenti KOPĀ
tirdzniecība funkcijas KOPĀ Koncerns tirdzniecība funkcijas KOPĀ Sabiedrība
2023.
gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi
1 432 815
3 395
1 436 210
1 436 210
1 157 028
1 157 028
1 157 028
Sadales sistēmas pakalpojumi
319 643
319 643
319 643
Siltumenerģijas pārdošana
213 540
136
213 676
213 676
193 224
193 224
193 224
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana
31 652
31 652
31 652
10 842
10 842
10 842
Pārējie ieņēmumi
5 887
19 209
6 670
31 766
31 766
1 708
31 307
33 015
33 015
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
1 683 894
342 383
6 670
2 032 947
2 032 947
1 362 802
31 307
1 394 109
1 394 109
Pārējie ieņēmumi:
Pārējie ieņēmumi
77
1 401
1 478
1 478
3 070
3 070
3 070
KOPĀ pārējie ieņēmumi
77
1 401
1 478
1 478
3 070
3 070
3 070
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā
1 683 894
342 460
8 071
2 034 425
2 034 425
1 362 802
34 377
1 397 179
1 397 179
Latvijā
948 591
342 447
7 844
1 298 882
1 298 882
969 462
30 531
999 993
999 993
Ārpus Latvijas
735 303
13
227
735 543
735 543
393 340
3 846
397 186
397 186
2022.
gads
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas atzīti laika gaitā:
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi
1 352 745
3 349
1 356 094
1 356 094
1 052 486
1 052 486
1 052 486
Sadales sistēmas pakalpojumi
278 169
278 169
278 169
Siltumenerģijas pārdošana
150 548
146
150 694
150 694
133 634
133 634
133 634
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana
25 252
25 252
25 252
12 247
12 247
12 247
Pārējie ieņēmumi
4 600
18 874
6 141
29 615
29 615
1 051
28 240
29 291
29 291
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
1 533 145
300 538
6 141
1 839 824
1 839 824
1 199 418
28 240
1 227 658
1 227 658
Pārējie ieņēmumi:
Pārējie ieņēmumi
5
72
1 900
1 977
1 977
3 357
3 357
3 357
KOPĀ pārējie ieņēmumi
5
72
1 900
1 977
1 977
3 357
3 357
3 357
KOPĀ ieņēmumi, tai skaitā
1 533 150
300 610
8 041
1 841 801
1 841 801
1 199 418
31 597
1 231 015
1 231 015
Latvijā
884 723
300 610
7 726
1 193 059
1 193 059
890 216
29 470
919 686
919 686
Ārpus Latvijas
648 427
315
648 742
648 742
309 202
2 127
311 329
311 329
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
30
Ieņēmumi no lielākā klienta koncernam 2023. gadā bija 188 630 tūkstoši EUR un mātessabiedrībai
188 918 tūkstoši EUR (2022. gadā: attiecīgi 171 919 tūkstoši EUR un 171 912 tūkstoši EUR), un tie ir
attiecināmi uz ražošanas un tirdzniecības segmenta ieņēmumiem.
6. Ieņēmumi
Uzskaites politika
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem (SFPS Nr. 15)
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem atbilstoši 15. SFPS ietvertajiem kritērijiem ir parastās darbības
(pamatdarbības) rezultātā pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi.
Novērtējot, vai ir iespējams iekasēt atlīdzības summu, koncerns un mātessabiedrība praktisku apsvērumu
nolūkā piemēro portfeļa metodi visiem enerģijas pārdošanas un ar to saistīto pakalpojumu, sadales sistēmas
pakalpojuma un siltumenerģijas pakalpojum klientiem. Koncerns un mātessabiedrība saprātīgi sagaida, ka
ietekme uz finanšu pārskatiem, piemērojot šīs prasības portfelim, būtiski neatšķirsies no prasību piemērošanas
katram atsevišķam līgumam portfeļa ietvaros. Pārējiem klientiem iekasēšana ir novērtēta individuāli.
Koncerns un mātessabiedrība ņem vērā tikai klienta spējas un nodomu laikus atmaksāt atlīdzības summu.
Līgumos ar koncerna un mātessabiedrības klientiem noteiktie būtiskie atšķirīgie izpildes pienākumi ir enerģijas
pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi, sadales sistēmas pakalpojumu sniegšana un siltumenerģijas
pārdošana. Koncerns ir novērtējis, ka klienta pieslēgšana sadales tīklam kā atsevišķs izpildes pienākums
nav uzskatāms par atšķirīgu līguma kontekstā, esot savstarpēji ļoti atkarīgai un saistītai ar sadales sistēmas
pakalpojumu (4. c III pielikums).
Attiecībā uz līgumiem ar klientiem, kas iekļauj mainīgo atlīdzību, līguma sākumā koncerns un mātessabiedrība
aplēš mainīgo atlīdzību, kas sagaidāma attiecīgo līgumu darbības laikā un atjauno šo aplēsi katrā pārskata
periodā. Ierobežota mainīgā atlīdzība ir noteikta saistībā ar sadales sistēmas pakalpojumiem.
Koncerns un mātessabiedrība atzīst ieņēmumus, kad (vai tiklīdz) tā ir izpildījusi pienākumu nodot klientam
apsolīto preci vai pakalpojumu. Ieņēmumi tiek atzīti, kad klients iegūst kontroli pār noteikto preci vai
pakalpojumu.
Koncerns un mātessabiedrība izmanto rezultātu metodi, lai novērtētu uzņēmuma progresu virzībā uz izpildes
pienākumu pilnīgu īstenošanu. Ieņēmumi no enerģijas pārdošanas un ar to saistītiem pakalpojumiem, sadales
sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijas pārdošanas tiek atzīti laika gaitā, jo šo preču un pakalpojumu
nepārtraukta piegāde tiek veikta attiecīgo līgumu termiņa laikā.
Maksājuma termiņi, atbilstoši līgumu nosacījumiem par klientiem nodotajām precēm vai pakalpojumiem, ir
20 līdz 45 dienas pēc pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Rēķini pārsvarā tiek izrakstīti mēneša
ietvaros.
Valsts atbalsts enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumiem un siltumenerģijai
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem energoresursu cenu samazināšanai tiek
piešķirts atbalsts galalietotājiem enerģijai, sadales sistēmas pakalpojumu maksai un siltumenerģijas maksai. Šie
noteikumi nemaina līgumu par pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos sadales sistēmas
tarifus un enerģijas cenas, attiecīgi nemainot koncerna un mātesasbiedrības ieņēmumu atzīšanas principus, bet
gan darījuma maksas saņemšanu un pakalpojuma apmaksas veicēju. Sabiedrībai par pakalpojuma sniegšanu ir
tiesības iekasēt visu atlīdzību par sniegto pakalpojumu: no klienta noteiktā termiņā par samazināto cenu un cenas
samazinājumu apmaksu saņem no valsts.
Korekcijas un izslēgšana
Finanšu ieņēmumi un izmaksas, ieņēmumi vai zaudējumi no finanšu aktīvu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā,
procentu likmju mijmaiņas darījumi (atvasinātie finanšu instrumenti) un atliktā ienākuma nodokļa saistības
nav iedalītas atsevišķos segmentos, jo attiecīgie instrumenti tiek pārvaldīti koncerna līmenī. Nodokļi un
noteikti finanšu aktīvi un saistības, tostarp aizdevumi un aizņēmumi, nav iedalīti šajos segmentos, jo arī
tiek pārvaldīti koncerna līmenī.
Kapitālieguldījumus veido iegādātie pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un ieguldījuma īpašumi, iekļaujot
aktīvus no meitassabiedrību iegādes.
Peļņas saskaņošana pirms nodokļiem
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
EBITDA
601 769
360 209
473 295
280 325
Nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus
amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums
(197 173)
(166 248)
(111 028)
(81 513)
Segmentu peļņa pirms nodokļa
404 596
193 961
362 267
198 812
Finanšu ieņēmumi
11
9 226
1 414
24 747
10 767
Finanšu izmaksas
11
(25 293)
(10 830)
(25 278)
(10 802)
No meitassabiedrībām saņemtās dividendes
16
924
10 585
Peļņa pirms nodokļa
388 529
184 545
362 660
209 362
Aktīvu saskaņošana
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Segmentu aktīvi
3 868 624
3 742 533
1 930 851
1 844 640
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un kopuzņēmumi
16
42
40
671 720
647 320
Aizdevumi saistītajām pusēm
29 e
624 298
713 308
Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
140 000
140 000
Uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu avansa maksājumi
800
Nauda un naudas ekvivalenti
19
118 456
112 757
107 163
100 268
KOPĀ aktīvi
4 127 922
3 855 330
3 474 032
3 305 536
Saistību saskaņošana
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Segmentu saistības
459 293
553 258
211 162
380 290
Atliktā nodokļa saistības
5 475
667
Aizņēmumi
23
629 696
875 918
618 179
863 938
Uzkrājumi un pārējie kreditori
70 378
69 068
36 677
42 614
KOPĀ saistības
1 164 842
1 498 911
866 018
1 286 842
Ilgtermiņa aktīvi, kurus veido nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi, ir izvietoti
koncerna mītnes valstī – Latvijā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
31
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi
Ieņēmumi no elektroenerģijas un dabasgāzes realizācijas tiek atzīti, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem.
Pārējie enerģijas un ar to saistīto pakalpojumu ieņēmumi tiek atzīti, pamatojoties uz piegādāto preču un sniegto
pakalpojumu apjomu un cenu, kas noteikta līgumos ar klientiem. Ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas Nord
Pool elektroenerģijas biržā tiek atzīti, pamatojoties uz tirgus cenām un atbilstoši līguma nosacījumiem, tāpēc
praktiskos nolūkos no šādiem līgumiem ieņēmumi tiek atzīti pēc "tiesībām iekasēt", jo summa tieši atbilst līdz šim
izpildītajiem pienākumiem. Mātessabiedrības NACE kods – 35.11, 35.14.
Sadales sistēmas pakalpojumi (koncerns)
Ieņēmumi no elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem tiek atzīti, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem tarifiem un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem
"Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", un tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz
automātiski nolasītajiem vai klientu ziņotajiem skaitītāju rādījumiem. Ieņēmumi tiek atzīti par summām, kādas
koncernam ir tiesības iekasēt.
Siltumenerģijas pārdošana
Ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas tiek atzīti katra mēneša beigās, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem, un
atbilst rēķinā norādītajai summai. Mātessabiedrības NACE kods – 32.99.
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana
Ieņēmumi no preču pārdošanas un pabeigtiem klientu pasūtījumiem atzīst brīdī, kad klientam ir nodots aktīvs un
īpašuma tiesības (piemēram, saules paneļu un siltumsūkņu uzstādīšana un pārdošana). Mātessabiedrības NACE
kods –47.91.
Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumi
Ieņēmumi, kas tiek gūti no klientiem sniegtajiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem (interneta pieslēgumu
pakalpojumi, datu plūsmas pakalpojumi), elektronisko sakaru tīkla un telekomunikāciju pakalpojumiem. Ieņēmumi
tiek atzīti, ņemot vērā telekomunikāciju norēķinu sistēmā uzskaitīto pakalpojumu apjomu. Ieņēmumi tiek atzīti par
summu, kādu koncernam un mātessabiedrībai ir tiesības iekasēt. Mātessabiedrības NACE kods –62.03.
Piemērotais
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
SFPS
2023
2022
2023
2022
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Enerģijas pārdošana un ar to saistītie pakalpojumi
15. SFPS
1 436 210
1 356 094
1 157 028
1 052 486
Sadales sistēmas pakalpojumi
15. SFPS
319 646
278 169
Siltumenerģijas pārdošana
15. SFPS
213 676
150 694
193 224
133 634
Preču un ar enerģiju saistīto risinājumu pārdošana
15. SFPS
31 652
25 252
10 842
12 247
Pārējie ieņēmumi
15. SFPS
31 763
29 615
33 015
29 291
Kopā ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
2 032 947
1 839 824
1 394 109
1 227 658
Pārējie ieņēmumi
Pārējo aktīvu noma
16. SFPS
1 478
1 977
3 070
3 357
Kopā pārējie ieņēmumi
1 478
1 977
3 070
3 357
KOPĀ ieņēmumi
2 034 425
1 841 801
1 397 179
1 231 015
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta mehānismam energoresursu cenu samazināšanai,
galalietotājiem tika piešķirts valsts atbalsts. Šis valsts atbalsts ir sniegts elektroenerģijai, sadales sistēmas
pakalpojumu maksai, patērētai dabasgāzei un siltumenerģijas maksai. Atbalsts nemainīja tarifus un
enerģijas cenu (un līdz ar to koncerns un mātessabiedrība ir atzinusi bruto ieņēmumus), bet gan darījuma
maksas saņemšanas procesu, daļu saņemot no gala lietotāja un daļu no valsts budžeta. Pārskata gadā
koncerns ir atzinis bruto ieņēmumus par piešķirto valsts atbalstu koncerna sabiedrību galalietotājiem
124 376 tūkstoši EUR apmērā (2022: 179 707 tūkstoši EUR apmērā).
Koncerna un mātessabiedrības ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, pamatojoties uz ieņēmumu atzīšanas
laiku:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Ieņēmumi, kas atzīti laika gaitā
1 906 710
1 760 646
1 191 969
1 159 820
Ieņēmumi, kas atzīti konkrētā brīdī
126 237
79 178
202 140
67 838
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
2 032 947
1 839 824
1 394 109
1 227 658
Koncerns un mātessabiedrība gūst ieņēmumus no līgumiem ar klientiem Latvijā un ārpus Latvijas
Igaunijā, Lietuvā, Ziemeļvalstīs
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Latvijā
1 297 409
1 191 082
997 107
916 437
Ārpus Latvijas
735 538
648 742
397 002
311 221
KOPĀ ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
2 032 947
1 839 824
1 394 109
1 227 658
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība ir novērtējusi, ka saistībā ar OIK tā darbojas kā aģents (4. c I pielikums), jo tai nav
kontroles pār OIK. Mātessabiedrība ir arī secinājusi, ka darbojas kā aģents, sniedzot sadales sistēmas un pārvades
sistēmas pakalpojumus, jo mātessabiedrībai nav kontroles pār šiem pakalpojumiem (4. c II pielikums).
Obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumi (OIK)
Ieņēmumus no obligātā iepirkuma komponentēm koncernā atzīst pēc neto (aģenta) principa. OIK tiek pārvaldīts
meitassabiedrībā SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk – EPT), obligātā iepirkuma ietvaros un ir starpība (atlikums)
starp ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas Nord Pool elektroenerģijas biržā par tirgus cenu, saņemtajām OIK,
saņemto valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta OIK izmaksu pieauguma kompensēšanai un saistītajām izmaksām
izmaksām no elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju un garantētās jaudas
maksājumiem par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu. EPT, pildot obligātā iepirkuma administrēšanas funkcijas,
darbojas kā aģents, saņemot ieņēmumus no obligātā iepirkuma administrēšanas pakalpojumiem, kas tiek atzīti laika
gaitā koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi no līgumiem ar klientiem.
OIK tiek iekļauta tirgotāja (mātessabiedrība – AS "Latvenergo") un sadales sistēmas operatora (AS "Sadales tīkls")
izrakstītajos rēķinos, ko klienti maksā kopā ar vienotajā rēķinā iekļauto patērēto elektroenerģiju un sadales vai
pārvades sistēmas pakalpojumiem. Sistēmas operatoriem ir pienākums iekasēt OIK ieņēmumus no klientiem vai
tirgotājiem un tālāk šos ieņēmumus pārskaitīt EPT. OIK pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
apstiprinātajiem tarifiem. Neesot ietekmei un kontrolei pār OIK, koncerns un mātessabiedrība uzskata sevi par aģentu
šajos darījumos. Tāpēc OIK, kas saņemta no galalietotājiem un pārskaitīta EPT, tiek atzīta peļņas vai zaudējumu
aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.
Sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojums (mātessabiedrība)
Mātessabiedrība sadales sistēmas operatora (SSO) un pārvades sistēmas operatora (PSO) vārdā iekļauj klientiem
izrakstītajos vienotajos rēķinos maksu par sadales sistēmas vai pārvades sistēmas pakalpojumiem un tālāk šīs
maksas pārskaita attiecīgi SSO vai PSO.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
32
Sadales sistēmas pakalpojums un pārvades sistēmas pakalpojums pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem. Mātessabiedrība uzskata sevi par aģentu šajos darījumos, tāpēc no
klientiem saņemtās un SSO un PSO pārskaitītās sadales sistēmas un pārvades sistēmas pakalpojumu maksas tiek
atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto vērtībā, piemērojot aģenta uzskaites principu.
Bruto summas, kas iekļautas rēķinos klientiem, piemērojot aģenta uzskaites
principu, un atzītas pēc neto principa enerģijas pārdošanas un ar to saistīto
pakalpojumu ieņēmumos
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Obligātā iepirkuma komponente*
(152)
7 931
(4)
8 767
Sadales sistēmas pakalpojumi
46 049
30 780
154 873
90 892
Pārvades sistēmas pakalpojums
1 601
706
1 616
720
Apdrošināšanas starpniecība
1 775
1 468
1 674
1 440
KOPĀ ieņēmumi, kas atzīti pēc aģenta principa
49 273
40 885
158 159
101 819
* Sākot no 2023. gada 1. maija, stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK maksājumus elektroenerģijas galalietotājiem. 2022. gadā
atbilstoši valsts atbalsta mehānismam energoresursu cenu samazināšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem bija piešķirts valsts atbalsts obligātā iepirkuma
un jaudas komponentēm 100 % apmērā. 2023. gadā no sadales sistēmas operatora saņemta aktualizēta informācija par klientu elektroenerģijas patēriņu
2022. gadā, attiecīgi veicot pārrēķinus par iepriekšējiem periodiem
Ieņēmumos neto efekts no aģenta uzskaites principa piemērošanas ir 0.
Uzskaites politika
Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Sadales sistēmas pieslēgumu maksa (koncerns)
Sadales sistēmas pieslēgumu maksa ir neatmaksājami avansa maksājumi, ko klienti maksā, lai nodrošinātu
pieslēgumu sadales tīklam, un šie maksājumi nav atšķirīgi izpildes pienākumi, jo tie ir saistīti ar sadales sistēmas
pakalpojumu. Pieslēgumu maksa daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo
klientu tīklam. Sadales sistēmas pieslēgumu maksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas noteikumiem.
Sadales sistēmas pieslēgumu maksas ieņēmumi sākotnēji tiek atzīti kā nākamo periodu ieņēmumi (līguma saistības)
un tiek atzīti aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā – 20 gados (4. c III pielikums).
Nākamo periodu ieņēmumi no līgumiem ar klientiem
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas
28 I, a
137 838
132 381
Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu
maksas
28 II, a
16 510
15 386
Ilgtermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi
28 I, a
668
35
668
735
Īstermiņa pārējie nākamo periodu ieņēmumi
28 II, a
4 794
13 944
67
13 714
KOPĀ saistības
159 810
162 446
735
14 449
Nākamo periodu ieņēmumu no līgumiem ar klientiem kustība (ilgtermiņa un
īstermiņa daļa)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
162 446
152 050
14 449
869
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem sadales
tīklam
28
23 015
11 840
Atzīti nākamo periodu ieņēmumi
28
4 357
13 647
13 647
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(30 008)
(15 091)
(13 714)
(67)
Pārskata gada beigās
159 810
162 446
735
14 449
7. Pārējie ieņēmumi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Valsts kompensācija par garantēto atbalstu TEC par
uzstādīto elektrisko jaudu
4 f
23 990
23 990
23 990
23 990
Nokavējuma naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi
2 994
2 457
1 702
1 539
Neto peļņa no pārdošanai turēto aktīvu un pamatlīdzekļu pārdošanas
1 458
2 955
560
2 702
Zaudējumu atlīdzības kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības
2 463
816
1 898
294
Citi saimnieciskās darbības ienākumi
991
956
193
165
KOPĀ pārējie ieņēmumi
31 896
31 174
28 343
28 690
8. Izejvielas un materiāli
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Enerģijas izmaksas:
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas
378 502
708 114
89 028
374 581
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma
izmaksas
29 a
82 376
72 583
2 834
2 999
Dabasgāzes un citu energoresursu izmaksas
774 012
517 052
761 061
492 537
(Ieņēmumi / izmaksas no enerģijas nākotnes un cenu
mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņām
24 I
(23 198)
10 096
(23 198)
9 827
1 211 692
1 307 845
829 725
879 944
Izejvielas, remontu un uzturēšanas izmaksas
36 628
25 863
17 261
11 194
KOPĀ izejvielas un materiāli
1 248 320
1 333 708
846 986
891 138
Elektroenerģijas izmaksu samazinājumu būtiski radīja zemākas Nord Pool spot cenas (-58% LV cenu
zonā), savukārt, dabasgāzes izmaksu pieaugumu ietekmēja piegādātās un izlietotās dabasgāzes apjoms,
kas bija par vairāk kā trešdaļu lielāks kā 2022.gadā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
33
9. Personāla izmaksas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Atlīdzība par darbu
111 418
89 184
48 413
39 838
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
23 927
19 800
11 276
9 242
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas
1 435
3 044
710
846
Iemaksas pensiju plānā
4 647
4 892
2 233
2 219
Darba koplīguma pabalsti un citas labuma sistēmas
izmaksas
2 916
1 572
1 158
667
Kapitalizētās personāla izmaksas
(2 461)
(1 499)
(424)
KOPĀ personāla izmaksas, ieskaitot vadības atalgojumu
141 882
116 993
63 366
52 812
Vadības atalgojums:
Atlīdzība par darbu
2 925
2 694
1 158
1 047
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
623
593
267
246
Darba attiecību izbeigšanas izmaksas
14
Iemaksas pensiju plānā
21
18
10
6
Darba koplīguma pabalsti un citas labuma sistēmas izmaksas
21
22
KOPĀ vadības atalgojums*
3 604
3 327
1 435
1 299
* Koncerna vadības atalgojums iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu
atlīdzību. Vadības atalgojums mātessabiedrības vadībai iekļauj mātessabiedrības valdes, padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) locekļu
atlīdzību.
