Emitents | Ditton pievadķēžu rūpnīca, AS (391200LSGSVWPZW6LL87) |
Veids | Būtiski notikumi |
Valoda | LV |
Statuss | Publicēts |
Versija | |
Datums | 2013-05-03 15:24:45 |
Versijas komentārs | |
Teksts |
2013.gada
30.aprīlī AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca”, turpmāk – Sabiedrība,
publicēja Sabiedrība revidēto gada pārskatu ar revidenta SIA
„Deloitte Audits Latvia”, turpmāk – Revidents,
ziņojumu.
Revidenta
ziņojumā norādīti daži spriedumi attiecībā uz Sabiedrību, kuri pēc
Padomes un Valdes domām, ir būtiska informācija priekš akcionāriem
un iespējamajiem ieguldītājiem.
Šajā
sakarā Padome un Valde uzskata par nepieciešamu, izpildot Finanšu
instrumentu tirgus likuma 59.pantu, publicēt sekojošus
skaidrojumus.
Sadaļas: Pamatojums
atzinumam ar iebildi un Atzinums ar
iebildi
1.
Par neiespējamību veikt ticamu un garantētu Sabiedrības ieguldījumu
nākamo periodu tirgos efektivitātes un rezultativitātes
novērtējumu.
Augstākminētie
aspekti ir atspoguļoti Revidenta ziņojumos par Sabiedrības 2010.,
2011. un 2012.gadu pārskatiem.
Sabiedrība
detalizēti komentēja šo aspektu ORICGS, AS „NASDAQ OMX Riga” un
Sabiedrības mājas lapās internetā 2012.gada 29.aprīlī Sabiedrības
komentārā 2011.gada pārskatam. Sabiedrība uzskata, ka šis komentārs
ir pilnībā aktuāls attiecībā uz Revidenta ziņojumu par 2012. gada
pārskatu.
Sabiedrība
uzskata par nepieciešanu atkārtoti pievērst uzmanību
sekojošam.
Pastāvošajā
ekonomiskajā situācijā, kad novērojama nestabilitāte un negatīvo
tendenču pastiprināšanās pasaules ekonomikā, piemēram, Eirozonas
automobiļu būves ražošanas krituma apstākļos pēdējo 18 mēnešu laikā
pēc kārtas, izdarīt ticamas un ilgtermiņa tirgus prognozes
ilgstošai perspektīvai nav iespējams.
Šajā
ziņā Revidenta secinājumi pilnībā sakrīt ar Sabiedrības nostāju,
kura izklāstīta gada pārskata Vadības un Padomes ziņojumos, kā arī
iepriekš tika atklāta Sabiedrības starpperiodu pārskatu
pielikumos.
Tai
pašā laikā, analizējot Sabiedrības ieguldījumu nākamo periodu
tirgos aspektu, ir jāatzīst, ka Sabiedrības prognozes par saprātīgu
perspektīvu pilnībā attaisnojās. Par to liecina Sabiedrības
2012.gada darbības rezultāti, kā arī tas, ka Sabiedrība ir
saglabājusi un nostiprinājusi savu pozīciju šajos
tirgos.
Protams,
komercdarbības riski vienmēr ir aktuāli. Protams, Sabiedrība nevar
aprobežot savu darbību tikai ar Latviju un objektīvi apstākļi prasa
tās klātbūtni citos tirgos un ar dažādu riska pakāpi. Risku
pastāvēšana nenozīmē, ka Sabiedrībai jāizbeidz darbību līdz brīdim,
kamēr priekš Sabiedrības izveidosies kāds ideāls tirgus, ar
absolūtām garantijām un aizsardzību. Šādu apstākļu tirgū nebūs
nekad.
Sabiedrībai
ir spiesta darboties un tā darbosies visos tirgos, maksimālu ņemot
vērā, prognozējot un vadot riskus. Šajā sakarā Sabiedrība ir
solidāra ar Revidentu tajā, ka šie tirgus riski un nosacījumi
ir dinamiski, tos nav iespējams paredzēt ilgtermiņā un precīzās
robežās, bet nepieciešams pastāvīgi analizēt šo dinamiku un
savlaicīgi koriģēt Sabiedrības politiku, tai skaitā izmantojot
Sabiedrības ieguldījumus nākamo periodu tirgos.
Sabiedrība
tādu darbību veic pastāvīgi.
2.
Par uzkrājumiem saistībā ar Sabiedrības darbību 2011. un 2012.
gados.
Saskaņā
ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām lēmums
par uzkrājumiem attiecas uz pašas kapitālsabiedrības kompetenci.
Ekspertu institūciju spriedumi – tās ir rekomendācijas Sabiedrībai,
kā arī uzmanības akcentēšana uz tiem apstākļiem, kuri var radīt
Sabiedrības izdevumu rašanās riskus nākotnē un kas nav atspoguļoti
gada pārskatā.
