Pērn veiktās investīcijas nepilnu 2 milj. eiro apmērā, kā arī sekmīgais darbs kuģu būves iepirkumos, ļāvis AS „Rīgas kuģu būvētava” sasniegt peļņu līdz 0,97 milj. eiro.

Tas ir labs rezultāts salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, kad bruto peļņa bija 0,33 milj. eiro, jo pieaugums nebūt nav viegli sasniedzams,” situāciju vērtē AS „Rīgas kuģu būvētava” (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš norāda, ka 2015.gads tika noslēgts ar 0,2 milj. eiro lielu peļņu salīdzinājumā ar 2014.gadā 1,05 milj. eiro lieliem zaudējumiem, un to jau varot uzskatīt par sekmīgu. Interesanti, ka RKB ir viens no nedaudziem metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumiem, kuri 2015.gadā ir spējuši būtiski palielināt neto apgrozījumu. RKB neto apgrozījumu pērn palielinājis teju par 4 milj. eiro jeb 20%.  „Īpašniekiem un investoriem svarīgākais ir nevis uzņēmuma apgrozījums, bet gan tīrā peļņa,” apgrozījuma nozīmību komentē J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka kuģu būvē un arīdzan kuģu remontā ir jūtama ne tikai ģeopolitikas notikumu elpa, bet arī preču cenu kritums. „Jaunu kuģu pasūtījumi ir vēl grūtāk iegūstami nekā iepriekš, bet īpašnieki ar kuģu remontu arī īpaši nesteidzas, jo nebūt nav tie labākie laiki viņu biznesam,” situāciju iezīmē RKB valdes priekšsēdētājs.

Neraugoties uz minēto sarežģīto situāciju, RKB šā gada pirmajā pusgadā kuģu būves ienākumi ir bijuši par vienu milj. eiro lielāki nekā analogā laikā pērn.  Proti, 2,73 milj. eiro pret pērn sasniegto 1,71 milj. eiro, pēc J.Skvarnoviča sacītā, jau esot milzīgs lēciens. „Tie ir pērn iesāktā darba pirmie augļi pie jaunu kuģu būves pasūtījumu piesaistīšanas, turklāt šī gada plāns ir 9,5 milj. eiro un līdz tā izpildei vēl ir jāpiepūlas,” situāciju raksturo J.Skvarnovičs. Viņš bilst, ka mērķis ir sasniedzams un izpildāms. „Galvenie kuģa korpusu pasūtītāji ir Skandināvijas valstu kompānijas. Lai uzbūvētu kuģi, ir nepieciešams ilgs laiks – aptuveni 1,5 gadi, savukārt, lai būtu ko būvēt, vispirms ir jāiegulda pamatīgs darbs ar potenciālajiem pasūtītājiem ārzemēs – tie ir ne tikai komandējumi un tikšanās, bet arī konkurētspējīga RKB piedāvājuma izstrāde un sagatavošana,” stāsta J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka sava veida  RKB „klusuma periods” jaunu kuģu būvniecības iepirkumos 2012.gadā radīja situāciju, ka 2014.gadā tikpat kā nebija pasūtījumu, ko īstenot. „Tie visi ir ar laika nobīdi – gadu garumā,” tā par kuģu būves pasūtījumu cīņām un reālās būvniecības laika grafiku atbild J.Skvarnovičs.

Citāda situācija paveras kuģu remonta pakalpojumu jomā. Šā gada pirmajā pusgadā RKB kuģu remonta ieņēmumi bijuši 7,18 milj. eiro, kas ir par 1,3 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, kad bija 8,43 milj. eiro. „Kuģu remonta segmentā salīdzinājumā ar 2015.gadu konkurence ir kļuvusi vēl sīvāka, jo par šiem pasūtījumiem konkurējam ne tikai ar Polijas, bet arī ar Lietuvas un Igaunijas, kā arī attālāku valstu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt klimatiskie apstākļi šī gada sākumā neļāva kuģu remontu veikt āra dokos,” skaidro RKB vadītājs. Viņš steidz piebilst, ka ir veikti pasākumi, kas jau šogad ļauj RKB veikt ne tikai kuģu modernizāciju un jaunu dzinēju remontu, bet arī tādus darbus kā kuģu pagarināšana, dūmgāzu savācējfiltru un kuģu notekūdeņu savākšanas sistēmu tehnisko projektu izstrāde, ražošana un uzstādīšana. Proti, ES pieņemtā direktīva paredz samazināt kuģu radīto piesārņojumu no notekūdeņiem un dūmgāzēm, tāpēc visiem kuģiem būs nepieciešama notekūdeņu savākšanas sistēma, kā arī dūmgāzu filtru uzstādīšana.

Lai arī RKB neto apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bija 10,13 milj. eiro, kas pat ir nedaudz zemāks nekā analogā laikā pērn (10,24 milj. eiro), tomēr J.Skvarnovičs norāda uz plānotā neto apgrozījuma – 25 milj. eiro –  apmēra izpildi.  „Otrajā pusgadā palielināsies ne tikai ienākumi no kuģu būves, bet arī no kuģu remonta, jo apkopei nepieciešamo peldlīdzekļu saraksts tuvākajiem mēnešiem ir samērā blīvs,” apgrozījuma pieauguma iespējamību pamato J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka savu atdevi sniedz arī pērn pirmajā pusgadā veiktās investīcijas 1,4 milj. eiro apmērā. „Šogad esam ieguldījuši jaunās iekārtās 0,3 milj. eiro, taču visu uzreiz nevar, jo remonts nepieciešams arī celtņiem, dokiem, velkoņiem un ēkām,» stāsta J.Skvarnovičs. Viņš gan strauju izaugsmi neprognozē, tomēr norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties.

Uzņēmumam ir nepieciešami jauni, kvalificēti speciālisti, tāpēc RKB pašlaik stažējas astoņi Nikolajevas nacionālās kuģubūves universitātes  piektā kursa un  pieci Odesas Jūras universitātes ceturtā kursa studenti. „Latvijā diemžēl RKB nepieciešamo kuģu būves un remonta inženierspeciālistu sagatavošana nenotiek un citas iespējas, kā tos piesaistīt no ārzemēm, nav. Latvijas Jūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Odesas Jūras universitāti, un ceru, ka tādējādi arī Latvijā varēs sagatavot ne tikai tos, kuri brauc jūrā, bet arī tos, kuri remontē un būvē kuģus,” stāsta J.Skvarnovičs. Viņš cer, ka daļa no praktikantiem būs gatava palikt Latvijā un strādāt RKB.

AS „Rīgas kuģu būvētava” (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs: „Šī gada pirmajā pusgadā peļņa nepilnu miljonu eiro apmērā ir gūta pateicoties tiešu jaunu kuģu korpusu būvniecības pasūtījumiem.”

         Jānis Skvarnovičs
         AS "Rīgas kuģu būvētava"
         Valdes priekšsēdētājs
         t.67353433