Koncerns un mātessabiedrība darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtā fiksētu iemaksu pensiju
plānā. Plānu pārvalda akciju sabiedrība "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds", kurā koncernam ir 48,15 %
(mātessabiedrībai – 46,30 %) līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā ar kuru koncernam
un mātessabiedrībai ir jāveic iemaksas plānā un tam nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas
saistības veikt papildu maksājumus, ja nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku pabalstus
par darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas tiek veiktas 5 %
apmērā no katra pensiju plāna dalībnieka algas. Koncerns un mātessabiedrība atzīst iemaksas fiksētu
iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret šīm iemaksām.
Koncerns
Mātessabiedrība
Darbinieku skaits
2023
2022
2023
2022
Darbinieku skaits pārskata gada beigās
3 497
3 316
1 414
1 329
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā
3 456
3 214
1 388
1 289
10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārdošanas un klientu apkalpošanas izmaksas
10 370
10 178
4 196
3 775
Informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana
6 838
5 726
6 343
5 371
Transporta izmaksas
6 845
6 483
1 884
1 823
Dabas aizsardzības un darba drošības izmaksas
11 121
8 893
10 112
7 771
Telpu un teritorijas uzturēšana
5 461
5 740
4 275
3 775
Nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu noma
182
90
39
48
Telekomunikāciju pakalpojumi
2 802
2 565
2 287
2 148
Nekustamā īpašuma nodoklis
928
941
619
651
Nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu
1 763
1 513
1 093
699
Revīzijas izmaksas
127
103
55
46
Sagaidāmie kredītzaudējumi (iekļaujot reversus) finanšu instrumentiem
6 944
2 879
2 868
2 351
Neto zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas
6 855
5 379
147
41
Citas izmaksas
14 114
11 575
7 957
6 931
KOPĀ pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
74 350
62 065
41 875
35 430
Revidenti papildus revīzijas pakalpojumiem 2023. un 2022. gadā nav snieguši citus pakalpojumus.
11. Finanšu ieņēmumi un izmaksas
a) Finanšu ieņēmumi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Procentu ieņēmumi
6 146
27
5 913
27
Procentu ieņēmumi no aizdevumiem saistītajām pusēm
3
15 757
9 353
Procentu ieņēmumi no procentu likmju mijmaiņas darījumiem
3 068
279
3 068
279
Ieņēmumi no procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesās vērtības izmaiņām (24.pielikums)
24
9
1 074
9
1 074
Neto ieņēmumi no emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju)
vērtības izmaiņām
34
34
KOPĀ finanšu ieņēmumi
9 226
1 414
24 747
10 767
b) Finanšu izmaksas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Procentu izmaksas no aizņēmumiem no finanšu institūcijām
21 340
7 989
21 439
8 066
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) kupona procentu izmaksas
4 786
2 679
4 786
2 679
Aktīvu nomas procentu izdevumi
162
136
83
80
Zaudējumi no procentu likmju mijmaiņas darījumu
patiesās vērtības izmaiņām
128
128
Kapitalizētās aizņēmumu procentu izmaksas
14 a
(1 328)
(310)
(1 328)
(310)
Neto zaudējumi no pārējo finanšu ieguldījumu atsavināšanas
21
21
Neto zaudējumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām
4
29
0
5
Citas finanšu izmaksas
180
307
149
282
KOPĀ finanšu izmaksas
25 293
10 830
25 278
10 802
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
34
12. Ienākuma nodoklis
Uzskaites politika
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Latvija
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts par sadalīto peļņu. Sadalītajai un nosacīti sadalītajai peļņai tiek
piemērota 20 procentu nodokļu likme no bruto summas jeb 20/80 no neto izmaksām. Uzņēmumu ienākuma
nodoklis par dividenžu izmaksu tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas tajā pārskata periodā, kad
attiecīgās dividendes pasludinātas, savukārt pārējiem nosacītās peļņas objektiem – brīdī, kad izmaksas radušās
pārskata gadā.
Lietuva
Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot likumā spēkā esošo 15 % nodokļa
likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gadu aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi par pārskata gadu tiek aprēķināti par peļņu pirms nodokļiem, kas koriģēta
par noteiktiem neatskaitāmiem izdevumiem / neapliekamiem ieņēmumiem, atbilstoši attiecīgajai likumdošanai
piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15 % apmērā.
Igaunija
Atbilstoši spēkā esošajam Igaunijas ienākuma nodokļa likumam, dividendēm tiek piemērota nodokļa likme 20/80
apmērā no summas, kas tiek izmaksāta kā neto dividende. No 2019. gada Igaunijā stājās spēkā zemāka nodokļa
likme 14/86 regulāriem dividenžu maksājumiem – labvēlīgu nodokļu likmi var piemērot dividenžu sadalei līdz
summai, ko veido iepriekšējo trīs gadu ar nodokli apliktā vidējā dividenžu izmaksa. Tas nozīmē, ka rezidences valsts
uzņēmums varēs piemērot gan zemāko nodokļa likmi 14/86, gan standarta nodokļa likmi 20/80.
Par dividendēm aprēķinātais ienākuma nodoklis tiek atzīts par tā perioda ienākuma nodokļa izdevumiem, kad tiek
deklarētas izmaksātās dividendes, neatkarīgi no faktiskā izmaksas datuma vai perioda, par kuru tiek izmaksātas
dividendes.
Atliktais ienākuma nodoklis
Latvija un Igaunija
Atliktā nodokļa saistības tiek atzītas konsolidētajos finanšu pārskatos par meitassabiedrību nesadalīto peļņu, no
kuras sadalīšanas brīdī, kas notiks pārskatāmā nākotnē, tiks aprēķināts nodoklis. Citi atliktā ienākuma nodokļa aktīvi
un saistības netiek atzītas.
Lietuva
Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu
atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Atliktā
ienākuma nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu
atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm. Gadījumos, kad kopējais
atliktā ienākuma nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai
tad, kad ir ticams, ka attiecīgajam koncerna uzņēmumam būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru
varēs segt pagaidu atšķirības.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
33 604
2 880
31 099
Atliktais ienākuma nodoklis
4 008
(2 209)
KOPĀ uzņēmumu ienākuma nodoklis
37 612
671
31 099
2023
Koncerns
2022
EUR’000
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Atliktais nodoklis pārskata gada sākumā
667
79
2,955
Atliktais ienākuma nodoklis no paredzamās meitassabiedrību peļņas
sadales
4,808
(2 288)
Atliktais ienākuma nodoklis, kas saistīts ar pagaidu atšķirībām
800
(79)
Atliktais nodoklis pārskata gada beigās
800
5 475
667
13. Nemateriālie ieguldījumi
a) Nemateriālie ieguldījumi
Uzskaites politika
Nemateriālie ieguldījumi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Turpmāk pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie
ieguldījumi tiek atzīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus vērtības samazinājumam.
Izveidošanas izmaksas tiek atzītas pārskatā par finanšu stāvokli nemateriālajos ieguldījumos un tiek novērtēti
izmaksu vērtībā, līdz nemateriālie ieguldījumi tiek izveidoti un saņemti.
Lietošanas tiesības, licences un datorprogrammas tiek uzskaitītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un
uzkrāto vērtības samazinājumu. Amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu lietošanas tiesību,
licenču un datorprogrammu iegādes vērtību to lietderīgās izmantošanas periodā. Datorprogrammu izstrādes
izmaksas, kas atzītas kā aktīvi, tiek amortizētas to lietderīgās izmantošanas laikā, kas nepārsniedz līgumā noteikto
lietošanas termiņu, vai 5 gados.
Pieslēgumu lietošanas tiesības ir maksājums par tiesībām lietot pārvades vai sadales sistēmas elektrotīklu.
Pieslēgumu lietošanas tiesības tiek uzskaitītas to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos
zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu pieslēgumu
lietošanas tiesību sākotnējo vērtību līdz to atlikušajai vērtībai visā aplēstajā komerciālo attiecību ar pakalpojuma
sniedzēju (pieslēgumu ierīkotāju) laikā.
Nemateriālā vērtība sākotnēji tiek novērtēta iegādes vērtībā. Ja iegādāto neto aktīvu patiesā vērtība pārsniedz kopējo
nodoto atlīdzību, Koncerns un mātessabiedrība atkārtoti novērtē, vai tā ir pareizi identificējusi visus iegādātos aktīvus
un visas pārņemtās saistības, un pārskata procedūras, kas izmantotas, lai novērtētu iegādes datumā atzīstamās
summas. Ja pārvērtēšanas rezultātā iegūto neto aktīvu patiesā vērtība joprojām pārsniedz kopējo nodoto atlīdzību,
ieņēmumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālā vērtība tiek novērtēta iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no
vērtības samazināšanās. Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkos uzņēmējdarbības apvienošanā iegūtā
nemateriālā vērtība sākot no iegādes datuma tiek attiecināta uz katru Koncerna un mātessabiedrības naudu
ienesošo vienību, kas, domājams, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanas, neatkarīgi no tā, vai uz šīm
naudu ienesošām vienībām ir attiecināti citi iegādātā uzņēmuma aktīvi vai saistības.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
35
Koncerns
Mātessabiedrība
2023
2022
2023
2022
Kvotu skaits
Kvotu skaits
Kvotu skaits
Kvotu skaits
Pārskata gada sākumā
1 116 363
1 248 869
1 099 264
1 231 852
Bez atlīdzības saņemtās kvotas*
79 673
145 019
70 737
137 074
Iegādātās kvotas
479 000
632 966
479 000
632 966
Norakstītās verificētās kvotas
(654 694)
(906 491)
(653 604)
(902 628)
Pārdotās kvotas
(4 000)
Pārskata gada beigās
1 020 342
1 116 363
995 397
1 099 264
tai skaitā aplēstās izmantotās kvotas pārskata gadā
(neverificētas)
(699 297)
(653 800)
(699 297)
(653 800)
Pieejamās kvotas gada beigās
321 045
462 563
296 100
445 464
* Emisijas kvotu skaits, ko atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" un pamatojoties uz Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
rīkojumiem koncerns un mātessabiedrība saņēmusi no valdības bez maksas. Tādēļ to uzskaites vērtība 2023. gada 31. decembrī noteikta nulles vērtībā
(31/12/2022: 0).
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Nemateriālā Lietošanas Datorpro- Izveidošanas
KOPĀ
Lietošanas
Datorpro- Izveidošanas KOPĀ
vērtība tiesības un grammas izmaksas tiesības un grammas izmaksas
licences licences
2021.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
2 546
60 617
56 449
683
120 295
10 817
53 370
500
64 687
Uzkrātā amortizācija
(23 983)
(42 755)
(66 738)
(6 393)
(40 888)
(47 281)
Atlikusī vērtība
2 546
36 634
13 694
683
53 557
4 424
12 482
500
17 406
2022.
gads
Iegādāts
4 559
4 559
4 387
4 387
Pārgrupēts
253
3 998
(4 251)
48
3 960
(4 008)
Aprēķinātā amortizācija
(3 152)
(3 175)
(6 327)
(461)
(2 935)
(3 396)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī
2 546
33 735
14 517
991
51 789
4 011
13 507
879
18 397
2022.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
2 546
60 871
59 252
991
123 660
10 865
56 135
879
67 879
Uzkrātā amortizācija
(27 136)
(44 735)
(71 871)
(6 854)
(42 628)
(49 482)
Atlikusī vērtība
2 546
33 735
14 517
991
51 789
4 011
13 507
879
18 397
2023.
gads
Iegādāts
11 983
11 983
6 717
6 717
Pārgrupēts
10
5 406
(5 416)
10
5 065
(5 075)
Aprēķinātā amortizācija
(3 157)
(3 289)
(6 446)
(463)
(3 004)
(3 467)
Atlikusī vērtība 2023. gada 31. decembrī
2 546
30 588
16 634
7 558
57 326
3 558
15 568
2 521
21 647
2023.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
2 546
60 878
63 729
7 558
134 711
10 875
60 270
2 521
73 666
Uzkrātā amortizācija
(30 290)
(47 095)
(77 385)
(7 317)
(44 702)
(52 019)
Atlikusī vērtība
2 546
30 588
16 634
7 558
57 326
3 558
15 568
2 521
21 647
2023. gada 31. decembrī pilnībā nolietoto, bet joprojām izmantoto nemateriālo ieguldījumu sākotnējā
vērtība ir 21 721 tūkstotis EUR (31/12/2022: 21 280 tūkstoši EUR) un mātessabiedrības pilnībā nolietoto,
bet joprojām izmantoto nemateriālo ieguldījumu sākotnējā vērtība ir 21 268 tūkstoši EUR (31/12/2022:
21 025 tūkstoši EUR)
b) Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi (CO
2
emisijas kvotas)
Uzskaites politika
CO
2
emisijas kvotas (vai tiesības) tiek atzītas iegādes vērtībā, kad koncerns vai mātessabiedrība ir ieguvusi
kontroli pār tām. Turpmāk novērtētas iegādes vērtībā, atskaitot zaudējumus vērtības samazinājumam. No valdības
bez maksas saņemtās emisijas tiesības tiek atzītas nulles vērtībā. Tajos gadījumos, ja no valdības bez maksas
saņemto CO
2
emisijas kvotu skaits ir mazāks par izmantošanai nepieciešamo emisijas kvotu skaitu, koncerns un
mātessabiedrība veic papildu kvotu iegādi.
Koncerns un mātessabiedrība ir uzrādījusi ar iegādātajām emisijas kvotām saistītos aktīvus neto vērtībā,
atskaitot uzkrājumus CO
2
emisijām, ņemot vērā, ka vēsturiski koncerns un mātessabiedrība ir precīzi
noteikusi CO
2
emisijas.
2024. gada 26. martā Valsts vides dienests pieņēma lēmumu, apstiprinot iepriekšējā gada emisijas, un
koncerns un mātessabiedrība uzrādīja emisijas kvotu daudzumu, kas līdzvērtīgs CO
2
emisijām 2023. gadā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
36
Īstermiņa nemateriālie ieguldījumi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Atlikusī vērtība pārskata gada sākumā
31 664
24 266
31 664
24 266
Iegādāts
37 624
46 643
37 624
46 643
Norakstīts
(46 237)
(39 245)
(46 237)
(39 245)
Atlikusī vērtība pārskata gada beigās
23 051
31 664
23 051
31 664
14. Pamatlīdzekļi
a) Pamatlīdzekļi
Uzskaites politika
Pamatlīdzekļi sākotnēji tiek uzskaitīti iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās uzskaites pamatlīdzekļi tiek uzrādīti sākotnējā
vērtībā vai pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu, ja tādi ir.
Ja pamatlīdzekļa komponentēm (sastāvdaļām) ir atšķirīgi lietderīgās izmantošanas laiki un šo komponenšu
(sastāvdaļu) iegādes vērtības ir būtiskas attiecībā pret pamatlīdzekļa vērtību, tad tās uzskaita pa pamatlīdzekļa
komponentēm (sastāvdaļām).
Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes,
lai norakstītu katra pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību līdz tā atlikušajai vērtībai visā tā lietderīgās izmantošanas laikā
šādā veidā:
Pamatlīdzekļu veidi
Aplēstais lietderīgās
izmantošanas periods
gados
Ēkas un inženierbūves
15 – 100
Hidroelektrostaciju aktīvi:
- hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves
25 – 100
- hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces
10 – 40
Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:
- elektrolīnijas
30 – 50
- transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas
30 – 35
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces
3 – 40
Pārējie pamatlīdzekļi
2 – 25
Aktīvu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas laiki tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti
katra pārskata gada beigās. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo
vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību
un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ja tiek pārdoti pārvērtētie pamatlīdzekļi, attiecīgās summas no pārvērtēšanas rezerves tiek pārklasificētas uz
iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu.
Nepabeigtā celtniecība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, un tā atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un
nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības un montāžas izmaksas un
citas ar pamatlīdzekļa izveidi saistītās tiešās izmaksas. Vispārējās un specifiskās aizņēmumu izmaksas, kas tieši
attiecas uz atbilstošo aktīvu, tiek pievienotas šo aktīvu izveidošanas vai iegādes izmaksām līdz brīdim, kad šie
aktīvi faktiski būs gatavi paredzamajai izmantošanai. Aizņēmumu izmaksas veido procenti un citas izmaksas,
kas koncernam un mātessabiedrībai rodas saistībā ar aizņēmumu saņemšanu. Aizņēmumu izmaksas tiek
kapitalizētas uz pamatlīdzekļiem proporcionāli pamatlīdzekļu nepabeigtās celtniecības izmaksu summai izbūves
laikā. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, iekams attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti
ekspluatācijā, vērtības samazināšanās tests tiek veikts gadījumos, kad ir indikācijas par vērtības samazināšanos,
individuāli vai naudu ienesošās vienības līmenī. Jebkuri identificētie zaudējumi no vērtības samazināšanās ir
novērtēti kā starpība starp uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās
vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas un tā lietošanas vērtības.
Koncerns un mātessabiedrība tādus ilgtermiņa aktīvus, kuru uzskaites vērtība tiks atgūta no pārdošanas darījuma
drīzāk nekā no aktīva lietošanas, klasificē kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus. Pārdošanai turētie ilgtermiņa
aktīvi tiek novērtēti zemākajā vērtībā no uzskaites vērtības un patiesās vērtības, kas samazināta par pārdošanas
izmaksām.
Pārgrupēšana no (vai uz) pamatlīdzekļiem uz ieguldījumu īpašumu (vai no) tiek veikta tikai tad, ja mainās to
lietojums un tas nemaina nodotā īpašuma uzskaites vērtību un nemaina šī īpašuma izmaksu novērtēšanas
metodi.
Aktīvu vērtības samazinājums vai tā apvērsums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā "Nemateriālo
ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums".
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
37
2023. gada 31. decembrī pilnībā nolietoto, bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība ir
347 207 tūkstotis EUR (31/12/2022: 231 622 tūkstotis EUR) un mātessabiedrības pilnībā nolietoto,
bet joprojām izmantoto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība ir 307 910 tūkstoši EUR (31/12/2022:
188 460 tūkstoši EUR).
Koncerns un mātessabiedrība izveidojusi uzkrājumus aktīvu vērtības samazināšanai par kapitālieguldījumu
projektiem, ar kuriem darbības nav notikušas pēdējos 12 mēnešus, un nav zināms, vai tie tiks pabeigti
tuvāko 2 gadu laikā, bet vēl nav pieņemts lēmums par projekta darbības pārtraukšanu.
Pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un to izmaiņas pa grupām, ieskaitot pārvērtēto kategoriju grupas, ir šādas:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Zeme, ēkas Hidro- Sadales Tehno- Pārējie Nepabeigtā KOPĀ Zeme, ēkas Hidro- Tehno- Pārējie Nepabeigtā KOPĀ
un inženier- elektro- sistēmas loģiskās pamat- celtniecība pamat- un inženier elektro- loģiskās pamat- celtniecība pamat-
būves staciju aktīvi elektrolīnijas iekārtas un līdzekļi līdzekļi būves staciju iekārtas un līdzekļi līdzekļi
un elektro- ierīces aktīvi ierīces
iekārtas
2021.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
427 180
2 044 719
3 031 424
661 828
168 431
63 334
6 396 916
346 175
2 044 719
630 116
101 775
48 075
3 170 860
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(232 797)
(1 268 369)
(1 400 001)
(556 946)
(111 865)
(284)
(3 570 262)
(211 059)
(1 268 369)
(540 775)
(83 684)
(2 103 887)
Atlikusī vērtība
194 383
776 350
1 631 423
104 882
56 566
63 050
2 826 654
135 116
776 350
89 341
18 091
48 075
1 066 973
Gads, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī
Iegādāts
117 108
117 108
25 653
25 653
Pārgrupēts
7 343
23 237
68 872
1 366
14 037
(114 855)
2 225
23 237
1 021
8 563
(35 046)
Pārklasificēts uz ieguldījuma īpašumiem, neto
(823)
(823)
(315)
(315)
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai
(8)
(8)
(8)
(8)
Norakstīts
(321)
(47)
(6 751)
(110)
(114)
(52)
(7 395)
(266)
(47)
(36)
(46)
(15)
(410)
Aktīvu vērtības palielinājums pārvērtēšanas rezultātā
227 695
227 695
227 695
227 695
Apvērsts vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā
417
417
417
417
(Vērtības samazinājums) / apvērsts aktīvu vērtības samazinājums
(14 c I pielikums)
(2 567)
8 613
(8 459)
(2 413)
(2 567)
8 613
(8 410)
(2 364)
Nolietojums
(13 395)
(29 562)
(68 887)
(30 915)
(13 106)
(155 865)
(9 648)
(29 562)
(29 688)
(6 083)
(74 981)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī
184 620
998 090
1 624 657
83 836
57 375
56 792
3 005 370
124 545
998 090
69 251
20 517
30 257
1 242 660
2022.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
430 936
2 522 235
3 049 406
661 918
174 442
65 536
6 904 473
345 690
2 522 235
630 073
102 954
38 667
3 639 619
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(246 316)
(1 524 145)
(1 424 749)
(578 082)
(117 067)
(8 744)
(3 899 103)
(221 145)
(1 524 145)
(560 822)
(82 437)
(8 410)
(2 396 959)
Atlikusī vērtība
184 620
998 090
1 624 657
83 836
57 375
56 792
3 005 370
124 545
998 090
69 251
20 517
30 257
1 242 660
Gads, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī
Iegādāts
181 108
181 108
57 735
57 735
Meitassabiedrības iegāde
183
71
3
257
Pārgrupēts
6 611
6 889
84 967
6 937
16 697
(122 101)
1 653
6 889
1 975
10 559
(21 076)
Pārklasificēts uz ieguldījuma īpašumiem, neto
(612)
(612)
(58)
(58)
Pārklasificēts uz ilgtermiņa aktīvi pārdošanai
(39)
(39)
(18)
(18)
Norakstīts
(281)
(4)
(7 971)
(135)
(137)
(87)
(8 615)
(456)
(3)
(117)
(8)
(73)
(657)
Aktīvu vērtības palielinājums pārvērtēšanas rezultātā
312 061
312 061
312 061
312 061
Apvērsts vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā
1 108
1 108
1 108
1 108
Aktīvu vērtības samazinājums (14 c I pielikums)
(3 142)
(19 167)
(123)
(22 432)
(3 142)
(19 167)
(14)
(22 323)
Nolietojums
(13 305)
(40 544)
(69 946)
(30 091)
(13 269)
(167 155)
(9 552)
(40 545)
(28 652)
(6 348)
(85 097)
Atlikusī vērtība 2023. gada 31. decembrī
174 074
1 277 600
1 631 707
41 451
60 627
115 592
3 301 051
112 990
1 277 600
23 290
24 702
66 829
1 505 411
2023.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vai pārvērtētā vērtība
436 256
2 842 752
3 080 841
668 461
182 656
124 459
7 335 425
346 561
2 842 752
631 707
105 830
75 254
4 002 104
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(262 182)
(1 565 152)
(1 449 134)
(627 010)
(122 029)
(8 867)
(4 034 374)
(233 571)
(1 565 152)
(608 417)
(81 128)
(8 425)
(2 496 693)
Atlikusī vērtība
174 074
1 277 600
1 631 707
41 451
60 627
115 592
3 301 051
112 990
1 277 600
23 290
24 702
66 829
1 505 411
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
38
Pārvērtēto pamatlīdzekļu kategoriju grupu uzskaites vērtības salīdzinājumā, ja tos uzskaitītu iegādes
vērtībā, ir šādas:
Koncerns EUR’000
Pārvērtēto pamatlīdzekļu grupas
Hidroelektro- Sadales KOPĀ
staciju aktīvi sistēmas pārvērtētie
(mātes- elektrolīnijas pamatlīdzekļi
sabiedrība) un elektro-
iekārtas
PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBĀ
2023.
gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība
2 842 752
3 080 841
5 923 593
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(1 565 152)
(1 449 134)
(3 014 286)
Atlikusī vērtība
1 277 600
1 631 707
2 909 307
2022.
gada 31. decembrī
Pārvērtētā vērtība
2 522 235
3 049 406
5 571 641
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(1 524 145)
(1 424 749)
(2 948 894)
Atlikusī vērtība
998 090
1 624 657
2 622 747
IEGĀDES VĒRTĪBĀ
2023.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
479 618
1 628 116
2 107 734
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(209 160)
(569 891)
(779 051)
Atlikusī vērtība
270 458
1 058 225
1 328 683
2022.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
474 331
1 575 174
2 049 505
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(199 859)
(524 748)
(724 607)
Atlikusī vērtība
274 472
1 050 426
1 324 898
Hidroelektrostaciju aktīvi
Hidroelektrostaciju aktīvi tika pārvērtēti 2023.gadā. Pārvērtēšanu veica neatkarīgs, licencēts eksperts,
izmantojot ieņēmumu metodi un izmaksu aizvietošanas metodi. Ieņēmumu metodes pamatā ir dati
par vidējo ilggadējo ūdens pieteci katrā HES, elektroenerģijas cenu prognoze, pamatojoties uz biržas
datiem, vēsturisko ražošanas un ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu analīze un izmaksu prognoze
nākotnē, balstoties uz publiski pieejamiem valsts statistikas datiem, kapitālieguldījumu prognoze, neto
naudas plūsmas prognoze, kā arī diskonta un kapitalizācijas likmes aprēķins, balstoties uz tirgus datiem.
Ņemot vērā to, ka aplēstās aktīvu aizvietošanas izmaksas pārsniedza vērtību, kas noteikta pēc ienākumu
metodes, katra hidroelektrostacijas pamatlīdzekļa aplēstās amortizētās aizvietošanas izmaksas vērtība
tika samazināta, lai atzītu ekonomisko nolietojumu. Izmaksu aizvietošanas vērtība tika noteikta atbilstoši
pamatlīdzekļu tehniskajiem parametriem, šodienas tehniskajām prasībām un nepieciešamā funkcionālā
analoga aizvietošanas izmaksām, atskaitot fizisko, funkcionālo un ekonomisko nolietojumu.
Pārvērtēšanas rezultātā 2023. gadā pārvērtēto hidroelektrostaciju pamatlīdzekļu uzskaites vērtība
palielinājās par 313 169 tūkstošiem EUR. Pamatlīdzekļu vērtības palielinājums 312 061 tūkstošu EUR
apmērā atzīts ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezervē pašu kapitāla sastāvā (skatīt 21. a pielikumu),
2023. gadā mātessabiedrībā un koncernā ir kapitalizētas aizņēmumu procentu izmaksas 1 328 tūkstošu EUR
apmērā (2022. gadā: 310 tūkstoši EUR) (11. pielikums). Aizņēmumu procentu izmaksu kapitalizācijas likme
bija 2,23% (2022. gadā: 1,43 %).
Informācija par koncernā ieķīlātiem pamatlīdzekļiem atklāta 23. I pielikumā.
b) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Uzskaites politika
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti, lai nodrošinātu, ka pārvērtēšanai pakļauto
pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kāda tiktu noteikta, novērtējot tos patiesajā vērtībā
pārskata perioda beigās.
Regulāri, bet ne retāk kā reizi 5 gados tiek pārvērtēti hidroelektrostaciju un sadales sistēmas aktīvi (pamatlīdzekļi):
a) Hidroelektrostaciju aktīvi:
hidroelektrostaciju ēkas un inženierbūves,
hidroelektrostaciju tehnoloģiskās iekārtas un ierīces;
b) Sadales sistēmas elektrolīnijas un elektroiekārtas:
elektrolīnijas,
transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas.
Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā kā "Ilgtermiņa aktīvu
pārvērtēšanas rezerves" izmaiņas pašu kapitālā. Ja pārvērtēšanas rezultātā ir radies vērtības samazinājums, tas
vispirms tiek norakstīts no iepriekšējos gados visaptverošos ienākumos vērtības pieauguma, ja samazinājums
pārsniedz pārvērtēšanas rezervi, tad pārsniegums tiek atzīts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pārvērtēšanas datumā sākotnējo uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli aktīva
uzskaites vērtības izmaiņām tā, lai aktīva uzskaites vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto vērtību.
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezervi samazina un pārnes uz nesadalīto peļņu brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis
tiek norakstīts vai atsavināts.
Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, ieguldīt pamatkapitālā, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt citās
rezervēs, ne arī izmantot citiem mērķiem.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
39
savukārt pamatlīdzekļu vērtības palielinājums, kas apvērš iepriekš atzīto vērtības samazinājumu
1 108 tūkstošu EUR apmērā, iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina.
Aktīvu vērtēšanā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta likme ir 8,88 % (2022: 10,25 %).
Ja pirmsnodokļu likme palielinātos par 1 %, tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība samazinātos
par 174 063 tūkstošiem EUR ( 2022: par 119 182 tūkstošiem EUR). Ja pirmsnodokļu likme samazinātos
par 1 %, tad pārvērtēto hidroelektrostaciju aktīvu vērtība palielinātos par 228 159 tūkstošiem EUR
(2022: par 146 219 tūkstošiem EUR). Ja elektroenerģijas cenas palielinās par 5 %, tad aktīvu vērtība
palielinās par 127 937 tūkstošiem EUR (2022: par 114 722 tūkstošiem EUR), ja cenas samazinās par 5 %,
tad aktīvu vērtības samazināsies par 127 937 tūkstošiem EUR (2022: par 114 722 tūkstošiem EUR).
Sadales sistēmas aktīvi
Sadales sistēmas elektroiekārtas tika pārvērtētas pēc stāvokļa uz 2020. gada 1. aprīli un sadales
sistēmas elektrolīnijas pārvērtētas pēc stāvokļa uz 2021. gada 1. janvāri.
Veicot elektroiekārtu pārvērtēšanu, vērtētājs izmantoja izmaksu pieeju un izvērtēja, kā mainījušās minēto
pamatlīdzekļu aizstāšanas vai atjaunošanas izmaksu komponentes kopš iepriekšējās pārvērtēšanas.
Tādi pati pieeja tika izmantota elektrolīniju vērtēšanā, izmantoja izmaksu pieeju, nosakot AS "Sadales
tīkls" elektrotīklu izbūvei izmantoto elektrolīniju kontroltāmes izmaksu pozīciju vērtības. Kontroltāme ir
tāme elektrolīniju izbūves vai rekonstrukcijas mediānas objektam, kas atbilst cenas mediānas vērtībai
katrā elektrolīniju (pamatlīdzekļu) grupā, neņemot vērā izbūves izmaksu ekstrēmus. Aizvietošanas
izmaksu aprēķinā kontroltāmju izmaksu pozīcijas izcenotas atbilstoši tirgus cenām uz 2021. gada
1. janvāri.
2023. gada 31. decembrī AS "Sadales tīkls" vadība ir novērtējusi iekšējos un ārējos rādītājus, vai
būtu nepieciešama pārvērtēšana. Šajā novērtējumā vispārējais būvniecības izmaksu un elektroiekārtu
izmaksu cenu līmeņa pieaugums papildināts ar pieaugumu inflācijas un diskonta likmēs, kas pārsniedz
koncerna grāmatvedības politikās noteiktos kritērijus, ir rādītāji, ka būtu jāveic aktīvu pārvērtēšanu.
Pārbaudot aktīvu atgūstamo vērtību, AS "Sadales tīkls" vadība secināja, ka aktīvu patiesā vērtība
būtiski neatšķiras no aktīvu uzskaites vērtības 2023. gada 31. decembrī. Šādu secinājumu galvenokārt
noteica ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 29. augusta lēmumu
apstiprinātā "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika" ar kuru noteikts, ka regulēto
aktīvu bāzes aprēķinos izmanto aktīvu vērtību, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu
pārvērtēšanu ietekmi. Ņemot vērā minēto, aktīvu pārvērtēšanu uz 2023.gada 31.decembri nav jāveic.
c) Vērtības samazinājums
Uzskaites politika
Aktīvu, kas tiek pakļauti nolietojumam vai amortizācijai, zemes vērtība un ieguldījumi meitassabiedrībās tiek pārskatīti
ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības
samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā
vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot norakstīšanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības.
Lai noteiktu lietošanas vērtību, novērtētā nākotnes naudas plūsma tiek diskontēta līdz tās tagadnes vērtībai,
izmantojot pēcnodokļa diskonta likmi, kas atspoguļo tirgus īstermiņa sagaidāmo naudas vērtību un aktīvam
atbilstošos riskus. Ja aktīvs nerada būtisku neatkarīgu naudas plūsmu, atgūstamā vērtība tiek noteikta tai naudas
plūsmu radošajai vienībai, kuras sastāvā attiecīgais aktīvs iekļauts. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti
pārējos visaptverošos ienākumos un reversēti aktīvu pārvērtēšanas rezervē pašu kapitālā aktīviem, kas uzskaitīti
pārvērtētajā vērtībā, bet vērtības samazināšanās aktīviem, kas uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu un
vērtības samazinājumu, vai aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā gadījumā, ja zaudējumi no šo aktīvu vērtības
samazināšanās pārsniedz iepriekš atzīto atlikušo pārvērtēto vērtību – peļņas vai zaudējumu aprēķinā pamatlīdzekļu
nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu aprēķinātās amortizācijas izmaksu un aktīvu vērtības samazinājuma pozīcijās.
Pamatpieņēmumi, kurus izmanto, nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, pamatojas uz koncerna uzņēmumu vai
mātessabiedrības vadības iespējami precīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva
atlikušajā lietderīgās izmantošanas laikā uz jaunākajiem apstiprinātajiem finanšu budžetiem un koncerna sabiedrību
vadības apstiprinātajām prognozēm, kas aptver maksimāli 10 gadu periodu. Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta,
katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai ir bijuši notikumi vai apstākļu izmaiņas, kuru ietekmē
uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās būtu jāpārskata. Apvērstais uzkrājumu samazinājums aktīviem,
kas tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu un vērtības samazinājumu, tiek atzīts peļņas vai zaudējumu
aprēķinā. Apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
atbilstoši iepriekš peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās šiem pašiem
pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem. Atlikušais apvērstais pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības samazinājums tiek atzīts
visaptverošajos ienākumos.
I) AS “Latvenergo” termoelektrostacijas (AS “Latvenergo” TEC)
AS "Latvenergo" TEC pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma izvērtējums ir balstīts uz aktīvu lietošanas
vērtības noteikšanu. Kā naudas plūsmu ienesošā vienība ir definēti AS "Latvenergo" TEC aktīvi.
2017. gada oktobrī mātessabiedrība pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts,
vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC-1 un
TEC-2 koģenerācijas stacijām (4. f pielikums). Vienreizējā kompensācija tika aprēķināta 75 % apmērā
no diskontētās nākotnes garantētās maksas par uzstādītajām elektriskajām jaudām. 2017. gada
21. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienreizējas garantētās maksas
par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu izmaksu AS "Latvenergo". Dotācijas daļa,
kurai piemēroti nosacījumi, atzīta kā nākamo periodu ieņēmumi koncerna un mātessabiedrības pārskatā
par finanšu stāvokli (28. pielikums) un lineāri attiecināma uz ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta
perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim. Koncerns un mātessabiedrība peļņas vai zaudējumu
aprēķina pozīcijā "Pārējie ieņēmumi" 2023. gadā bija atzinusi 23 990 tūkstošus EUR (2022. gadā:
23 990 tūkstošus EUR) (7. pielikums). Attiecīgi 113 460 tūkstoši EUR 2023. gada 31.decembrī
(31/12/2022: 137 450 tūkstoši EUR) ir atzīti nākamo periodu ieņēmumos un lineāri attiecināmi uz
ieņēmumiem līdz nosacījumu izpildei atbalsta perioda laikā līdz 2028. gada 23. septembrim.
AS "Latvenergo" TEC nākotnes diskontētās naudas plūsmas novērtējums 2023. gada 31. decembrī
bija 34 351 tūkstotis EUR apmērā (31/12/2022: 28 607 tūkstošu EUR). Detalizētāka informācija ir
sniegta zemāk. Attiecīgi AS "Latvenergo" TEC aktīvu vērtība ir novērtēta kā nākamo periodu ieņēmumu
un nākotnes diskontēto naudas plūsmu summa 2023. gada 31.decembrī – 147 811 tūkstoši EUR
(31/12/2022: 166 057 tūkstoši EUR). AS "Latvenergo" TEC aktīvu uzskaites vērtība 2023. gada
31. decembrī – 170 120 tūkstoši EUR (31/12/2022: 159 827 tūkstoši EUR).
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
40
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
Nākamo periodu ieņēmumi
113 460
137 450
Nākotnes diskontētās naudas plūsmas novērtējums
34 351
28 607
Aktīvu patiesā vērtība
147 811
166 057
Aktīvu uzskaites vērtība
170 120
159 827
Aktīvu vērtības izmaiņas
(22 309)
6 230
Augstāk minēto aprēķinu ietekmē 2023. gadā AS "Latvenergo" TEC atzīts papildu vērtības samazinājums
22 309 tūkstošu EUR apmērā (2022. gadā: vērtības samazināšanās apvērsums 6 230 tūkstošu EUR)
un atzīts atbilstoši aktīvu grupām: "Zeme, ēkas un inženierbūves" un "Tehnoloģiskās iekārtas un
ierīces". Papildu vērtības samazinājums ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā "Nemateriālo
ieguldījumu, pamatlīdzekļu un tiesību lietot aktīvus amortizācija, nolietojums un vērtības samazinājums".
Kopējais vērtības samazinājums 2023. gada 31. decembrī bija 221 491 tūkstotis EUR (31/12/2022:
199 181 tūkstotis EUR).
Lai pārliecinātos, ka bilances vērtība ir saskaņā ar atzīto vērtības samazinājumu, tika izvērtētas paredzamās
nākotnes naudas plūsmas, kas izriet no AS "Latvenergo" TEC darbības. Prognozēs ir iekļauts periods
no 2024. līdz 2028. gadam un galīgās vērtības novērtējums 2028. gadā, kas ir izteikts kā rezerves
dīzeļdegvielas krājumu un ūdenssildāmo katlu nākotnes vērtības summa. Ieņēmumu naudas plūsmas
prognoze ietver ieņēmumus no elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas, kā arī samazinātos
elektriskās jaudas maksājumus, kas ir noteikti TEC-2 atbalsta periodam līdz 2028. gada 23. septembrim,
atbilstoši 2020. gada 2. septembra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 561.
Elektroenerģijas, dabasgāzes un emisijas kvotu tirgus cenas tika prognozētas, balstoties uz jaunākajām
trešās puses ekspertu aplēsēm. Izmaksu prognoze pamatojas uz vēsturiskajiem datiem, vadības
apstiprināto 2024. gada budžetu, noslēgtajiem uzturēšanas un iekārtu apkalpošanas līgumiem un
ilgtermiņā prognozēto inflāciju 2 % apmērā. 2023. gadā izmantotā nominālā pirmsnodokļu diskonta likme
ir 8,875 % (2022. gadā: 10,25%). Diskonta likmes aprēķinu galvenokārt ir ietekmējusi zemāka novērtētā
bezriska likmes vērtība, tirgus riska prēmija, kā arī EUROSWAP likme. Aprēķina rezultātā iegūtā diskontētā
nākotnes naudas plūsma pārskata gadā ir 34 351 tūkstotis EUR (2022. gadā: 28 607 tūkstoši EUR).
AS "Latvenergo" TEC darbība ir elastīgi pielāgojama elektroenerģijas tirgus apstākļiem un garantē Latvijai
būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas. Termoelektrostacijas var gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas
elektroenerģijas patēriņu situācijās, kad kādu apstākļu dēļ ir ierobežots elektroenerģijas imports no
ārvalstīm.
Koncerns un mātessabiedrība ir veikuši AS "Latvenergo" TEC patiesās vērtības testa jutīguma analīzi
attiecībā pret pieņēmumu izmaiņām uz 2023. gada 31. decembri:
Diskonta likme
Elektroenerģijas cena*
Dabasgāzes cena*
EUR'000
pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums
Iespējamās TEC aktīvu par 1pp par 1pp par 10 % par 10 % par 10 % par 10 %
vērtības izmaiņas
(1 431)
1 497
34 187
(36 955)
(20 193)
19 465
* Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas vēsturiski ir cieši korelējošas
II) AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas aktīvi
Vērtības samazinājuma izvērtēšana sadales sistēmas aktīviem veikta saskaņā ar 36.SGS, ņemot vērā
lietošanas vērtības aprēķinu. Sadales sistēmas aktīvi ir definēti kā naudu ienesošās vienība. Lai noteiktu
lietošanas vērtību naudas plūsmu ģenerējošajai vienībai, diskontējot naudas plūsmu, izmantota nominālā
pēcnodokļu diskonta tirgus likme.