Lēmumam
par uzkrājumiem nepieciešama formāla pazīme (tas ir, konkrēti
apstākļi, kas ir iestājušies, vai apstākļi, kas acīmredzami var
iestāties, vai Latvijas Republikas tiesību normās paredzēti
apstākļi) un neformāla subjektīvā pazīme (tas ir, varbūtības
novērtējums attiecībā uz neiestājušos notikumu un ar to saistītiem
izdevumiem, kuriem nepieciešami uzkrājumi).
Dotajā
konkrētajā gadījumā Sabiedrība nesaskata ne formālu, ne neformālu
subjektīvu pamatu tādiem Sabiedrības izdevumiem, kas saistīti ar
tās darbību 2011. un 2012.gados, kuriem 2012. gada pārskatā
nepieciešams paredzēt uzkrājumus, un šajā daļā Sabiedrības
viedoklis nesakrīt ar Revidenta vērtējošajiem
spriedumiem.
Par
šo apstākļu turpmāko attīstību Sabiedrība papildus informēs
akcionārus.
Sadaļa: Apstākļu
akcentējums
Sabiedrība
sistemātiski analizē un pēc iespējas vada saimnieciskās un
komerciālās darbības riskus.
Kā
minēts augstāk, Sabiedrība uzskata, ka nav tāda tirgus un nav tādas
komercdarbības, kuros pilnībā nebūtu tādu risku.
Tādi
riski tiek novērtēti pēc uzņēmuma biznesa specifikai atbilstošiem
modeļiem. Šķiet, ka Revidents, izsakot spriedumus attiecībā uz
Sabiedrības riskiem, ir piemērojis nekorektu modeli. Šis modelis ir
attiecināms uz bankas-kreditora un aizņēmēja attiecībām, kurās tiek
ģenerētas vienīgi tiešās attiecības (bez starpniekiem), kurās
bankai-kreditoram ir dominējošā loma un kuras parasti netiek
dibinātas asas konkurences apstākļos, kur piedāvājums pārsniedz
pieprasījumu un patērētāju intereses ir prioritāras. Šādos modeļos
diferenciācija un liels skaits tiešo partneru (aizņēmēju) patiešām
samazina kreditēšanas riskus salīdzinājumā ar vienu-diviem lieliem
aizņēmējiem.
Ražošanas
sfērā funkcionē cits attiecību modelis. Kā gala patērētājam
iegādājoties televizoru vai automobili, katrs no mums nestājas
tiešās tiesiskajās attiecībās ar to ražotājiem, piemēram, Sony vai
Mercedes-Benz. Arī veikali (saloni), kuri pārdod šīs preces vai
sniedz pakalpojumu, nav šo koncernu tiešie partneri. Un pilnīgi
nekad tiešie partneri ar gala patērētāju nebūs šo preču un
pakalpojumu komplektējošo daļu ražotāji (piegādātāji). Šajās sfērās
darbojas funkciju dalīšana starp tirgus dalībniekiem, kuri ir
integrēti tādā modelī, ar komerciālo sakaru sistēmu.
Šajā
sistēmā priekš ražotāja būtiska ir dalība noteiktā tirgus segmentā,
iespēja realizēt savu produkciju, pie tam kanālu (vai starpnieku)
skaits virzot produkciju šajā tirgū ir svarīgs, bet tam nav
noteicošā rakstura.
Acīmredzami,
ka firma-starpnieks, kas nodrošina Sabiedrības produkcijas piegādi
austrumu tirgos (līdz 60% no kopējā saražotā apjoma), kā arī ar
saimnieciski-komerciālajiem sakariem ar to saistītie dīleri, tas
ir, tie, kas izpilda loģistikas un transportēšanas, glabāšanas
operācijas, īsteno reklāmu, preču zīmes aizsardzību, viltotas
produkcijas izplatīšanas apkarošanu, muitas operācijas, operācijas
ar izejvielu piegādi, garantijas saistību nodrošināšanu u.c., nav
Sabiedrības produkcijas gala pircēji, un šajā daļā viņi acīmredzami
nevar garantēt gala pircēju maksājumu riskus.
Pie
tam Revidents neakcentē to apstākli, ka tiešo komerciālo sakaru
optimizācija tieši ietekmē Sabiedrības izdevumus, kas saistīti ar
tās saimniecisko-komerciālo darbību, un konkrēti, tos būtiski
samazina. Sabiedrības darbības pārkārtošana uz daudziem tiešiem
komerciālajiem sakariem ar gala patērētājiem radīs nepieciešamību
izpildīt augstāk minētās funkcijas, un tātad uzņemties papildus
izdevumus sakarā ar to izpildi, un nepieciešamību palielināt
personāla skaitu darbam ar šiem pircējiem, tai skaitā atverot
pārstāvniecības un loģistikas centrus, ņemot vērā Eiropas
Savienības muitas robežas, vai izpildot produkcijas pasūtījumus ar
pasta sūtījumiem. Tas ir acīmredzami neracionāli. Pie tam riskus
zaudēt gala pircēju maksājumu, ņemot vērā ekonomisko situāciju un
tirgū pieņemtos noteikumus, garantēti vienalga nav iespējams
izslēgt. Turklāt, riski, kurus akcentē Revidents, iespējami, bet
tie obligāti neiestāsies, bet citāda darba organizācijai, kā
norādīts augstāk, jebkurā gadījumā prasīs papildus izdevumus
Sabiedrībai līdz 2 milj.Ls gadā, kurus Sabiedrībai būtu jāsedz
neatkarīgi no citām saistībām.