Aktīvu vērtības noteikšanā izmantotie galvenie pieņēmumi
2023
2022
Diskonta likme
7,24 %
5,92 %
Ilgtermiņa izaugsmes temps
2,29 %
2,0 %
Joprojām saspringtā ģeopolitiskās situācija pārskatā gadā saglabāja augstus inflācijas rādītājus, materiālu
cenu pieaugumu un procenta likmju kāpumu. Vērtības samazinājuma izvērtēšanā ņemtas vērā cenu
prognozes galvenajām ieņēmumu un izmaksu plūsmām un no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas sniegtā apstiprinājuma – pieņēmumi saistībā ar kapitālieguldījumu plāniem. Ņemot vērā minētos
faktorus, sabiedrības vadība nav konstatējusi aktīvu vērtības samazināšanās 2023. gadā (2022: netika
konstatēta). AS "Sadales tīkls" vadības pieņēmumi ir balstīti uz informāciju, kas pieejama finanšu pārskatu
apstiprināšanas brīdī. Nākotnes notikumu ietekme uz AS "Sadales tīkls" turpmāko darbību var atšķirties
no pašreizējā novērtējuma.
Koncerns ir veicis AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas aktīvu patiesās vērtības testa jutīguma analīzi
attiecībā pret pieņēmumu izmaiņām uz 2023. gada 31. decembri:
EUR’000
Diskonta likme
pieaugums par 1pp
Iespējamās sadales sistēmas aktīvu vērtības izmaiņas
Nav vērtības samazinājuma
AS "Sadales tīkls" vadība ir novērtējusi, ka citi rādītāji nav jūtīgi, jo atbilstoši normatīvajam regulējumam tie
ir pilnībā atgūstami vai nu caur jauno tarifa projektu, vai ar regulatīvo kontu pašreizējā regulācijas periodā.
d) Ieguldījuma īpašumi
Uzskaites politika
Ieguldījuma īpašumi ir zeme vai ēkas vai ēku daļas, kas ir koncerna vai mātessabiedrības īpašumā un tiek
izmantotas, lai iegūtu ieņēmumus no to iznomāšanas vai vērtības pieauguma, nevis piegādājamo preču vai
pakalpojumu ražošanai vai administratīviem mērķiem, vai arī pārdošanai komercdarbībā pieņemtajā kārtībā.
Ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Koncerns un
mātessabiedrība izmanto izmaksu metodi ieguldījuma īpašumu novērtēšanai un turpmāk novērtē iegādes vērtībā,
no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi.
Izmantotās nolietojuma normas ir atbilstošas attiecīgo pamatlīdzekļu kategoriju aplēstajam lietderīgās
izmantošanas periodam – no 15 līdz 80 gadiem.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
41
15. Noma
a) Tiesības lietot aktīvus un nomas saistības
Uzskaites politika
Līguma noslēgšanas brīdī koncerns un mātessabiedrība izvērtē, vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir
noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificējama aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu
apmaiņā pret atlīdzību.
Nomas saistības un tiesības lietot aktīvus tiek atzītas visiem ilgtermiņa nomas līgumiem, kas atbilst 16. SFPS
kritērijiem (standarta ieviešanas brīdī atlikušais nomas periods ir garāks par 12 mēnešiem).
Mazas vērtības nomas netiek uzskaitītas pilnībā, piemērojot papildu atbrīvojumu no uzskaites zemes nomām zem
transformatoru apakšstacijām, kas atbilstoši 16. SFPS kritērijiem tiek uzskatītas par nebūtiskām, kā arī šāda veida
aktīvu vērtība nav būtiska.
Noma tiek atzīta kā tiesības lietot aktīvu un tam atbilstošās nomas saistības datumā, kad nomātais aktīvs ir
pieejams koncernam un mātessabiedrībai lietošanā. Tiesību izmantot aktīvu izmaksas veido:
nomas saistību sākotnējā novērtējuma summas;
jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas
maksājumus;
jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas.
Tiesības lietot aktīvu atzītas kā atsevišķs postenis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un tiek klasificētas atbilstoši
pamatlīdzekļu grupām.
Koncerns un mātessabiedrība uzskaita tiesības lietot zemi, ēkas un inženierbūves.
Tiesības lietot aktīvu tiek amortizētas pēc lineārās metodes no sākotnējā atzīšanas datuma līdz atbilstošā aktīva
lietderīgās lietošanas laika beigām. Nolietojums tiek rēķināts pēc lineārās metodes no nomas sākuma datuma
līdz nomas termiņa beigām, ja vien nav plānots aktīvu izpirkt. Tiesības lietot aktīvu periodiski tiek samazinātas par
zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi ir, un koriģētas, ņemot vērā nomas saistību novērtēšanu.
Aktīvi un saistības, kas izriet no nomas to sākotnējās piemērošanas datumā, tiek novērtēti atlikušo nomas
maksājumu pašreizējā vērtībā, kas diskontēta, izmantojot nomā ietverto procentu likmi.
Nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, ja mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai likme, ko
lieto šo maksājumu noteikšanai, ja mainās Sabiedrības aplēse par paredzamo maksājumu apmēru vai ja koncerns
un mātessabiedrība maina savu izvērtējumu par pirkšanas iespējas izmantošanu, nomas termiņa pagarināšanu vai
izbeigšanu. Kad nomas saistības tiek atkārtoti novērtētas, attiecīga korekcija tiek veikta lietošanas tiesību aktīva
uzskaites vērtībā vai atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība samazinās
līdz nullei.
Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp nomas saistībām un procentu izdevumiem par nomas saistībām.
Nomas saistību procentu izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā nomas periodā, lai veidotu konstantu
periodisku procentu likmi atlikušajai nomas saistībai katrā periodā.
Nomas maksājumi, kas saistīti ar īstermiņa nomu, tiek atzīti kā izdevumi pēc lineārās metodes peļņas vai zaudējumu
aprēķinā. Īstermiņa noma ir noma, kuras nomas termiņš sākuma datumā ir 12 mēneši vai mazāk.
Koncerns un mātessabiedrība ir atzinusi tiesības lietot aktīvus par zemi, ēkām un inženierbūvēm, kā arī par
kombinētā optiskā kabeļa (OPGW – optical ground wire with dual function) šķiedru nomu.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Ieguldījuma īpašumi Ieguldījuma īpašumi, kas
Ieguldījuma īpašumi KOPĀ
Ieguldījuma īpašumi
Ieguldījuma īpašumi, kas Ieguldījuma īpašumi KOPĀ
iznomāšanai * paredzēti atsavināšanai iznomāšanai * paredzēti atsavināšanai
2023
2022
2023
2022
2023
2022
2023
2022
2023
2022
2023
2022
Sākotnējā vērtība gada sākumā
1 784
1 784
758
2 023
2 542
3 807
2 700
2 700
214
1 861
2 914
4 561
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
(211)
(199)
(34)
(292)
(245)
(491)
(691)
(674)
(1)
(285)
(692)
(959)
Atlikusī vērtība gada sākumā
1 573
1 585
724
1 731
2 297
3 316
2 009
2 026
213
1 576
2 222
3 602
Pārklasificēts no pamatlīdzekļiem (16. pielikums)
612
823
612
823
58
315
58
315
Norakstīts
(7)
(31)
(7)
(31)
(1)
(1 678)
(1)
(1 678)
Pārdots
(581)
(1 799)
(581)
(1 799)
Aprēķinātā amortizācija
(12)
(12)
(12)
(12)
(18)
(17)
(18)
(17)
Atlikusī vērtība gada beigās
1 561
1 573
748
724
2 309
2 297
1 991
2 009
270
213
2 261
2 222
Sākotnējā vērtība gada beigās
1 784
1 784
829
758
2 613
2 542
2 700
2 700
287
214
2 987
2 914
Uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums gada beigās
(223)
(211)
(81)
(34)
(304)
(245)
(709)
(691)
(17)
(1)
(726)
(692)
Atlikusī vērtība gada beigās
1 561
1 573
748
724
2 309
2 297
1 991
2 009
270
213
2 261
2 222
* Sadales un pārvades sistēmai piekrītošais nekustamais īpašums un pamatlīdzekļi
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
42
Tiesības lietot aktīvus EUR’000
Koncerns
Mātessabiedrība
Zeme, ēkas un inženierbūves
Zeme, ēkas un inženierbūves
2021.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
12 871
7 342
Uzkrātais nolietojums
(4 559)
(2 199)
Atlikusī vērtība
8 312
5 143
Gads, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī
Atzītas izmaiņas nomas līgumos
4 261
1 094
Nolietojums
(2 047)
(1 171)
Atlikusī vērtība 2022. gada 31. decembrī
10 526
5 066
2022.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
16 784
8 436
Uzkrātais nolietojums
(6 258)
(3 370)
Atlikusī vērtība
10 526
5 066
Gads, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī
Atzītas izmaiņas nomas līgumos
2 928
875
Nolietojums
(2 235)
(1 231)
Atlikusī vērtība 2023. gada 31. decembrī
11 219
4 710
2023.
gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība
17 994
9 311
Uzkrātais nolietojums
(6 775)
(4 601)
Atlikusī vērtība
11 219
4 710
Nomas saistības EUR’000
Koncerns
Mātessabiedrība
2021.
gada 31. decembrī
8 428
5 226
tajā skaitā:
- ilgtermiņa
6 540
4 085
- īstermiņa
1 888
1 141
Gads, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī
Atzītas izmaiņas nomas līgumos
4 261
1 094
Maksājumi par nomas saistībām
(2 150)
(1 234)
Aktīvu nomas procentu izmaksas
136
80
2022.
gada 31. decembrī
10 675
5 166
tajā skaitā:
- ilgtermiņa
8 648
4 206
- īstermiņa
2 027
960
Gads, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī
Atzītas izmaiņas nomas līgumos
2 933
875
Maksājumi par nomas saistībām
(2 364)
(1 300)
Aktīvu nomas procentu izmaksas
162
83
2023.
gada 31. decembrī
11 406
4 824
tajā skaitā:
- ilgtermiņa
9 015
3 607
- īstermiņa
2 391
1 217
Nomas maksājumi tiek sadalīti starp pamatsummu un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas
peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra
perioda saistību atlikumu.
b) Nomas maksas izdevumi (16. SFPS)
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļotas šādas vērtības attiecībā uz nomām:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Tiesību lietot aktīvu nolietojums (zeme, ēkas un inženierbūves)
2 235
2 047
1 231
1 171
Aktīvu nomas procentu izdevumi (iekļauti finanšu izmaksās)
162
136
83
80
Īstermiņa un zemas vērtības nomas izmaksas
151
90
48
48
Mainīgās nomas maksājumu izmaksas, kas netiek iekļautas
nomas saistībās
112
31
82
31
KOPĀ nomas izmaksas
2 660
2 304
1 444
1 330
Koncerna un mātessabiedrības pārskatā par naudas plūsmām par gadu, kas beidzās 2023. gada
31. decembrī, nomas maksājumi koncernā 370 tūkstošu EUR apmērā un mātessabiedrībā
534 tūkstošu EUR apmērā, veikti ar savstarpējo ieskaitu un iekļauti pamatdarbības naudas plūsmā
apgrozāmā kapitālā izmaiņās (2022: koncernā 372 tūkstošu EUR un mātessabiedrībā 505 tūkstošu EUR
apmērā). Pārējie samaksātie maksājumi par nomu koncernā 1 886 tūkstoša EUR apmērā un
mātessabiedrībā 731 tūkstošu EUR apmērā, ir iekļauti finansēšanas darbības (samaksātie maksājumi
par nomu) un pamatdarbības (izdevumi procentu maksājumiem) naudas plūsmā (2022: koncernā
1 671 tūkstoša EUR apmērā un mātessabiedrībā 649 tūkstošu EUR apmērā).
c) Nomas maksas ieņēmumi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Nomas maksas ieņēmumi (koncerns un mātessabiedrība
ir iznomātājs)
6
1 478
1 977
3 070
3 357
Nākotnes minimālās saņemamās nomas maksas atbilstoši operatīvās nomas
līgumiem pēc to termiņiem (koncerns un mātessabiedrība ir iznomātājs)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
– 1 gads vai mazāk
1 489
1 969
3 070
3 357
– 1–5 gadi
2 219
2 198
8 520
7 794
– virs 5 gadiem
1 486
1 486
1 486
1 486
KOPĀ saņemamās nomas maksas
5 194
5 653
13 076
12 637
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
43
16. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Mātessabiedrības līdzdalības daļas (%) meitassabiedrībās un pārējie ilgtermiņa finanšu
ieguldījumi
Sabiedrība
Atrašanās
Uzņēmējdarbības veids
31/12/2023
31/12/2022
vieta Līdz-
EUR'000
Līdz-
EUR'000
dalības dalības
daļa, % daļa, %
Ieguldījumi
meitassabiedrībās
AS "Sadales tīkls" (18/09/2006)
Latvija
Elektroenerģijas sadale
100 %
641 450
100 %
641 450
SIA "Enerģijas publiskais
Latvija
Elektroenerģijas obligātā
tirgotājs" (25/04/2014)
iepirkuma administrēšana
100 %
40
100 %
40
Elektrum Eesti OÜ (27/06/2007)
Igaunija
Elektroenerģijas un dabasgāzes
tirdzniecība
100 %
35
100 %
35
Elektrum Lietuva, UAB
Lietuva
Elektroenerģijas un dabasgāzes
(07/01/2008)
tirdzniecība
100 %
25 000
100 %
600
SIA "Latvijas vēja parki"
Latvija
Vēja parku attīstība un
(22/07/2022)
elektroenerģijas ražošana
80 %
1 600
80 %
1 600
SIA "Liepājas enerģija"
Latvija
Siltumenergijas,
(06/07/2005) elektroenerģijas ražošana un
tirdzniecība
51 %
3 556
51 %
3 556
KOPĀ
671 681
647 281
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS “Pirmais Slēgtais Pensiju
Latvija
Pensiju plānu pārvaldīšana
Fonds”
46,30 %
36
46,30 %
36
AS “Rīgas siltums”
Latvija
Siltumenerģijas,
elektroenerģijas ražošana un
tirdzniecība
0,0051 %
3
0,0051 %
3
KOPĀ
39
39
KOPĀ mātessabiedrības līdzdalības daļas meitassabiedrībās un pārējie
ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
671 720
647 320
Meitassabiedrību līdzdalības daļas (%)
Sabiedrība
Atrašanās
Uzņēmējdarbības veids
31/12/2023
31/12/2022
vieta
Līdzdalības daļa, %
Līdzdalības daļa, %
Elektrum Eesti OÜ meitassabiedrības
Elektrum Latvija, SIA
(18/09/2012)
Latvia
Elektroenerģijas tirdzniecība
100 %
100 %
Energiaturu Võrguehitus OÜ Elektroenerģijas mikrotīkla
(26/08/2021)
Estonia
pakalpojumi
100 %
100 %
HN põld ja mets 1 OÜ Atjaunīgās enerģijas ražošanas
(31/05/2023)
Estonia
attīstība
100 %
Elektrum Lietuva, UAB meitassabiedrības
Klaipėda unlimited sun, UAB Atjaunīgās enerģijas ražošanas
(27/01/2023)
Lithuania
attīstība
100 %
Koncernam pieder 50% līdzdalība kopuzņēmumos, sabiedrībās, kas nodarbojas ar atjaunīgās enerģijas
ražošanas attīstību Lietuvā, 2 tūkstoši EUR apmērā.
Koncerna ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Sabiedrība
Atrašanās
Uzņēmējdarbības veids
31/12/2023
31/12/2022
vieta Līdz-
EUR'000
Līdz-
EUR'000
dalības dalības
daļa, % daļa, %
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
AS “Pirmais Slēgtais Pensiju
Fonds”
Latvija
Pensiju plānu pārvaldīšana
48,15 %
37
48,15 %
37
AS “Rīgas siltums”
Latvija
Siltumenerģijas,
elektroenerģijas ražošana un
KOPĀ koncerna ilgtermiņa
tirdzniecība
0,0051 %
3
0,0051 %
3
finanšu ieguldījumi
40
40
Koncernam pieder 48,15 % no AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" kapitāla daļām
(mātessabiedrībai 46,30 %). Tomēr koncerns un mātessabiedrība ir tikai nominālais akcionārs,
jo Pensiju fonds ir bezpeļņas akciju sabiedrība, un visus riskus vai labumus, kas rodas sabiedrības
darbības un pensiju plāna līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, uzņemas vai iegūst Pensiju fonda pensiju
plāna dalībnieki. Šā iemesla dēļ ieguldījums AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" ir novērtēts iegādes
vērtībā.
2023. gada 31. decembrī SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" un AS "Sadales tīkls" kopā pieder viena
AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" akcija, kuras nominālvērtība ir EUR 1 422 (1,85 % akciju īpatsvars
pamatkapitālā), līdz ar to katrai pusei piederot 1/2 domājamās daļas no akcijas EUR 711 apmērā.
Uzskaites politika par ieguldījumiem meitassabiedrībās un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu atzīšanu ir
atklāta 2. pielikumā.
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu kustība
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
40
40
647 320
645 218
Ieguldīti pamatkapitālā
24 400
2 102
Pārskata gada beigās
40
40
671 720
647 320
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
44
Finanšu informācijas kopsavilkums par meitassabiedrībām
Pašu kapitāls
Pārskata gada peļņa /
Mātessabiedrībai samaksātās Ieguldījuma daļas uzskaites EUR'000
(zaudējumi) dividendes* vērtība
Meitassabiedrības
31/12/2023
31/12/2022
2023
2022
2023
2022
31/12/2023
31/12/2022
Mātessabiedrības meitassabiedrības:
AS "Sadales tīkls"
985 972
970 630
16 906
(20 415)
10 429
641 450
641 450
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"
40
40
40
40
Elektrum Eesti OÜ
1031
1127
359
455
455
156
35
35
Elektrum Lietuva, UAB
29 425
956
4 069
656
25 000
600
SIA Latvijas vēja parki
1 134
1 809
(675)
(191)
1 600
1 600
SIA "Liepājas enerģija"
16 793
14 469
3 243
1 276
469
3 556
3 556
KOPĀ Mātessabiedrības meitassabiedrības
1 034 395
989 031
23 902
(18 219)
924
10 585
671 681
647 281
Elektrum Eesti OÜ līdzdalība meitassabiedrībās:
Kopā Elektrum Eesti OÜ līdzdalība meitassabiedrībās
3 593
2 936
657
541
6 204
4 754
Elektrum Lietuva, UAB līdzdalība meitassabiedrībās:
Kopā Elektrum Lietuva, UAB līdzdalība meitassabiedrībās
3
3 932
* 2023.
gadā no meitassabiedrībām saņemtas dividendes kā naudas līdzekļi 924 tūkstošu EUR apmērā (2022. gadā: 156 tūkstošu EUR apmērā saņemtas kā naudas līdzekļi un ar bezskaidras naudas norēķinu ieskaita veidā 10 429 tūkstošu EUR apmērā).
Finanšu informācijas kopsavilkums par nekontrolējošo līdzdalību
Ilgtermiņa aktīvi
Apgrozāmie līdzekļi
Ilgtermiņa kreditori
Īstermiņa kreditori
EUR'000
Meitassabiedrības nekontrolējošā līdzdalība
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
SIA "Latvijas vēja parki" (20%)
754
28
297
347
824
14
SIA "Liepājas enerģija" (49 %)
14 632
14 232
3 815
5 651
14 815
9 223
2 959
3 571
Biznesa apvienošana un īpašumtiesību iegūšana
2022. gadā reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja
parki", kura mērķis ir veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus. SIA "Latvijas vēja parki"
pamatkapitāls ir 2 000 tūkstoši EUR ar AS "Latvenergo" līdzdalību kopuzņēmumā 80 % apmērā un
AS "Latvijas valsts meži" līdzdalību 20 % apmērā. 2023. gadā SIA “Latvijas vēja parki” dalībnieku
sapulce nolēma, ka sabiedrības pamatkapitāls tiks palielināts par 5 000 tūkstošiem EUR, un 2023. gadā
mātessabiedrība veica samaksu sabiedrībai par uzņēmuma pamatkapitāla nereģistrētajām daļām
4 000 tūkstošu EUR apmērā.
17. Krājumi
Uzskaites politika
Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtība ir normālas
koncerna sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas.
Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi, izņemot dabasgāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes
krātuvē, kam pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.
Krājumu pirkšanas izmaksas ietver pirkšanas cenu, ievedmuitu un citus nodokļus un nodevas, transportēšanas un
ar to saistītās izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas tieši saistītas ar materiālu un preču piegādi. Nosakot krājumu
vērtību, tiek atskaitītas tirdzniecības atlaides, rabati un tiem līdzīgas atlaides.
Katra pārskata gada beigās krājumi tiek pārskatīti, lai identificētu to novecošanās pazīmes. Konstatējot novecojušus
vai bojātus krājumus, tiek atzīti uzkrājumi līdz to atgūstamai vērtībai. Papildus pārskata gadā ne retāk kā reizi mēnesī
tiek veikta krājumu vērtības pārskatīšana lēnas kustības krājumiem, lai identificētu morāli un fiziski novecojušus
krājumus. Šāda veida krājumiem tiek veidoti uzkrājumi vērtības samazināšanai.
Lēnas kustības krājumu uzkrājumu veidošanai ir šādi pamatprincipi:
a) hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju uzturēšanas krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā,
uzkrājumi tiek veidoti 90 % apmērā, savukārt krājumiem, kuri nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek
veidoti 45 % apmērā;
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
45
b) krājumiem, kuri nav apgrozījušies 12 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 100 % apmērā, savukārt krājumiem, kuri
nav apgrozījušies 6 mēnešu laikā, uzkrājumi tiek veidoti 50 % apmērā;
c) uzkrājumi netiek veidoti hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju nepārtrauktās darbības nodrošināšanai
nepieciešamajiem kurināmā krājumiem, dabasgāzei un lūžņiem.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Dabasgāze (zemākā no pašizmaksas un neto pārdošanas vērtības)
119 250
241 588
119 250
241 588
Izejvielas un materiāli (pēc pašizmaksas)
23 377
18 888
1 205
1 084
Preces pārdošanai (zemākā no pašizmaksas un neto
pārdošanas vērtības)
13 809
12 802
3 916
3 259
Pārējie krājumi (pēc pašizmaksas)
19 359
16 585
18 900
16 055
Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi
6 490
5 128
88
Avansa maksājumi par dabasgāzi un pārējiem krājumiem
4 603
2 027
4 026
469
Uzkrājumi izejvielām, materiāliem un pārējiem krājumiem
(3 090)
(1 380)
(1 340)
(869)
KOPĀ krājumi
183 798
295 638
146 045
261 586
Uzkrājumu izmaiņas izejvielām un materiāliem noliktavās koncernā 1 710 tūkstošu EUR apmērā
(2022: 270 tūkstošu EUR apmērā) un mātessabiedrībā 471 tūkstoša EUR apmērā (2022: 134 tūkstošu EUR
apmērā) ir iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā "Izlietotās izejvielas un materiāli".
18. Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori
Uzskaites politika
Parādi no līgumiem ar klientiem un citi debitori tiek iedalīti šādās grupās:
a) enerģijas (elektroenerģijas un dabasgāzes) un ar to saistīto pakalpojumu debitoru parādi, ieskaitot sadales
sistēmas pakalpojumu debitorus,
b) siltumenerģijas debitoru parādi,
c) citi debitori (informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu parādi, pieslēgumu maksas parādi un citi
pakalpojumi),
d) meitassabiedrību parādi,
e) citi finanšu debitoru parādi.
Parādus no līgumiem ar klientiem sākotnēji atzīst to rašanās brīdī. Debitoru parādus bez būtiskas finansēšanas
komponentes sākotnēji novērtē pēc darījuma cenas un turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās.
Koncerns un mātessabiedrība izvērtē pierādījumus par vērtības samazināšanos parādiem no līgumiem ar klientiem
un citiem debitoru parādiem gan individuālā, gan kolektīvā līmenī. Visi atsevišķi nozīmīgie debitoru parādi un enerģijas
industrijas uzņēmumu un saistīto pušu parādi tiek novērtēti individuāli attiecībā uz vērtības samazināšanos. Tos, kam
nav konstatēta vērtības samazināšanās, kopā novērtē attiecībā uz jebkādu vērtības samazināšanos, kas radusies,
bet vēl nav apzināta. Debitoru parādus, kas nav atsevišķi nozīmīgi, attiecībā uz vērtības samazinājumu novērtē pēc
portfeļa modeļa. Kolektīvo novērtējumu veic, sagrupējot debitoru parādus ar līdzīgām riska iezīmēm un kavējuma
dienām. Koncerns un mātessabiedrība ir piemērojušas divus sagaidāmā kredītriska modeļus: portfeļa modeli un
darījuma partnera modeli.
Sagaidāmo zaudējumu likmes ir balstītas uz klientu maksājumu profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem
vēsturiskajiem kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā, un tiek koriģēti, ietverot pašreizējo un nākotnē
paredzamo informāciju. Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vienkāršoto pieeju, lai noteiktu sagaidāmos
kredītzaudējumus no kolektīvā līmenī novērtētiem debitoru parādiem (pēc portfeļa modeļa), izmantojot mūža
sagaidāmos kredītzaudējumus.
Attiecībā uz individuāli nozīmīgiem pārējiem debitoru parādiem un pārējiem enerģijas industrijas uzņēmumu un
saistīto pušu parādiem Koncerns un mātessabiedrība piemēro 9. SFPS vispārējo pieeju, lai noteiktu sagaidāmos
kredītzaudējumus (pēc darījuma partnera modeļa), izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu. Sagaidāmie
kredītzaudējumi atbilstoši šim modelim ir balstīti uz individuālā darījuma partnera saistību neizpildes riska
novērtējumu, pamatojoties uz Moody's Latvenergo koncerna sabiedrībām un attiecīgās nozares uzņēmumiem
noteiktajām saistību neizpildes un atgūšanas likmēm (skatīt 4.b pielikumu).
a) Parādi no līgumiem ar klientiem, neto
Parādi no līgumiem ar klientiem pēc sagaidāmo kredītzaudējumu izvērtējuma
modeļa, neto
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Parādi ar SKZ izvērtējumu bez būtiska kredītriska pieauguma
(darījuma partnera modelis)
28 381
59 630
30 943
46 609
Parādi ar mūža SKZ izvērtējumu pēc vienkāršotās pieejas (portfeļa
modelis)
196 541
254 479
130 731
186 583
KOPĀ parādi no līgumiem ar klientiem
224 922
314 109
161 674
233 192
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Parādi no līgumiem ar klientiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)
194 928
214 542
128 213
152 285
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)
8 273
36 133
14 953
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)
23 907
54 228
20 289
49 237
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)
4 418
5 622
1 279
1 444
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)
20 165
23 541
19 936
18 181
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)
11 057
13 503
Uzkrājumi parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmajiem
251 691
334 066
180 774
249 603
kredītzaudējumiem:
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)
(24 752)
(17 642)
(18 682)
(15 938)
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)
(17)
(18)
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)
(360)
(448)
(348)
(422)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)
(1 600)
(1 823)
(20)
(23)
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)
(40)
(26)
(40)
(20)
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)
(10)
(8)
Neto parādi no līgumiem ar klientiem:
(26 769)
(19 957)
(19 100)
(16 411)
- par elektroenerģiju un dabasgāzi un ar tiem saistītiem
pakalpojumiem (portfeļa modelis)
170 176
196 900
109 531
136 347
- par elektroenerģiju un ar tiem saistītiem pakalpojumiem (darījuma
partnera modelis)
8 256
36 115
14 953
- par siltumenerģiju (portfeļa modelis)
23 547
53 780
19 941
48 815
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (portfeļa modelis)
2 818
3 799
1 259
1 421
- citi parādi no līgumiem ar klientiem (darījuma partnera modelis)
20 125
23 515
19 896
18 161
- meitassabiedrības (darījuma partnera modelis)
11 047
13 495
224 922
314 109
161 674
233 192
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
46
Uzkrājumu kustība parādu no līgumiem ar klientiem vērtības samazinājumam
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
19 957
17 028
16 411
14 009
Pārskata gadā norakstītie neatgūstamie debitoru parādi
(2 048)
(2 372)
(1 789)
(2 284)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
8 860
5 301
4 478
4 686
Pārskata gada beigās
26 769
19 957
19 100
16 411
b) Citi finanšu debitori (izvērtēti atbilstoši darījuma partnera modelim) Kredītriska
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
pieauguma
līmenis
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Īstermiņa finanšu debitori:
Aktīvos atzītas nesegtās obligātā iepirkuma
un garantēto maksājumu par koģenerācijas
elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu izmaksas *
1. līmenis
32 286
108
Nomas maksas parādi
1. līmenis
15
34
9
31
3. līmenis
3
1
2
1
Citi īstermiņa finanšu debitori
1. līmenis
12 289
16 084
2 589
9 347
3. līmenis
4 429
2 098
3 854
4 606
Citi uzkrātie ieņēmumi
1. līmenis
586
280
586
280
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
1. līmenis
(102)
(73)
(50)
(66)
Meitassabiedrību nomas maksas parādi
3. līmenis
(1 534)
(1 443)
(1 237)
(1 132)
(29.bpielikums)
1. līmenis
26
13
Citi meitassabiedrību finanšu debitori (29. b pielikums)
1. līmenis
30 837
21 037
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām
(29.cpielikums)
1. līmenis
14 630
2 150
Uzkrājumi meitassabiedrību debitoru parādu
sagaidāmajiem kredītzaudējumiem (29. b pielikums)
1. līmenis
(21)
(14)
KOPĀ citi finanšu debitori
47 972
17 089
51 225
36 253
* piemērojot aģenta uzskaites principu, aktīvos atzītie nesegtās obligātā iepirkuma un garantēto maksājumu par koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto
elektrisko jaudu izmaksas tiek atzītas neto vērtībā kā starpība starp ienākumiem uz izmaksām, kas atzītas obligātā iepirkuma ietvaros.
Parādu no līgumiem ar klientiem sadalījums pa kavētām dienām un mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ) izvērtējums pēc portfeļa modeļa
31/12/2023
Koncerns
31/12/2022
31/12/2023
Mātessabiedrība
31/12/2022
EUR'000
Parādi no Uzkrājumi
Neto
Parādi no
Uzkrājumi
Neto
Parādi no
Uzkrājumi
Neto
Parādi no
Uzkrājumi Neto
SKZ līgumiem ar SKZ līgumiem ar SKZ līgumiem ar SKZ līgumiem ar SKZ
Samaksas termiņa kavējums dienās likme klientiem klientiem klientiem klientiem
Nav kavējuši
0,20 %
186 282
(389)
185 893
248 926
(543)
248 383
123 163
(267)
122 896
183 322
(418)
182 904
Kavē < 30 dienām
3 %
6 693
(201)
6 492
3 601
(108)
3 493
5 136
(154)
4 982
1 843
(55)
1 788
Kavē 30 – 59 dienas
20 %
1 154
(231)
923
1 930
(386)
1 544
795
(159)
636
1 493
(299)
1 194
Kavē 60 – 89 dienas
50 %
3 337
(1 668)
1 669
722
(361)
361
2 809
(1 405)
1 404
462
(231)
231
Kavē 90 – 179 dienas
60 %
1 806
(1 084)
722
1 079
(648)
431
426
(255)
171
713
(428)
285
Kavē 180 – 359 dienas
75 %
1 668
(1 251)
417
994
(745)
249
900
(675)
225
652
(489)
163
Kavē > 360 dienas
100 %
10 049
(10 049)
10 179
(10 179)
7 366
(7 366)
7 929
(7 929)
Individuāli izvērtēti
90 %
10 763
(10 338)
425
5 691
(5 673)
18
7 776
(7 359)
417
5 691
(5 673)
18
Maksātnespējīgie debitori*
100 %
1 501
(1 501)
1 270
(1 270)
1 410
(1 410)
861
(861)
KOPĀ
223 253
(26 712)
196 541
274 392
(19 913)
254 479
149 781
(19 050)
130 731
202 966
(16 383)
186 583
* debitori, kuriem izsludināts maksātnespējas process un izveidots maksājumu grafiks
Sagaidāmo kredītzaudējumu likmes, kas pielietotas portfeļa modelim, ir balstītas uz klientu maksājumu
profiliem 3 gadu laikposmā un attiecīgajiem vēsturiskajiem kredītzaudējumiem, kas radušies šajā periodā.
Uz nākotnes notikumiem vērstās informācijas pielāgošana atklāta 4. b pielikumā.
Parādu no līgumiem ar klientiem mūža sagaidāmo kredītzaudējumu (SKZ)
izvērtējums pēc darījuma partnera modeļa
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Elektroenerģijas un ar to saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādi
8 273
36 133
14 953
Sagaidāmie kredītzaudējumi elektroenerģijas un ar to
saistīto pakalpojumu klientu debitoru parādiem
(17)
(18)
Citi parādi no līgumiem ar klientiem
20 165
23 541
19 936
18 181
Citu parādu no līgumiem ar klientiem sagaidāmie kredītzaudējumi
(40)
(26)
(40)
(20)
Meitassabiedrību parādi
29 b
10 779
11 070
Uzkrātie ieņēmumi no meitassabiedrībām
29 c
278
2 433
Sagaidāmie kredītzaudējumi meitassabiedrību parādiem
29 b
(10)
(8)
KOPĀ
28 381
59 630
30 943
46 609
Uzkrājumi vērtības samazinājumam ir aprēķināti, pamatojoties uz Moody's kredītreitingu aģentūras
noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi Baa2 (stabils) kredītreitinga līmenim (saistīto pušu
parādiem) un enerģijas pakalpojumu industrijai noteikto saistību neizpildes un parādu atgūšanas likmi.
Koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei attiecībā uz
parādiem no līgumiem ar klientiem, jo koncernam un mātessabiedrībai ir liels klientu skaits, izņemot
lielāko siltumenerģijas debitoru, kura neto parāds 2023. gada 31. decembrī bija 25 757 tūkstoši EUR
(31/12/2022: 48 768 tūkstoši EUR).
Vadības aplēses un metodoloģija koncerna debitoru parādu atgūstamās vērtības noteikšanai un vērtības
samazinājuma riska izvērtēšanai ir aprakstītas 4. pielikumā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
47
2023. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība nav pakļauta ievērojamai kredītriska
koncentrācijas pakāpei attiecībā uz citiem finanšu debitoru parādiem, izņemot koncerna saņemamo
garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu un aktīvos atzītajiem
nesegtajām obligātā iepirkuma un garantēto maksājumu par koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto
elektrisko jaudu izmaksām – 32 286 tūkstoši EUR (31/12/2022: 108 tūkstoši EUR) un 2022. gada
31. decembrī Nasdaq Commodities biržu, kuras neto parāds koncernam 2022. gada 31. decembrī bija
9 178 tūkstoši EUR. Citiem finanšu debitoriem uzkrājumi vērtības samazinājumam ir novērtēti individuāli
un pamatojoties uz darījuma partnera modeli (4. pielikums).
c) Citi nefinanšu debitori
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa nefinanšu debitori
447
482
447
482
Īstermiņa nefinanšu debitori
2 109
432
1 055
198
KOPĀ nefinanšu debitori
2 556
914
1 502
680
Neviens no debitoru parādiem nav nodrošināts ar ķīlu vai kā citādi. Pārējo debitoru bilances vērtība
aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
19. Nauda un naudas ekvivalenti
Uzskaites politika
Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas atlikuma banku kontos, pieprasījuma depozītiem bankās un citiem
īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Nauda bankā
78 373
112 673
67 080
100 184
Īstermiņa noguldījumi bankā
40 000
40 000
Citi naudas ekvivalenti
83
84
83
84
KOPĀ nauda un naudas ekvivalenti
118 456
112 757
107 163
100 268
2023. gadā par norēķinu kontu atlikumiem bankās koncernam katru dienu tiek aprēķināti procenti,
galvenokārt pamatojoties uz mainīgajām starpbanku noguldījumu likmēm. Īstermiņa noguldījumus
koncerns veic dažādu termiņu robežās no trīs līdz seši mēnešiem atkarībā no koncerna naudas plūsmas
prognozēs paredzētajām tūlītējām naudas vajadzībām. 2023. gadā efektīvā vidējā procentu likme
īstermiņa depozītiem bija 3,60 % (2022. gadā: 0%).
2023. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai bija noguldījumi bankās 140 000 tūkstošu
EUR apmērā ar termiņu virs 3 mēnešiem, kas neatbilst atzīšanas par naudas ekvivalentiem principiem
(31/12/2022: 0 tūkstoši EUR). Šie noguldījumi pārskatā par finanšu stāvokli ir atspoguļoti kā "Pārējie
īstermiņa finanšu ieguldījumi".
Naudas bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
20. Akciju kapitāls
2023. gada 31. decembrī reģistrētais AS "Latvenergo" akciju kapitāls ir 790 368 tūkstoši EUR (31/12/2022:
790 368 tūkstoši EUR), un to veido 790 368 tūkstoši parasto akciju (31/12/2022: 790 368 tūkstoši) ar
nominālvērtību 1 EUR katra (31/12/2022: 1 EUR). Visas akcijas ir pilnībā apmaksātas.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
48
c) Peļņa uz akciju
Uzskaites politika
Koncerna un mātessabiedrības akciju kapitālu veido mātessabiedrības parastās vārda akcijas. Visas akcijas ir
pilnībā apmaksātas.
Pamatpeļņa uz akciju ir aprēķināta, sadalot peļņu, kas attiecināma uz mātessabiedrības akcionāru, ar
vidējo svērto esošo parasto akciju skaitu (20. pielikums). Tā kā nepastāv potenciālās parastās akcijas,
samazinātā peļņa uz vienu akciju visos salīdzināmos periodos ir vienāda ar pamatpeļņu uz akciju.
Koncerns
Mātessabiedrība
2023
2022
2023
2022
Uz mātessabiedrības akcionāru attiecināmā pārskata gada peļņa
(tūkstošos EUR)
349 749
183 443
331 561
209 362
Vidējais svērtais akciju skaits (tūkstošos)
790 368
790 368
790 368
790 368
Pamatpeļņa uz vienu akciju (eiro)
0.443
0,232
0.420
0,265
Samazinātā peļņa uz vienu akciju (eiro)
0.443
0,232
0.420
0,265
21. Rezerves, dividendes un peļņa uz akciju
a) Rezerves
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Ilgtermiņa aktīvu Risku Pēcnodar- Citas
KOPĀ
Ilgtermiņa aktīvu
Risku Pēcnodar- KOPĀ
pārvērtēšanas ierobežo- binātības pabalstu rezerves pārvērtēšanas ierobežo- binātības pabalstu
Pielikums rezerve šanas rezerve novērtēšanas rezerve rezerve šanas rezerve novērtēšanas rezerve
Atlikums 2021. gada 31. decembrī
1 157 825
19 218
(1 798)
110
1 175 355
778 049
19 218
(1 536)
795 731
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves pieaugums pārvērtēšanas rezultātā
14 a
227 695
227 695
227 695
227 695
Pārvērtēšanas rezerves norakstīšana
14 a
(11 529)
(11 529)
(3 470)
(3 470)
Ienākumi no pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšanas
27 a
645
645
210
210
Zaudējumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām
24 I
(109 483)
(109 483)
(109 483)
(109 483)
Atlikums 2022. gada 31. decembrī
1 373 991
(90 265)
(1 153)
110
1 282 683
1 002 274
(90 265)
(1 326)
910 683
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas rezerves pieaugums pārvērtēšanas rezultātā
14 a
312 061
312 061
312 061
312 061
Pārvērtēšanas rezerves norakstīšana
14 a
(9 613)
(9 613)
(561)
(561)
Zaudējumi no definētā pabalstu plāna novērtēšanas
27 a
(2 709)
(2 709)
(1 144)
(1 144)
Ienākumi no atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām
24 I
99 380
99 380
99 380
99 380
Statūtos paredzētās rezerves
50
50
Atlikums 2023. gada 31. decembrī
1 676 439
9 115
(3 862)
160
1 681 852
1 313 774
9 115
(2 470)
1 320 419
Dividendēs nevar tikt sadalītas rezerves no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, pēcnodarbinātības pabalstu
novērtēšanas un risku ierobežošanas rezerves. Citas rezerves tiek uzkrātas, lai uzturētu drošu koncerna
sabiedrību darbību.
b) Dividendes
Uzskaites politika
Mātessabiedrības akcionāram izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības finanšu pārskatos periodā,
kurā mātessabiedrības akcionārs dividendes ir apstiprinājis.
2023. gada maijā AS "Latvenergo" valstij izmaksājusi dividendēs 133 991 tūkstoti EUR no AS "Latvenergo"
2022. gada peļņas, savukārt 2023. gada 18. oktobrī AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē tika
pieņemts lēmums izmaksāt valstij papildu dividendes 18 547 tūkstošu EUR apmērā no nesadalītās
2022. pārskata gada peļņas. Kopā izmaksātais dividenžu apjoms par 2022.gadu ir 152 539 tūkstoši EUR
jeb 0,232 EUR par vienu akciju (2022.gadā par 2021.gadu: 70 160 tūkstoši EUR jeb 0,089 EUR par vienu
akciju).
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
AS "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) ir
64 % apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 199,3 miljoni EUR, uzņēmumu ienākuma nodokli
aprēķinot un to nomaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lēmumu par peļņas izlietošanu un dividenžu
apmēru pieņem AS "Latvenergo" akcionāru sapulce.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
49
22. Saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbības
Izmaiņas nomas saistībās (15. pielikums):
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Atlikusī vērtība gada sākumā
10 675
8 428
5 166
5 226
Atzītas izmaiņas nomas līgumos, neto
2 928
4 261
875
1 094
Samaksātie maksājumi par nomu ar naudas norēķinu
(1 886)
(1 671)
(731)
(649)
Samaksātie maksājumi par nomu ar savstarpējo ieskaitu
(370)
(372)
(534)
(505)
Uzkrāto saistību izmaiņas
(108)
(107)
(35)
(80)
Atzītās procentu saistības
162
136
83
80
Atlikusī vērtība gada beigās
11 401
10 675
4 824
5 166
2023. gadā aizņēmumu kustība (23. pielikums) attiecas uz naudas plūsmām, izņemot uzkrāto, bet vēl
nesamaksāto procentu izmaiņas. 2023. gadā koncernā ir palielinājums 2 868 tūkstoša EUR apmērā,
mātessabiedrībā – palielinājums 2 834 tūkstošu EUR apmērā (2022. gadā: koncernā – palielinājums
2 161 tūkstoša EUR apmērā, mātessabiedrībā – palielinājums 2 087 tūkstošu EUR apmērā).