Tomēr
Sabiedrība īsteno pieejamos šo risku vadības pasākumus, nodibinot
ar galvenajiem dīleriem, kuri strādā ar Sabiedrības produkciju šajā
tirgū, līgumattiecības, nosakot atbildību par maksājumiem, kas arī
ir minēts Sabiedrības gada pārskatā un Revidenta
ziņojumā.
Valde
uzskata, ka akcionāriem ir jābūt pieejamai informācijai, kas
situāciju raksturo vispusīgi: gan attiecībā uz svarīgiem
komerciālajiem riskiem, gan attiecībā uz ekonomiskajām
priekšrocībām, kuras izriet no esošās sistēmas organizācijas.
Vienpusēja pieeja šajā gadījumā ir nekorekta un rada akcionāriem un
investoriem tendenciozu uztveri par Sabiedrības
darbību.
Izmantojot
modeļus Sabiedrības darbības novērtēšanai svarīgi arī ir ņemt vērā
galvenās tendences, kuras norisinās gan pasaules ekonomikā, gan
ražošanā konkrēti.
Galvenās
ražošanas, ar kurām tā vai citādi ir saistīta mūsu Sabiedrība ar
savu produkciju, ir organizētas un strukturētas OEM-ražošanas
sistēmā. Šajā sistēmā gala produkta (automobiļa, dzinēja) ražošana
(konveijers) nav orientēta uz simtiem tūkstošu atsevišķu gala
produkta elementu piegādātāju, noliktavu un loģistikas organizāciju
priekš šiem elementiem. Šīs ražošanas ir orientētas uz 2-3 OEM
kompānijām-piegādātājiem, kas veic atsevišķu gala produktu mezglu
un konstrukciju komplektāciju, kuri arī izpilda loģistikas un
transportēšanas funkcijas. Savukārt, OEM-piegādātāji saņem
komplektējošās daļas no pirmā līmeņa piegādātājiem (Tier 1) un no
otra līmeņa piegādātājiem, kuru vidū var būt atsevišķu elementu,
piemēram, ķēžu, dzinēju elementu vai elektronikas ražotāji.
Sabiedrībai esošais sertifikāts ISO/TS 16949 dod Sabiedrībai tādu
iespēju savas produkcijas piegādes iespēju pirmā līmeņa piegādātāja
(Tier 1) vai otrā līmeņa statusā priekš OEM-ražošanas un turpmākās
gala produkta apkalpošanas pie patērētāja.
No
šīs struktūras acīmredzami izriet, ka pasaules ekonomikā (ražošanas
sfērā) tiek meklētas optimizācijas, funkciju sadalīšanas un tiešo
līgumattiecību samazināšanas tendences, orientējoties uz objektīvi
nepieciešamo partneru skaitu darbības mērķu sasniegšanai, bet nevis
uz formāliem līgumattiecību skaita rādītājiem.
Šajā
sistēmā kompānijas, un Sabiedrība tai skaitā, ir orientētas uz
ražošanas un saimnieciski-komerciālo sakaru paplašināšanu, tomēr ne
visi priekšlikumi un projekti ir pieņemami, tā kā ne visi atbilst
kompāniju mērķiem un misijai un var disbalansēt esošos sakarus,
rezultāta nodarot kaitējumu tirgum un kompāniju
interesēm.
Sīkāk
par OEM sistēmu ieguldītāji var iepazīties, piemēram, vietnēs
www.perfect-costing.com,
www.cieautomotive.com
, www.cargroup.org
u.c..
Noslēgumā
Sabiedrība atzīmē, ka tās un visu citu tirgū klātesošo ražošanu
ražošana un tās apjomi, ir atkarīgi no tekošās situācijas un
ekonomiskās aktivitātes tirgū, no gala produkta pieprasījuma un
piedāvājuma attiecības, no piedāvājamās cenas un lietderības ražot
par šo cenu attiecības, tiek formētas, pamatojoties uz atsevišķiem
pasūtījumiem, kuri nav saistīti savā starpā un orientēti uz
dažādiem gala patērētajiem. Kopējā gala patērētāju parāda summa uz
30.04.2013. samazinājās par 36%. Par norēķinu tendencēm Sabiedrība
papildus informēs ieguldītājus.
Valdes
un Padome
|
Pielikumi |
|