2023. gadā nākamo periodu ieņēmumus no Eiropas Savienības fondu finansējuma (28. pielikums) veido
naudas kustība, izņemot peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto summu – koncernā 909 tūkstošu EUR
apmērā un mātessabiedrībā 142 tūkstošu EUR apmērā (2022. gadā: koncernā – 896 tūkstoši EUR,
mātessabiedrībā – 144 tūkstoši EUR).
23. Aizņēmumi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām ilgtermiņa daļa
336 408
424 867
327 174
411 664
Emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) ilgtermiņa daļa
199 908
149 887
199 908
149 887
Kopā ilgtermiņa aizņēmumi no finanšu institūcijām
536 316
574 754
527 082
561 551
Ilgtermiņa aizņēmumu no finanšu institūcijām īstermiņa daļa
86 625
177 778
84 491
175 798
Overdrafti finanšu institūcijās
119 478
119 478
Uzkrātās procentu saistības ilgtermiņa aizņēmumiem no finanšu
institūcijām
2 891
2 161
2 742
2 047
Uzkrātās saistības emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) kupona
procentu izmaksām
3 864
1 747
3 864
1 747
Kopā īstermiņa aizņēmumi no finanšu institūcijām
93 380
301 164
91 097
299 070
KOPĀ aizņēmumi no finanšu institūcijām
629 696
875 918
618 179
860 621
Īstermiņa aizņēmumi no saistītajām pusēm*
3 317
Kopā īstermiņa aizņēmumi
93 380
301 164
91 097
302 387
KOPĀ aizņēmumi
629 696
875 918
618 179
863 938
Izmaiņas aizņēmumos
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
875 918
795 029
863 938
782 322
Saņemtie aizņēmumi no finanšu institūcijām
2 000
207 846
200 013
Atmaksātie aizņēmumi finanšu institūcijām
(301 090)
(129 118)
(295 276)
(123 801)
Ieņēmumi no parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas
50 000
100 000
50 000
100 000
Saņemti aizņēmumi no saistītajām pusēm*
(3 317)
3 317
Atmaksāti emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
(100 000)
(100 000)
Izmaiņas uzkrātajās procentu saistībās aizņēmumiņiem no finanšu
institūcijām
2 847
2 195
2 813
2 121
Emitēto parāda vērtspapīru (obligāciju) vērtības izmaiņas
21
(34)
21
(34)
Pārskata gada beigās
629 696
875 918
618 179
863 938
Aizņēmumu sadalījums pēc aizdevēju kategorijām
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Starptautiskās finanšu institūcijas
224 186
273 306
224 186
273 306
Komercbankas
201 738
450 978
190 221
435 681
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
203 772
151 634
203 772
151 634
KOPĀ aizņēmumi no finanšu institūcijām
629 696
875 918
618 179
860 621
Saistītas puses*
3 317
KOPĀ aizņēmumi
629 696
875 918
618 179
863 938
* Līguma "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu" ietvaros uz 2023. gada 31. decembri AS "Latvenergo" nav īstermiņa aizņēmums no SIA "Enerģijas
publiskais tirgotājs" (31/12/2022: 3 317 tūkstošu EUR), informācija atklāta 29. II pielikumā.
Aizņēmumu no finanšu institūcijām sadalījums pēc atmaksas termiņiem bez
atvasināto finanšu instrumentu ietekmes uz procentu likmi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa)
3 864
1 747
3 864
1 747
- 1–5 gadi
149 908
100 000
149 908
100 000
- virs 5 gadiem
50 000
49 887
50 000
49 887
KOPĀ aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi
203 772
151 634
203 772
151 634
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa aizņēmumi)
119 692
119 692
- 1 gads vai mazāk (ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa)
89 495
179 704
87 212
177 610
- 1–5 gadi
246 228
303 329
239 433
293 199
- virs 5 gadiem
90 201
121 559
87 762
118 486
KOPĀ aizņēmumi ar mainīgo procentu likmi
425 924
724 284
414 407
708 987
KOPĀ aizņēmumi
629 696
875 918
618 179
860 621
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
50
Aizņēmumu sadalījums pēc pārcenošanas termiņa, ieskaitot atvasināto finanšu
instrumentu ietekmi
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
- 1 gads vai mazāk
344 074
606 983
332 557
591 686
- 1–5 gadi
235 622
219 048
235 622
219 048
- virs 5 gadiem
50 000
49 887
50 000
49 887
KOPĀ aizņēmumi
629 696
875 918
618 179
860 621
2023. gada 31. decembrī un 2022. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai visi aizņēmumi
bija eiro.
Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu ar mainīgajām likmēm patiesā vērtība līdzinās to atlikušajai bilances
vērtībai, jo to faktiskās mainīgās procentu likmes aptuveni atbilst koncernam un mātessabiedrībai pieejamo
līdzīgu finanšu instrumentu tirgus cenai, t.i., procentu likmes mainīgā daļa atbilst naudas cenai tirgū,
savukārt procentu likmes pievienotā daļa atbilst riska ienesīguma uzcenojumam, ko aizdevēji finanšu un
kapitāla tirgos prasa līdzīga kredītreitinga pakāpes uzņēmumiem, tāpēc šādu aizņēmumu pārvērtēšana
patiesajā vērtībā nerada būtiskas izmaiņas.
Koncerna un mātessabiedrības nomas saistības atspoguļotas 15. pielikumā.
I) Ķīlas
2023. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība savus aktīvus aizņēmumu nodrošināšanai nav
ieķīlājuši, izņemot SIA "Liepājas enerģija" maksimāli nodrošināto aktīvu ķīlu 19 miljonu EUR apmērā
(31/12/2022: 28 miljoni EUR) kā to īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu nodrošinājumu. Pārskata gada
beigās ir ieķīlāti pamatlīdzekļi to atlikušajā vērtībā 15 miljonu EUR apmērā un debitoru prasījumu tiesības
4 miljonu EUR apmērā (31/12/2022: attiecīgi – 21 miljonu EUR un 7 miljonu EUR apmērā).
II) Neizmantotās aizņēmumu summas
2023. gada 31. decembrī noslēgto, bet neizmantoto aizņēmumu summa ir 200 miljoni EUR (31/12/2022:
200 miljoni EUR).
2023. gada 31. decembrī koncerns bija noslēdzis sešus overdrafta līgumus par kopējo nosacīto summu
236 miljoni EUR (31/12/2022: septiņi overdrafta līgumi par 296 miljoniem EUR), no kuriem mātessabiedrība
bija noslēgusi četrus overdrafta līgumus par kopējo nosacīto summu 230 miljoni EUR (31/12/2022:
pieci overdrafta līgumi par 290 miljoniem EUR). Attiecībā uz visiem overdrafta līgumiem ir izpildīti visi noteiktie
to saņemšanas nosacījumi.
Uz pārskata gada beigām koncerns un mātessabiedrība no kopējā kredītlīniju limita bija izmantojusi
16,1 miljonu EUR bankas izsniegto garantiju formā (2022. gada beigās koncerns no kredītlīnijām bija
izmantojis 123,3 miljonus EUR, no kurām 119,5 miljonus EUR bija izmantojusi mātessabiedrība).
III) Vidējā svērtā efektīvā procentu likme
Pārskata gadā koncerna ilgtermiņa aizņēmumu vidējā svērtā efektīvā procentu likme (ņemot vērā procentu
mijmaiņas darījumus) bija 3,2 % (2022. gadā: 1,2 %), īstermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm vidējā svērtā
efektīvā procentu likme bija 0,48 % (2022 gadā: 0,48 %). 2023. gada 31. decembrī koncernā procentu
likmes koncerna ilgtermiņa aizņēmumiem eiro bija 6 mēnešu EURIBOR +0,87 % (31/12/2022: +0,69 %)
un AS "Latvenergo" – 6 mēnešu EURIBOR +0,86 % (31/12/2022: +0,68 %). 2023. gada 31. decembrī
koncerns bija noslēdzis procentu likmju mijmaiņas darījumus par kopējo nosacīto pamatsummu
105 miljonu EUR apmērā (31/12/2022: 133 miljoni EUR), un šajos darījumos tika fiksētas procentu likmes
ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadiem.
IV) Emitētie un neatmaksātie parāda vērtspapīri (obligācijas)
Mātessabiedrība (AS "Latvenergo") 2015. un 2016. gadā emitēja zaļās obligācijas 100 miljonu EUR apmērā
ar dzēšanas termiņu 2022. gada 10. jūnijā (ISIN kods – LV0000801777) ar noteikto fiksēto gada procentu
likmi (kuponu) – 1,9 % gadā. Trešās obligāciju piedāvājuma programmas 200 miljonu EUR apmērā ietvaros
2021. gadā AS "Latvenergo" emitēja zaļās obligācijas 50 miljonu EUR apmērā ar dzēšanas termiņu
2028. gada 17. maijā (ISIN kods – LV0000802460) ar noteikto fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 0,5 %
gadā. Turpinot obligāciju emisiju trešās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, AS "Latvenergo"
2022. gada 5. maijā emitēja 5 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 100 miljoni EUR pēc nominālvērtības
ar dzēšanas termiņu 2027. gada 5. maijā, fiksēto procentu likmi (kuponu) un ienesīgumu 2,42 % apmērā
(ISIN code – LV0000870129). Savukārt 2023. gada 22. februārī AS "Latvenergo" noslēdza trešo
obligāciju piedāvājuma programmu, emitējot 6 gadu zaļās obligācijas par kopējo summu 50 miljoni EUR
pēc nominālvērtības ar dzēšanas termiņu 2029. gada 22. februāris un fiksēto procentu likmi (kuponu)
un ienesīgumu 4,952 % gadā (ISIN code – LV0000802684). 2023. gada 31. decembrī kopējais atlikušo
emitēto obligāciju apmērs pēc nominālvērtības ir 200 miljoni EUR (31/12/2022: 150 miljoni EUR). Visas
emitētās obligācijas tiek kotētas NASDAQ Baltic vērtspapīru biržā. Pārskata gada beigās emitētie parāda
vērtspapīri (obligācijas) ir uzrādīti to amortizētajās izmaksās.
2023. gada 31. decembrī obligāciju atlikusī amortizētā bilances vērtība pārsniedz to patieso vērtību par
15,1 miljonu EUR (31/12/2022: par attiecīgi 22,7 miljoniem EUR). Obligāciju patiesā vērtība tiek aprēķināta,
diskontējot to nākotnes naudas plūsmas, kā diskonta faktoru izmantojot attiecīgo vērtspapīru tirgū kotēto
ienesīguma likmi uz finanšu pārskata beigu datumu (2. līmenis).
24. Atvasinātie finanšu instrumenti
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība izmanto tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā procentu likmju mijmaiņas līgumi,
elektroenerģijas nākotnes līgumi un mijmaiņas darījumi, dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi un nākotnes valūtas
mijmaiņas darījumi, lai attiecīgi ierobežotu riskus, kas saistīti ar procentu likmju un iepirkuma cenu svārstībām.
Koncerns un mātessabiedrība ir nolēmuši turpināt piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites
prasības atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā atvasinātā instrumenta līguma noslēgšanas
brīdī, un turpmāk tie tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc finanšu tirgos kotētajām
instrumentu cenām vai diskontētās naudas plūsmas modeļiem.
Ienākumu vai izmaksu atzīšana ir atkarīga no tā, vai atvasinātais finanšu instruments ir atzīts kā atbilstošs riska
ierobežošanas uzskaites prasībām, un ja tā, tad, izvērtējot pret risku ierobežotā posteņa veidu / būtību. Citi finanšu
instrumenti to patiesajā vērtībā tiek uzskaitīti peļņā vai zaudējumos.
Koncerns un mātessabiedrība lieto ar droši paredzamiem nākotnes darījumiem un atsevišķiem aizņēmumiem
ar mainīgajām likmēm saistītus noteikta riska ierobežošanas atvasinātos finanšu instrumentus. Koncerns un
mātessabiedrība pirms riska ierobežošanas darījuma noslēgšanas dokumentē saistību starp riska ierobežošanas
instrumentu un pret risku ierobežoto pozīciju, kā arī riska vadības mērķus un stratēģiju. Gan, uzsākot riska
ierobežošanas darījumu, gan vēlāk regulāri tiek dokumentēta riska ierobežošanas darījuma efektivitāte (spēja
kompensēt izmaiņas riska ierobežošanai pakļautajai pozīcijai naudas plūsmā).
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
51
Atvasināto finanšu instrumentu patiesā vērtība tiek uzrādīta kā īstermiņa vai ilgtermiņa atkarībā no līgumsaistību
izpildes dienas. Atvasināto finanšu instrumentu līgumi, kuru izpildes termiņš ir garāks par divpadsmit mēnešiem un
ir sagaidāms, ka tie būs spēkā vēl divpadsmit mēnešus pēc pārskata gada beigām, tiek atzīti kā ilgtermiņa aktīvi vai
saistības, atdalot atvasinātā finanšu instrumenta īstermiņa daļu. Šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek uzskaitīti kā
aktīvi, kad to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, kad to patiesā vērtība ir negatīva.
Naudas plūsmas riska ierobežošana
Atvasināto finanšu instrumentu, kuri atbilst riska ierobežošanas uzskaites prasībām, patieso vērtību izmaiņu efektīvā daļa
tiek atzīta visaptverošajos ienākumos un uzkrāta pašu kapitāla postenī "Risku ierobežošanas rezerve". Ieņēmumi vai
izmaksas, kas attiecas uz neefektīvo daļu, ja tādas rodas, tiek nekavējoties atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķina pārskatā.
Summas, kuras uzkrātas pašu kapitālā, tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodos, kad riska ierobežošanai
pakļautā pozīcija ietekmē peļņu vai zaudējumus.
Ja riska ierobežošanas finanšu instrumentam beidzas termiņš, tas tiek pārdots vai arī vairs neatbilst riska ierobežošanas
uzskaites kritērijiem, tad jebkādus pašu kapitālā uzkrātos zaudējumus vai peļņu turpina uzskaitīt pašu kapitālā līdz
brīdim, kad darījums kuram veikta riska ierobežošana tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
I) Atvasināto finanšu instrumentu klasifikācija un to patiesās vērtības
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Pielikums
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Procentu likmju mijmaiņas
darījumi
24 II
5 872
10 279
5 872
10 279
Enerģijas nākotnes un
cenas mijmaiņas darījumi
24 III
5 297
450
(120 520)
5 297
450
(120 520)
Nākotnes valūtas
mijmaiņas darījumi
24 IV
(1 499)
(1 499)
KOPĀ atvasināto finanšu
instrumentu patiesā vērtība
11 169
10 729
(122 019)
11 169
10 729
(122 019)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Assets
Liabilities
Assets
Liabilities
Assets
Liabilities
Assets
Liabilities
Ilgtermiņa
3 210
8 131
3 210
8 131
Īstermiņa
7 959
2 598
(122 019)
7 959
2 598
(122 019)
KOPĀ atvasināto finanšu
instrumentu patiesā vērtība
11 169
10 729
(122 019)
11 169
10 729
(122 019)
Riska ierobežošanas darījumu izpildes rezultātā atzītie ieņēmumi / (zaudējumi) no
patiesās vērtības izmaiņām
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
8
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
11 a
(119)
1 074
(119)
1 074
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
8
23 198
(10 096)
23 198
(9 827)
Iekļauts visaptverošajos ienākumos
21 a
23 079
(9 022)
23 079
(8 753)
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
24 II
(4 288)
13 517
(4 288)
13 517
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
24 III
102 169
(121 501)
102 169
(121 501)
Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi
24 IV
1 499
(1 499)
1 499
(1 499)
99 380
(109 483)
99 380
(109 483)
KOPĀ zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām
122 459
(118 505)
122 459
(118 236)
II) Procentu likmju mijmaiņas darījumi
2023. gada 31. decembrī koncernā un mātessabiedrībā noslēgto procentu likmju mijmaiņas darījumu
apjoms pēc nosacītajām pamatsummām ir 105 miljoni EUR (31/12/2022: EUR 133 miljoni EUR). Procentu
likmju mijmaiņas darījumi ir noslēgti ar sākotnējo fiksēšanas ilgumu uz 7 līdz 10 gadu termiņiem, ierobežojot
mainīgo 6 mēnešu EURIBOR procentu likmju kāpuma risku. 2023. gada 31. decembrī noslēgto procentu
likmju mijmaiņas darījumu fiksētās likmes ir robežās no 0,087 % līdz 0,809 % (31/12/2022: no 0,087 %
līdz 1,979 %).
Pārskata gada beigās visi procentu likmju mijmaiņas darījumi ar nosacīto pamatsummu 105 miljonu EUR
apmērā ir atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām un tiem veikta prospektīvā un retrospektīvā
testēšana, lai noteiktu, vai tie ir efektīvi visā riska ierobežošanas periodā (31/12/2022: 100 % no visiem
darījumiem ar nosacīto pamatsummu 133 miljoni EUR apmērā). Visi darījumi noslēgti kā naudas plūsmas
riska ierobežošanas instrumenti. Veicot prospektīvo un retrospektīvo testēšanu ir konstatēta neefektīvā
daļa 0,12 miljonu EUR apmērā (2022: 1,1 miljona EUR apmērā), kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķina
posteņos.
Procentu likmju mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā
10 279
(4 312)
10 279
(4 312)
Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(128)
9
1 074
(128)
9
1 074
Iekļauts visaptverošajos ienākumos
(4 279)
(9)
10 279
3 238
(4 279)
(9)
10 279
3 238
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās
5 872
10 279
5 872
10 279
Viens no Finanšu risku vadības politikas mērķiem, ierobežojot procentu likmju risku, ir nodrošināt
aizņēmumu portfeļa vidējo fiksēto procentu likmju periodu robežās no 1 līdz 4 gadiem un fiksētas procentu
likmes vairāk nekā 35 % no aizņēmumu portfeļa. 2023. gada 31. decembrī 46 % (31/12/2022: 36 %) no
koncerna aizņēmumiem un 47 % (31/12/2022: 36 %) no mātessabiedrības aizņēmumiem bija ar fiksētu
procentu likmi (ņemot vērā procentu likmju mijmaiņas darījumu iespaidu), un vidējais svērtais fiksētās
procentu likmes periods koncernam bija 2,1 gads, mātessabiedrībai – 2,1 gads (2022. gadā: attiecīgi
1,8 gadi koncernam un 1,9 gadi mātessabiedrībai).
III) Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
2023. gada 31. decembrī koncernam un mātessabiedrībai nav noslēgti elektroenerģijas nākotnes līgumi
(31/12/2022: 12 līgumi par kopējo apjomu 70 080 MWh un nosacīto vērtību 8 miljonu EUR apmērā).
2023. gada 31. decembrī koncerns un mātessabiedrība ir noslēgusi 48 dabasgāzes cenas mijmaiņas
darījumus (31/12/2022: 48 darījumus) par kopējo dabasgāzes iepirkuma apjomu 2 850 456 MWh
(31/12/2022: 1 162 000 MWh) un nosacīto vērtību 139 miljonu EUR apmērā (31/12/2022: 218 miljoni EUR).
Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi ir noslēgti uz termiņu viens mēnesis vai viens ceturksnis ar termiņa
beigu datumu laika periodā no 2024. gada 1. janvāra. līdz 31. aprīlim.
Koncerns un mātessabiedrība slēdz dabasgāzes nākotnes darījumus ar finanšu institūcijām un citiem
darījumu partneriem. Dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi tiek slēgti dabasgāzes cenas riska
ierobežošanas nolūkos, lai fiksētu cenu dabasgāzes iepirkumiem vairumtirdzniecībā ar fizisku piegādi.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
52
2023. gada 31. decembrī 34 dabasgāzes cenas mijmaiņas darījumi par kopējo apjomu 2 020 806 MWh ir
noslēgti atbilstoši risku ierobežošanas uzskaites prasībām (31/12/2022: 31 darījumi par 934 000 MWh), un
tiem veikta atbilstoša novērtēšana un retrospektīva testēšana, lai noteiktu to efektivitāti riska ierobežošanas
periodā. Visi darījumiem noslēgti kā naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenti. Darījumiem, kuri ir
efektīvi, patiesās vērtības izmaiņu ieņēmumi iekļauti visaptverošajos ienākumos.
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumu patiesās vērtības izmaiņas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
2023
2022
2023
2022
Pielikums
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Patiesā vērtība
pārskata gada sākumā
450
(120 520)
25 735
(14 208)
450
(120 520)
25 466
(14 208)
Iekļauts peļņas vai
zaudējumu aprēķinā
8
333
22 865
181
(10 277)
333
22 865
450
(10 277)
Iekļauts visaptverošajos
ienākumos
4 514
97 655
(25 466)
(96 035)
4 514
97 655
(25 466)
(96 035)
Patiesā vērtība
pārskata gada beigās
5 297
450
(120 520)
5 297
450
(120 520)
IV) Nākotnes valūtas mijmaiņas darījumi
2023. gada laikā izpildījās 2022. gadā Latvenergo noslēgtie pieci EUR/USD valūtas nākotnes maiņas
darījumi par 153 482 tūkstošiem ASV dolāriem ar izpildes datumu 2023.gada 22. februārī un 26. aprīlī,
kas tika noslēgti 2022. gadā, lai ierobežotu 2022. gadā noslēgtā dabasgāzes iegādes līgumā plānoto
maksājumu ASV dolāros valūtas risku. Uz 2023. gada 31. decembri nebija noslēgtu valūtas nākotnes
darījumu.
Nākotnes valūtas mijmaiņas līgumu patiesās vērtības izmaiņas
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
2023
2022
2023
2022
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Aktīvi
Saistības
Patiesā vērtība pārskata gada
sākumā
(1 499)
(1 499)
Iekļauts visaptverošajos ienākumos
1 499
(1 499)
1 499
(1 499)
Patiesā vērtība pārskata gada
beigās
(1 499)
(1 499)
25. Patiesās vērtības un to novērtēšana
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība novērtē finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā katra finanšu perioda bilances
datumā, piemēram, atvasinātos finanšu instrumentus. Tādi nefinanšu aktīvi kā ieguldījuma īpašumi tiek novērtēti
amortizētajā iegādes vērtībā, savukārt atsevišķas pamatlīdzekļu pozīcijas – pārvērtētajās vērtībās.
Patiesā vērtība ir cena, par kādu ir iespējams pārdot aktīvu vai kura ir jāmaksā par saistību nodošanu, pamatojoties
uz darījumu starp tirgus dalībniekiem to novērtēšanas datumā. Patiesā vērtība tiek aplēsta, pamatojoties uz tirgus
cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem.
Tādu finanšu instrumentu, kuri tiek kotēti likvīdos regulētos finanšu tirgos, patiesās vērtības tiek aprēķinātas,
pamatojoties uz to kotētajām tirgus cenām finanšu pārskatu beigu datumos. Kotētās tirgus cenas, kas izmantotas
attiecībā uz koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīviem, ir to faktiskās cenas dienas beigās.
Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvos regulētos finanšu tirgos, patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot
novērtēšanas metodes. Koncerns un mātessabiedrība lieto dažādas metodes un modeļus, kā arī izdara pieņēmumus,
kas izriet no tirgus apstākļiem un nosacījumiem, kādi ir spēkā pārskata perioda beigu datumā. Diskontētās naudas
plūsmas tiek izmantotas, lai noteiktu pārējo finanšu instrumentu patieso vērtību.
Šajā pielikumā ir atklāta koncerna un mātessabiedrības finanšu aktīvu un saistību un pārvērtēto
pamatlīdzekļu patieso vērtību novērtēšanas hierarhija.
Patiesās vērtības noteikšanai izmantotās metodes un pieņēmumi ir atklāti 4. i) pielikumā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
53
Aktīvu patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Patiesās vērtības novērtējums
Patiesās vērtības novērtējums
Kotētās tirgus Uz Pieņēmumi,
KOPĀ
Kotētās tirgus
Uz Pieņēmumi, KOPĀ
cenas novērojamiem kas nav cenas novērojamiem kas nav
(1. līmenis) tirgus datiem balstīti uz (1. līmenis) tirgus datiem balstīti uz
balstīti novērojamiem balstīti novērojamiem
pieņēmumi tirgus datiem pieņēmumi tirgus datiem
Aktīvu veids
Pielikums
(2. līmenis) (3. līmenis) (2. līmenis) (3. līmenis)
2023.
gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi
14 c
2 909 307
2 909 307
1 277 600
1 277 600
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
16
40
40
39
39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
24
5 872
5 872
5 872
5 872
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
24
5 297
5 297
5 297
5 297
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi
14 b
2 309
2 309
2 261
2 261
Aizdevumi meitassabiedrībā
- ar mainīgām procentu likmēm
29 e
263 182
263 182
- ar fiksētām procentu likmēm
29 e
863
863
361 116
361 116
Īstermiņa finanšu debitori
18 a, b
272 894
272 894
212 899
212 899
Nauda un tās ekvivalenti
19
118 456
118 456
107 163
107 163
2022.
gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētie aktīvi
Pārvērtētie pamatlīdzekļi
14 c
2 622 747
2 622 747
998 090
998 090
Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
16
40
40
39
39
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
24
10 279
10 279
10 279
10 279
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
24
450
450
450
450
Aktīvi, kuri atklāti patiesajā vērtībā
Ieguldījumu īpašumi
14 b
2 297
2 297
2 222
2 222
Aizdevumi meitassabiedrībām
- ar mainīgām procentu likmēm
29 e
266 737
266 737
- ar fiksētām procentu likmēm
29 e
446 571
446 571
Īstermiņa finanšu debitori
18 a, b
331 198
331 198
269 445
269 445
Nauda un tās ekvivalenti
19
112 757
112 757
100 268
100 268
Pārskatā gadā aktīvi nav pārgrupēti starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
54
Saistību patiesās vērtības novērtēšanas hierarhijas kvantitatīvie rādītāji pārskata gada beigās
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Patiesās vērtības novērtējums
Patiesās vērtības novērtējums
Kotētās tirgus Uz Pieņēmumi,
KOPĀ
Kotētās tirgus
Uz Pieņēmumi, KOPĀ
cenas novērojamiem kas nav cenas novērojamiem kas nav
(1. līmenis) tirgus datiem balstīti uz (1. līmenis) tirgus datiem balstīti uz
balstīti novērojamiem balstīti novērojamiem
pieņēmumi tirgus datiem pieņēmumi tirgus datiem
Saistību veids
Pielikums
(2. līmenis) (3. līmenis) (2. līmenis) (3. līmenis)
2023.
gada 31. decembrī
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
23
203 772
203 772
203 772
203 772
Aizņēmumi no finanšu institūcijām
23
425 924
425 924
414 407
414 407
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības
26
136 014
136 014
87 078
87 078
2022.
gada 31. decembrī
Patiesajā vērtībā novērtētās saistības
Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk.:
Enerģijas nākotnes un cenas mijmaiņas darījumi
24
120 520
120 520
120 520
120 520
Procentu likmju mijmaiņas darījumi
24
1 499
1 499
1 499
1 499
Saistības, kuras atklātas patiesajā vērtībā
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
23
151 634
151 634
151 634
151 634
Aizņēmumi no finanšu institūcijām
23
724 284
724 284
708 987
708 987
Aizņēmumi no saistītajām pusēm
23
3 317
3 317
Parādi piegādātājiem un citas finanšu saistības
26
107 811
107 811
99 902
99 902
Pārskatā gadā saistības nav pārgrupētas starp 1. līmeni, 2. līmeni un 3. līmeni.
Koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu, kas novērtēti to patiesajā vērtībā, izmantojot noteiktas vērtēšanas metodes, patieso vērtību hierarhija ir atklāta augstāk.
Turpmāk ir atklāts koncerna un mātessabiedrības finanšu instrumentu veidu salīdzinājums pēc to novērtēšanas uzskaites vērtībās un patiesajās vērtībās, izņemot tos instrumentus, kuru uzskaites vērtības aptuveni atbilst
to patiesajām vērtībām:
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR'000
Uzskaites vērtība
Patiesā vērtība
Uzskaites vērtība
Patiesā vērtība
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Finanšu aktīvi
Aizdevumi saistītajām pusēm ar fiksētām likmēm
863
863
361 116
446 571
343 998
414 187
Finanšu saistības
Emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas)
203 772
151 634
188 678
128 948
203 772
151 634
188 678
128 948
Vadība ir novērtējusi, ka naudas un īstermiņa noguldījumu, debitoru, kreditoru, banku overdraftu un citu īstermiņa saistību patiesās vērtības ir tuvas to uzskaites vērtībai, ņemot vērā šo finanšu instrumentu īso
termiņu.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
55
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstiem
Uzskaites politika
Koncerns un mātessabiedrība nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā tiem
darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas,
ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem maksājumi, skaitu, vēsturisko darba attiecību
izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus.
Neatkarīgi aktuāri katru gadu pārrēķina noteiktās pabalstu saistības, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi.
Pārskatā par finanšu stāvokli atzītās saistības attiecībā uz pēcnodarbinātības pabalstiem tiek atspoguļotas to
pašreizējā vērtībā konkrētā pārskata par finanšu stāvokli datumā. Pabalstu saistību pašreizējā vērtība tiek noteikta
pietiekami regulāri, diskontējot paredzamos nākotnes naudas plūsmas izejošos maksājumus, izmantojot vidējo
svērto diskonta likmi no EIOPA noteiktās diskontēšanas likmes, Latvijas valsts vērtspapīru (ar termiņu 5 gadi) tirgus
likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmes. Lietotā diskontēšanas likme tiek noteikta, izmantojot
valsts obligāciju tirgus ienesīgumu, jo augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju tirgus nav attīstīts. Koncerns un
mātessabiedrība izmanto plānoto vienību kredītmetodi, lai novērtētu fiksēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību un ar
tiem saistītās pašreizējās un iepriekšējās darba izmaksas. Atbilstoši šai metodei tiek uzskatīts, ka katrs nostrādātais
periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību, un visu šādu vienību summa veido kopējās koncerna
un mātessabiedrības pēcnodarbinātības pabalstu saistības. Koncerns un mātessabiedrība izmanto objektīvus un
savstarpēji savietojamus aktuāra pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem faktoriem un finanšu faktoriem
(tajā skaitā par paredzamo darba atlīdzības pieaugumu un noteiktām izmaiņām pabalstu apmēros).
Aktuāra ieguvumi vai zaudējumi, kas radušies no pieredzē balstītiem aprēķiniem un izmaiņām aktuāra pieņēmumos,
tiek iekļauti visaptverošo ienākumu pārskatā tajā pārskata periodā, kad tie radušies. Iepriekšējās darba izmaksas
nekavējoties tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
15 566
15 421
7 552
7 407
Kārtējās darba izmaksas
253
1 029
153
497
Procentu izmaksas
492
511
225
246
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti
(780)
(750)
(508)
(388)
Zaudējumi / (ienākumi) no definētā pabalstu plāna
novērtēšanas
21 a
2 709
(645)
1 143
(210)
Pārskata gada beigās
18 240
15 566
8 565
7 552
Kopējie izveidotie un norakstītie uzkrājumi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā "Personāla
izmaksas" kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citi Darba koplīgumā noteiktie pabalsti
(9. pielikums).
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
15 566
15 421
7 552
7 407
Izmaiņas iekļautas visaptverošo ienākumu pārskatā
21 a
2 709
(645)
1 143
(210)
Izmaiņas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā
(35)
790
(130)
355
Pārskata gada beigās
18 240
15 566
8 565
7 552
26. Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Finanšu saistības:
Parādi piegādātājiem
94 389
59 392
56 524
19 283
Parādi saistītajām pusēm
29 b
9 795
8 191
16 800
24 026
Uzkrātās saistības
21 212
27 204
7 139
21 351
Uzkrātās saistības saistītajām pusēm
29 d
3 321
31 191
Pārējās īstermiņa finanšu saistības
10 618
13 024
3 294
4 051
KOPĀ finanšu saistības
136 014
107 811
87 078
99 902
Nefinanšu saistības:
Nodokļi, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli
33 681
38 418
19 055
27 159
Līgumsaistības
28 907
15 539
7 547
5 368
Pārējās īstermiņa saistības
4 131
3 506
1 620
1 339
KOPĀ nefinanšu saistības
66 719
57 463
28 222
33 866
KOPĀ parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem
202 733
165 274
115 300
133 768
Līgumsaistības ietver īstermiņa avansa maksājumus, kas saņemti no klientiem pirms saistīto preču vai
pakalpojumu nodošanas, nododot ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā.
Parādu piegādātājiem un pārējiem kreditoriem bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai.
27. Uzkrājumi
Uzskaites politika
Uzkrājumi tiek atzīti, kad koncernam vai mātessabiedrībai ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda
pagātnes notikuma dēļ un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus
ietverošu resursu aizplūšana, un kad saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Nākotnes saimnieciskās
darbības zaudējumiem uzkrājumi netiek veidoti.
Uzkrājumi tiek novērtēti, ņemot vērā to izdevumu pašreizējo vērtību, kas ir sagaidāma, lai nokārtotu pastāvošās
saistības, diskontēšanai izmantojot pirmsnodokļu procentu likmi, kas ietver sevī pašreizējo naudas vērtības tirgus
novērtējumu un konkrētām saistībām piemītošos riskus. Uzkrājumu pašreizējās vērtības pieaugums noteiktā laika
periodā tiek atzīts kā procentu izmaksas.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa:
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā)
14 378
14 413
6 265
6 395
- pēcnodarbinātības pabalsti (atzīti pašu kapitālā)
3 862
1 153
2 300
1 157
KOPĀ pēcnodarbinātības pabalsti
18 240
15 566
8 565
7 552
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
56
Sagaidāmās iemaksas pēcnodarbinātības pabalstu plānā par gadu, kas beidzās 2023. gada 31. decembrī,
ir 4,9 miljoni EUR.
Vidējais svērtais ilgums 2023. gadā noteiktajām pabalstu saistībām ir 19,58 gadi (2022 gadā: 19,94 gadi).
Pieņēmumi
Novērtē-
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
šanas
Diskonta likme
Darba samaksas nākotnes
Darba attiecību izbeigšanas
Diskonta likme
Darba samaksas nākotnes
Darba attiecību izbeigšanas
datums izmaiņas varbūtība izmaiņas varbūtība
pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums pieaugums samazinājums
par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 % par 1 %
Uzkrājumu izmaiņas
31/12/2023
2 107
(1 754)
2 065
(1 754)
2 279
(1 912)
943
(782)
924
(781)
1 019
(851)
pēcnodarbinātības pabalstiem
31/12/2022
1 779
(1 483)
1 737
(1 477)
1 936
(1 625)
799
(664)
780
(661)
869
(727)
Diskonta likme, ar kuru diskontēti pēcnodarbinātības pabalstu pienākumi, 2023. gadā noteikta
2,98 % apmērā (2022. gadā: 3,32 %), ņemot vērā vidējo svērto bezriska diskonta likmi no EIOPA,
Latvijas valsts vērtspapīru tirgus likmi un EURBMK BBB elektroenerģijas industrijas likmi pārskata gada
beigās. Koncerna Darba koplīgums paredz darbinieku darba samaksas indeksāciju vismaz inflācijas
apmērā, kas, aprēķinot ilgtermiņa pēcnodarbinātības pabalstu uzkrājumus, noteikta 5,0 % apmērā
(2022. gadā: 6,0 %). Aprēķinot šos uzkrājumus, ņemta vērā arī darba attiecību izbeigšanas varbūtība
dažādās darbinieku vecuma grupās, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi.
Zemāk ir atspoguļoti nozīmīgāko uzkrājuma apjomu ietekmējošo pieņēmumu jūtīguma analīzes rādītāji
pārskata gada beigās:
Augstāk atklāto jutīguma analīzes rādītāju aprēķins tiek pamatots ar metodi, kura ekstrapolē pārskata perioda
beigās notikušo pamatpieņēmumu samērojamo izmaiņu ietekmi uz pēcnodarbinātības pabalstu saistībām.
Iemaksas tiek uzraudzītas katru gadu, un pašreizējā iemaksu likme ir 5 %. Nākamā izvērtēšana tiks pabeigta
2024. gada 31. decembrī.
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Mazāk par 1 gadu
No 1 līdz 5 gadiem
Virs 5 gadiem
KOPĀ
Mazāk par 1 gadu
No 1 līdz 5 gadiem
Virs 5 gadiem
KOPĀ
Noteiktās pabalstu saistības
31/12/2023
2 831
3 209
12 200
18 240
1 896
1 394
5 275
8 565
31/12/2022
2 454
2 780
10 332
15 566
1 755
1 340
4 457
7 552
28. Nākamo periodu ieņēmumi
Uzskaites politika
Valsts dotācijas atzīst, ja ir pamatota pārliecība, ka dotācija tiks saņemta un tiks ievēroti ar to saņemšanu saistītie
nosacījumi. Valsts dotācijas sistemātiski atzīst par ienākumiem tajos periodos, kuros tās nepieciešams saskaņot
ar attiecīgajām izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Dotācijām, kas saņemtas finansiālas vai fiskālas
palīdzības ietvaros, kas ir saistīta ar daudziem nosacījumiem, tiek identificēti tie elementi, kam ir atšķirīgas
izmaksas un nosacījumi. Dažādu elementu uzskaite nosaka periodus, kuru laikā dotācija tiks nopelnīta.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atbilstoši valsts atbalsta mehānismam energoresursu cenu samazināšanai,
galalietotājiem tika piešķirts valsts atbalsts. Šis valsts atbalsts ir sniegts elektroenerģijai, sadales sistēmas
pakalpojumu maksai, patērētai dabasgāzei un siltumenerģijas maksai. Šie noteikumi nemaina līgumu par
pakalpojuma sniegšanas apmēru un nemaina apstiprinātos sadales sistēmas tarifus un enerģijas cenas, attiecīgi
nemainot koncerna un mātessabiedrības ieņēmumu atzīšanas principus, bet gan darījuma maksas saņemšanu
un pakalpojuma apmaksas veicēju. Koncerns un mātessabiedrība netiek uzskatīta par valsts atbalsta saņēmēju,
jo pakalpojuma sniegšana un preču saņemšana tiek sniegta pilnā apmērā, un ieņēmumi ir atzīti kā sadales
sistēmas pakalpojumu ieņēmumi saskaņā ar 15. SFPS (6. pielikums).
Dotācijas saistībā ar izdevumu posteņiem
Ja dotācija ir saistīta ar izdevumu posteni un tam noteikti vairāki nosacījumi, sākotnēji tā tiek atzīta patiesajā
vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi. Dotācija sistemātiski tiek atzīta ieņēmumos periodos, kuru laikā saistītās
izmaksas, kuras paredzēts kompensēt, tiek atzītas izdevumos. Vadības spriedumi, kas saistīti ar valsts dotāciju
novērtēšanu, ir atklāti 4. pielikumā.
Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai lai sniegtu
finansiālu atbalstu sabiedrībai, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, tiek atzītas peļņas
vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā dotāciju var saņemt. Attiecīgie ieņēmumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu
aprēķina pozīcijā "Pārējie ieņēmumi" (7. pielikums).
Ar aktīviem saistītas dotācijas
Pamatlīdzekļi, kas saņemti no citām sabiedrībām bez atlīdzības, tiek atspoguļoti kā dotācijas. Šīs dotācijas tiek
novērtētas patiesajā vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc
lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā.
Uzskaites politika par nākamo periodu ieņēmumu atzīšanu no pārvades un sadales sistēmas pieslēgumu maksām
ir atklāta 6. pielikumā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
57
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
I) Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas
6
137 838
132 381
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
668
735
668
735
b) operatīvā noma
138 506
133 116
668
735
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
300
321
300
321
c) pārējie
300
321
300
321
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu
89 470
113 460
89 470
113 460
Eiropas Savienības fondu finansējums
22 702
7 329
4 456
1 973
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
37
70
37
44
112 209
120 859
93 963
115 477
KOPĀ ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi
251 015
254 296
94 931
116 533
II) Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi
a) līgumi ar klientiem
Pieslēgumu maksas
6
16 510
15 386
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
4 794
13 944
67
13 714
b) operatīvā noma
21 304
29 330
67
13 714
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi
20
20
20
20
c) pārējie
20
20
20
20
Dotācijas par TEC uzstādīto elektrisko jaudu
23 990
23 990
23 990
23 990
Eiropas Savienības fondu finansējums
963
891
142
142
24 953
24 881
24 132
24 132
KOPĀ īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi
46 277
54 231
24 219
37 866
KOPĀ nākamo periodu ieņēmumi
297 292
308 527
119 150
154 399
2023. gadā AS "Sadales tīkls" saņēma Eiropas Savienības līdzfinansējumu līguma ar Latvijas
Republikas Ekonomikas ministriju par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu ietvaros
12 570 tūkstošu EUR apmērā, AS "Latvenergo" saņēma Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
(CEF) piesaistīto līdzfinansējumu elektroauto uzlādes tīklu attīstībai 2 625 tūkstošu EUR apmērā,
SIA "Liepājas enerģija" saņēma Eiropas Savienības līdzfinansējumu Fosilā kurināmā aizstāšanai Liepājā
1 050 tūkstošu EUR apmērā.
Koncerns un mātessabiedrība, saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā
projekta vadību, efektīvu iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām
un Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem.
Ar ES finansējumu saistīto darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontus.
Koncerna un mātessabiedrības grāmatvedība nodrošina finansējuma atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar
projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus un pievienotās vērtības
nodokli attiecīgajās peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārskata par finanšu stāvokli pozīcijās.
Nākamo periodu ieņēmumu kustība (ilgtermiņa un īstermiņa daļa)
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
308 527
323 071
154 399
164 981
Saņemtās pieslēgumu maksas par pieslēgumiem
sadales tīklam
6
23 015
11 840
Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi (finansējums un citi
nākamo periodu ieņēmumi)
20 606
13 647
2 625
13 647
Pārējie nākamo periodu ieņēmumi, kas iekļauti peļņas vai
zaudējumu aprēķinā
(24 933)
(24 920)
(24 139)
(24 142)
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauti nākamo periodu
ieņēmumi no līgumiem ar klientiem un operatīvās nomas
(29 923)
(15 111)
(13 735)
(87)
Pārskata gada beigās
297 292
308 527
119 150
154 399
29. Darījumi ar saistītajām pusēm
Uzskaites politika
Puses tiek uzskatītas par saistītām tādā gadījumā, kad vienai no tām ir iespēja kontrolēt otru pusi vai arī tai ir būtiska
ietekme pār otru pusi, pieņemot lēmumus par finanšu un saimniecisko darbību. Mātessabiedrība un netieši arī citas
koncerna sabiedrības ir Latvijas valsts kontrolē. Koncerna un mātessabiedrības saistītās puses ir mātessabiedrības
akcionārs, kas kontrolē sabiedrību, pieņemot ar pamatdarbību saistītus lēmumus, Latvenergo koncerna sabiedrību
valdes locekļi mātessabiedrības padomes locekļi, kā arī mātessabiedrības uzraudzības institūcijas – Revīzijas
komitejas amatpersonas, kā arī jebkurai no iepriekš minētajām privātpersonām tuvs ģimenes loceklis, kā arī
sabiedrības, kuras šīs personas kontrolē vai kurām ir būtiska ietekme uz tām.
Parastie tirdzniecības darījumi ar Latvijas valdību, ieskaitot ministrijas un valsts aģentūras, kā arī darījumi
ar valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav uzskatāmi par
darījumiem ar saistītajām pusēm un netiek atklāti informācijā par saistīto pušu darījumiem. Koncerns
un mātessabiedrība veic darījumus ar daudzām no šīm iestādēm atbilstīgi godīgas konkurences
principam. Darījumi ar valsts kontrolētām saistītajām pusēm ietver enerģijas pārdošanu un ar to saistītos
pakalpojumus, bet neietver individuāli būtiskus darījumus, un kvantitatīva darījumu atspoguļošana ar šīm
saistītajām pusēm nav iespējama plašā Latvenergo koncerna un mātessabiedrības klientu skaita dēļ,
izņemot darījumus ar pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls".
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
58
a) Preču, pamatlīdzekļu un pakalpojumu pārdošana / iegāde no saistītajām pusēm
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārējās Pārējās Meitas- Pārējās Meitas- Pārējās
saistītas saistītas sabiedrības saistītas sabiedrības saistītas
puses* puses* puses* puses*
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu pārdošana, finanšu
ieņēmumi:
- Preču un pakalpojumu pārdošana
54 759
54 528
183 807
54 665
69 136
54 223
- Pamatlīdzekļu pārdošana
27
- Aktīvu noma
882
1 034
1 669
882
1 457
1 034
- Procentu ieņēmumi
15 757
9 353
KOPĀ
55 641
55 562
201 233
55 547
79 973
55 257
Preču, pamatlīdzekļu un
pakalpojumu iegāde:
- Preču un pakalpojumu iegāde
122 209
123 151
149 371
39 274
268 123
50 380
- tai skaitā bruto izmaksas no
darījumiem ar AS “Sadales tīkls”, kas
atzītas neto vērtībā
145 236
92 691
- Pamatlīdzekļu iegāde un būvniecības
pakalpojumi
7 774
3 313
1 408
830
76
715
- Aktīvu noma
1 049
1 114
150
669
168
788
KOPĀ
131 032
127 578
150 929
40 773
268 367
51 883
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru AS “Augstsprieguma tīkls” un tās meitassabiedrību AS “Conexus Baltic Grid”, AS "Latvijas valsts
meži", AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna vadības locekļu kontrolēti uzņēmumus, ja tādi ir
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
Pielikums
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
b) debitoru un saistību atlikumi, kas radušies no
pārdotām / iepirktām precēm un sniegtajiem /
saņemtajiem pakalpojumiem:
Debitoru parādi:
- meitassabiedrības
18 a, b
41 642
35 120
- pārējās saistītās puses*
15 506
17 245
15 172
16 810
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no
meitassabiedrību debitoru parādiem
18 a, b
(31)
(22)
- uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem no pārējo
saistīto pušu debitoru parādiem*
(33)
(20)
(33)
(20)
Kreditoru saistības:
26
15 473
17 225
56 750
51 888
- meitassabiedrības
15 214
22 369
- pārējās saistītās puses*
14 864
12 511
6 176
5 439
c) uzkrātie ieņēmumi, kas radušies no darījumiem
14 864
12 511
21 390
27 808
ar saistītajām pusēm:
- par meitassabiedrībām pārdotajām precēm un
sniegtajiem pakalpojumiem
18 a, b
11 425
2 483
- par aizdevuma procentu ieņēmumiem no
meitassabiedrībām
18 b
3 483
2 100
d) uzkrātās saistības, kas radušās no darījumiem ar
14 908
4 583
saistītajām pusēm:
26
- par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem
no meitassabiedrībām
3 321
31 191
3 321
31 191
* Pārējās saistītās puses ietver pārvades sistēmas operatoru AS “Augstsprieguma tīkls” un tās meitassabiedrību AS “Conexus Baltic Grid”, AS "Latvijas valsts
meži", AS “Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” un citus Latvenergo koncerna vadības locekļu kontrolēti uzņēmumus, ja tādi ir
Koncernā un mātessabiedrībā pārskata gadā nav veikta to saistību vai parādu norakstīšana, kas radušies
no darījumiem starp saistītajām pusēm, pamatojoties uz to, ka visi parādi ir atgūstami.
Debitoru un kreditoru parādi pret saistītajām pusēm ietver atlikumus par sniegtajiem vai saņemtajiem
pakalpojumiem un precēm. Gada beigās par šiem atlikumiem nav saņemts vai sniegts nodrošinājums.
Latvenergo koncerna vadības atlīdzība iekļauj koncerna sabiedrību valdes locekļu, mātessabiedrības
padomes un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas) atlīdzību. Mātessabiedrības vadības atlīdzība
iekļauj mātessabiedrības valdes un padomes locekļu un uzraudzības institūcijas (Revīzijas komitejas)
atlīdzību. Informācija atklāta 9. pielikumā.
Mātessabiedrības akcionāram izmaksāto dividenžu apjoms un ieguldījumi pamatkapitālā ir atspoguļoti
attiecīgi 20. un 21. b pielikumā.
Saņemtās dividendes no meitassabiedrībām skatīt 16. pielikumā.
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
59
e) aizdevumi saistītajām pusēm
Ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls"
445 553
494 979
Elektrum Eesti OÜ
6 960
7 260
Elektrum Lietuva, UAB
10 888
8 535
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
(371)
(306)
Ilgtermiņa aizdevumi citām saistītajām pusēm
Geniva UAB
432
Vėjo miestas UAB
431
KOPĀ ilgtermiņa aizdevumi
863
463 030
510 468
Ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa
AS "Sadales tīkls"
105 839
95 312
Elektrum Eesti OÜ
300
300
Elektrum Lietuva, UAB
1 555
904
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
(85)
(57)
Īstermiņa aizdevumi meitassabiedrībām
AS "Sadales tīkls"
1 961
10 000
Elektrum Eesti OÜ
18 965
41 700
Elektrum Lietuva, UAB
3 731
54 746
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"
29 046
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
(44)
(65)
KOPĀ īstermiņa aizdevumi
161 268
202 840
KOPĀ aizdevumi saistītajām pusēm
863
624 298
713 308
Izvērtējot sagaidāmo kredītrisku atsevišķi noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumiem
meitassabiedrībām, tiek izmantots darījuma partnera modelis. Sagaidāmie kredītzaudējumi un uzkrājumi
vērtības samazinājumam saskaņā ar šo modeli ir balstīti uz atsevišķa darījuma partnera saistību
neizpildes riska novērtējumu un Moody's kredītreitingu aģentūras tam noteiktajām 12 mēnešu sagaidāmo
kredītzaudējumu atgūšanas likmēm (4 b. pielikums). Tā kā meitassabiedrības ir 100 % AS "Latvenergo"
kontrolē, to kredītrisks tiek novērtēts tādā pašā līmenī kā AS "Latvenergo" kredītrisks – atbilstoši Baa2
pakāpei piešķirtajam kredītreitinga līmenim. Kopš aizdevumu sākotnējās atzīšanas to kredītrisks nav
būtiski pieaudzis un atbilst 1. kredītriska līmenim.
Visi 2023. gada 31. decembrī izsniegtie īstermiņa aizdevumi saistītajām pusēm tiks atmaksāti 2024. gadā.
Izmaiņas saistītajām pusēm izsniegtajos aizdevumos
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Pārskata gada sākumā
713 308
706 378
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar naudas norēķinu, neto
(68 272)
225 482
Īstermiņa aizdevumu izmaiņas ar savstarpējo ieskaitu debitoru un
kreditoru kustībā, neto
76 311
(120 831)
Izsniegti ilgtermiņa kredīti skaidrā naudā
863
Atmaksāti ilgtermiņa aizdevumi ar savstarpējo ieskaitu
(96 977)
(97 746)
Uzkrājumi sagaidāmajiem kredītzaudējumiem
(72)
25
Pārskata gada beigās
863
624 298
713 308
t.sk.aizdevumu kustība bankas kontā
Izsniegti aizdevumi meitassabiedrībām
863
719 798
921 687
Atmaksāti izsniegtie aizdevumi meitassabiedrībām
(788 070)
(696 205)
(Atmaksāti) / izsniegti aizdevumi, neto
863
(68 272)
225 482
Saņemtie procenti no saistītajām pusēm
Koncerns
Mātessabiedrība
EUR’000
2023
2022
2023
2022
Saņemtie procenti
3
15 812
9 378
KOPĀ saņemtie procenti
3
15 812
9 378
I) ilgtermiņa aizdevumi, ieskaitot īstermiņa daļu
Ar AS “Sadales tīkls” noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi EUR’000
Līguma Aizdevumu Neatmaksātā aizdevuma
Procentu likme
Atmaksas termiņš
noslēgšanas līgumu summa
datums pamatsumma
31/12/2023
31/12/2022
6 mēnešu EURIBOR
29/09/2011
316 271
4 156
12 538
+ mainīga likme
01/09/2025
18/09/2013
42 686
4 269
fiksētā likme
10/08/2023
29/10/2014
90 000
10 000
20 000
fiksētā likme
10/09/2024
20/10/2015
90 000
20 000
30 000
fiksētā likme
21/10/2025
22/08/2016
60 000
20 000
26 667
fiksētā likme
22/08/2026
22/08/2016
50 000
20 000
25 000
fiksētā likme
14/06/2027
14/12/2018
260 000
147 750
175 811
fiksēta likme
31/01/2030
fiksēta likme un
03/03/2020
200 000
154 136
177 067
mainīga likme
25/03/2030
6 mēnešu EURIBOR
08/03/2022
175 000
175 350
118 939
+ mainīga likme
31/03/2032
6 mēnešu EURIBOR
31/08/2023
175 000
+ mainīga likme
31/01/2034
KOPĀ
1 458 957
551 392
590 291
Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa AS "Sadales tīkls" 2023. gada 31. decembrī bija
551 392 tūkstoši EUR (31/12/2022: 590 291 tūkstoši EUR), t. sk. īstermiņa daļa aizdevumam, kas
jāatmaksā 2023. gadā – 105 839 tūkstoši EUR (31/12/2022: 95 312 tūkstoši EUR). 2023. gada
31. decembrī 34,46 % (31/12/2022: 24,3 %) no izsniegtajiem aizdevumiem AS "Sadales tīkls" bija noteikta
mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. 2023. gada
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
60
laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme AS "Sadales tīkls" ilgtermiņa aizdevumiem bija 2,22 %
(2022: 1,42 %). 2023. gada 31. decembrī AS "Sadales tīkls" ilgtermiņa aizņēmumiem ar mainīgo procentu
likmi sešu mēnešu EURIBOR likme bija robežās no 4,000 % līdz 4,125 % (31/12/2022: EURIBOR likme
bija robežās no 1,763 % līdz 2,726 %). 2023. gada 31. decembrī bija atzīti uzkrājumi sagaidāmiem
kredītzaudējumiem AS "Sadales tīkls" izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem 441 tūkstoša EUR apmērā
(31/12/2022: 354 tūkstotis EUR). Aizdevumi nav nodrošināti ar ķīlu vai kādā citādā veidā.
Ilgtermiņa aizdevuma AS “Sadales tīkls” sadalījums pēc atmaksas termiņiem Mātessabiedrība EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)
105 839
95 312
- 1 – 5 gadi
326 443
334 109
- virs 5 gadiem
119 110
160 870
551 392
590 291
Ar Elektrum Eesti OÜ noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi EUR’000
Līguma Aizdevumu Neatmaksātā aizdevuma
Procentu likme
Atmaksas termiņš
noslēgšanas līgumu summa
datums pamatsumma
31/12/2023
31/12/2022
6 mēnešu EURIBOR
25/08/2021
7 860
7 260
7 560
+ fiksētā likme
24/08/2031
Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa Elektrum Eesti OÜ 2023. gada 31. decembrī
bija 7 260 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2022: 7 560 tūkstošu EUR apmērā), t. sk. īstermiņa daļa
aizdevumam, kas jāatmaksā 2023. gadā – 300 tūkstoši EUR (31/12/2022: 300 tūkstoši EUR). Gada
procentu likme saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu) mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate)
plus marža 0,74 % (2022: 0,74 %). Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek pielīdzināta nullei. Aizdevuma
galīgais atmaksas datums ir 2031. gada 24. augusts.
Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Eesti OÜ sadalījums pēc atmaksas termiņiem Mātessabiedrība EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)
300
300
- 1 – 5 gadi
600
900
- virs 5 gadiem
6 360
6 360
7 260
7 560
Ar Elektrum Lietuva, UAB noslēgtie ilgtermiņa aizdevuma līgumi EUR’000
Līguma Aizdevumu Neatmaksātā aizdevuma
Procentu likme
Atmaksas termiņš
noslēgšanas līgumu summa
datums pamatsumma
31/12/2023
31/12/2022
6 mēnešu EURIBOR
31/10/ 2021
22 280
12 443
9 439
+ fiksētā likme
29/09/2031
Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizdevuma summa Elektrum Lietuva, UAB 2023. gada 31. decembrī
bija 12 443 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2022: 9 439 tūkstošu EUR apmērā), t. sk. īstermiņa daļa
aizdevumam, kas jāatmaksā 2023. gadā – 1 555 tūkstoši EUR (31/12/2022: 904 tūkstoši EUR). Gada
procentu likme saskaņā ar aizdevuma līgumu ir 6 (sešu) mēnešu EURIBOR (Euro Interbank Offer Rate)
plus marža 0,68 % (2022: 0,68 %). Ja bāzes likme ir negatīva, tā tiek pielīdzināta nullei. Aizdevuma
galīgais atmaksas datums ir 2031. gada 29. septembris.
Ilgtermiņa aizdevuma Elektrum Lietuva, UAB sadalījums pēc atmaksas termiņiem Mātessabiedrība EUR’000
31/12/2023
31/12/2022
Ilgtermiņa aizdevums:
- 1 gads vai mazāk (īstermiņa daļa)
1 555
904
- 1 – 5 gadi
6 222
4 340
- virs 5 gadiem
4 666
4 195
12 443
9 439
II) īstermiņa aizdevumi / aizņēmumi
Lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas
kontu funkcionalitāti un iespēju savstarpējos rēķinus apmaksāt ieskaita veidā, tiek izmantoti īstermiņa
aizdevumi / aizņēmumi. Pārskata gadā AS "Latvenergo" izsniedza aizdevumus meitassabiedrībām
saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu", ļaujot
meitassabiedrībām aizņemties un atmaksāt aizdevumu atbilstoši to ikdienas saimnieciskās darbības
vajadzībām un ietverot norēķinus ar savstarpējo ieskaitu par saimnieciskās darbības debitoru un
kreditoru parādiem. 2023. gada laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme bija 3,70 % (2022. gadā:
0,74 %). Šī līguma ietvaros 2023. gada 31. decembrī AS "Latvenergo" izsniedza aizdevumus
meitassabiedrībām 53 703 EUR apmērā (31/12/2022: 106 446 tūkstošu EUR apmērā), uz 2023. gada
31. decembri AS "Latvenergo" nebija īstermiņa aizņēmumu no meitassabiedrībām (31/12/2022: bija
īstermiņa aizņēmums no SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" 3 317 tūkstošu EUR apmērā).
2023. gada 31. decembrī bija atzīti uzkrājumi sagaidāmiem kredītzaudējumiem saistītajām personām
izsniegtajiem aizdevumiem 44 tūkstošu EUR apmērā (31/12/2022: 65 tūkstoši EUR).
f) Samaksātie procenti saistītajām pusēm
Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus / aizdevumus,
lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas
kontus. Pārskata gadā AS "Latvenergo" saņēma aizņēmumus no meitassabiedrībām saskaņā ar
savstarpēji noslēgto līgumu "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu". 2023. gada laikā vidējā
efektīvā aizdevumu procentu likme bija 3,70 % (2022. gadā: 0,74 %).
Mātessabiedrība EUR’000
2023
2022
Samaksātie procenti
12
18
KOPĀ samaksātie procenti
12
18
Par Latvenergo koncernu
Korporatīvā pārvaldība
Darbības segmenti
Ilgtspējas indikatori
Ilgtspējas pārskata pielikumi
Gada pārskats
– Galvenie rādītāji
– Vadības ziņojums
– Finanšu pārskati
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Visaptverošo ienākumu pārskats
Pārskats par finanšu stāvokli
Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā
Pārskats par naudas plūsmām
Finanšu pārskatu pielikums
– Neatkarīgu revidentu
ziņojums
61
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Mārtiņš Čakste Guntars Baļčūns
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs AS “Latvenergo” valdes loceklis
Liāna Ķeldere
AS “Latvenergo” Grāmatvedības direktore
30. Nākotnes saistības un iespējamās saistības
2023. gada 31. decembrī koncernam ir nākotnes saistības 112,2 miljonu EUR apmērā (31/12/2022:
82,4 miljoni EUR), un mātessabiedrībai ir nākotnes saistības 57,1 miljona EUR apmērā (31/12/2022:
49,6 miljoni EUR) attiecībā uz kapitālieguldījumiem, par kuriem bilances datumā ir noslēgti līgumi, bet
saistības vēl nav iestājušās.
AS "Latvenergo" ir izsniegusi atbalsta vēstules savām meitassabiedrībām – 2024. gada 16. februārī
AS "Sadales tīkls" un 2024. gada 22. februārī Elektrum Eesti OÜ, un ar to apliecina, ka AS "Latvenergo"
kā meitassabiedrību kapitāla daļu īpašnieka nostāja ir nodrošināt, lai meitassabiedrības tiktu vadītas tā, lai
tām būtu pietiekami finanšu līdzekļi un lai tās spētu veikt komercdarbību un izpildīt savas saistības.
31. Notikumi pēc pārskata gada beigām
Uzskaites politika
Notikumi pēc bilances datuma, kas sniedz būtisku papildu informāciju par koncerna un mātessabiedrības finanšu
stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi), ir atklāti finanšu pārskatos. Notikumi pēc bilances
datuma, kas nav koriģējoši, tiek atspoguļoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.
Pēc pārskata gada beigām 2024. gada sākumā AS "Latvenergo" AER ražošanas jaudu portfelis
paplašināts ar septiņiem saules elektrostaciju projektiem Latvijā, kuru kopējā jauda ir 40 MW un kurus
plānots izbūvēt līdz 2024. gada beigām. Tāpat uzsākta jaunas vēja stacijas projekta attīstība Lietuvā,
Akmenes rajonā, ar jaudu līdz 15 MW. Projektu plānots pabeigt 2025. gada otrā pusē.
AS "Latvijas valsts meži" tika atļauts izbeigt līdzdalību AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo"
kopuzņēmumā SIA "Latvijas vēja parki", atsavinot visas AS "Latvijas valsts meži" piederošās SIA "Latvijas
vēja parki" daļas (20%) AS "Latvenergo".
Laika posmā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši citi būtiski notikumi, kas būtiski ietekmētu
Latvenergo koncerna un AS "Latvenergo" finanšu pārskatus par 2023. gadu, kas beidzās 2023. gada
31. decembrī.